Deputāti klātienē iepazina Višķu SAC un Dienas aprūpes centra ikdienas darbu

9. martā Augšdaugavas novada domes Sociālo jautājumu komiteja notika izbraukumā, deputātiem viesojoties Višķu sociālās aprūpes centrā un Dienas aprūpes centrā, klātienē iepazīstot iestāžu darbu un risināmās problēmas.

Centrs savu darbību uzsāka 1996. gadā uz reorganizētās Višķu slimnīcas bāzes, uzņem darba nespējīgas personas pensijas vecumā un 1.,2. un 3. grupas invalīdus, kuriem nepieciešama diennakts aprūpe, sociālā rehabilitācija un pastāvīga dzīves vieta. Te izveidotas 74 klientu vietas, kas ir aizpildītas, un veidojas garas rindas uz pakalpojumu. Klientiem centrā tiek nodrošināta veselības aprūpe, ēdināšanas četras reizes dienā, ikdienai nepieciešamais inventārs, apģērbs.

Vienas personas izmaksas mēnesī 2022. gadā bija 635,81 eiro, taču šim gadam vēl nav apstiprinātas. Centra direktore Veneranda Zeile atzīst, ka provizoriski tās varētu būt 850 eiro mēnesī. Salīdzinājumam viņa minēja, ka viena klienta izmaksas citos aprūpes centros Latgalē svārstās no 700 līdz 1400 eiro mēnesī.

Pirms dažiem gadiem centrā veikta renovācija, nosiltinot ēku, un ieviestas dažādas inovācijas, piemēram, pirmajā stāvā ierīkotas durvis, kas automātiski atveras, piebraucot cilvēkam ratiņkrēslā, izveidots plašs vējtveris un panduss. Ēkā darbojas vertikālais pacēlājs cilvēkiem ratiņkrēslos, iegādāts mikroautobuss, pielāgojot to cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Centrā ir sava kapela, kur ierodas dažādu konfesiju mācītāji.  Klientiem ierīkota atsevišķa telpa smēķēšanai. Ir izveidots arī izolators, taču pagaidām tas vēl nav izmantots. Tualetes un vannas istabas pielāgotas cilvēkiem ratiņkrēslos, uzstādīta liela vanna ar pacēlāju, lai darbiniekiem būtu ērti nomazgāt klientus. Siltais ūdens centrā tiek nodrošināts no savas katlumājas.

Centra klientiem ir pieejami friziera pakalpojumi, lai nodrošinātu higiēnas prasības - klientu mati ir kārtībā un vīriešiem bārdas noskūtas.

Klienti tiek ēdināti četras reizes dienā, Viena klienta ēdināšana dienā izmaksā vidēji 4,60 eiro. Ēdināšanu nodrošina darbinieki divās maiņās, kas gatavo maltīti 74 pansionāta un 20 dienas centra klientiem, kā arī par maksu pusdienas var ieturēt paši darbinieki. Centra direktore uzsvēra, ka viena no problēmām ir centralizētais pārtikas iepirkums, kas neļauj iepirkumā piedalīties vietējiem zemniekiem un uzņēmējiem, jo viņi nespēj īstenot tik lielus piegādes apjomus. Viņa aicināja deputātus risināt šo jautājumu, lai atbalstītu vietējos pārtikas ražotājus.

Daudziem klientiem ir nepieciešamas funkcionālās gultas, kas iegādātas jau sen un to mehānismi novecojuši. Direktore lēš, ka pašlaik vajadzīgas vismaz 20 jaunas gultas, taču to iegādei naudas nav, jo viens komplekts izmaksā pāri 1000 eiro. 

Lai arī remonts ēkā veikts salīdzinoši nesen, taču nekas nav mūžīgs, par ko liecina arī nolupušās kāpnes, kas ved uz otro stāvu. V. Zeile uzsver, ka pats pārklājums ir ļoti labs, taču nekvalitatīvi uzklāts un sācis nolobīties.    

Ikdienā klientiem katrā stāvā ir pieejami koplietošanas televizori. Lai iemītnieku ikdienu padarītu interesantāku, tiek aicināti ciemos dažādi kolektīvi ar koncertiem, klienti piedalās novada invalīdu sporta spēlēs, vasarā tiek rīkota sava sporta diena, tiek svinēti Baltā galdauta svētki un sumināti jubilāri.

Viena no problēmām esot telpu trūkums, piemēram, nav plašākas telpas dažādu pasākumu rīkošanai un radošām nodarbībām. V. Zeile deputātiem uzsvēra, ka centram vajadzīga gan auto novietne, gan papildus saimniecības ēka, kur uzglabāt dažādu inventāru. Nepieciešama arī telpa, kur uzglabāt nelaiķi, iekams viņš tiek aizvests uz mūža mājām.

Klienti centrā nonāk jau cienījamā vecumā un ar dažādam kaitēm. Kādam centrā veselība uzlabojas, taču dabisks ir arī novecošanās process un cilvēku aiziešana viņsaulē. Pēdējos divos gados īpaši izteikti pieaug prostatas vēzis vīriešiem, stāsta V. Zeile. 

Centra vadītāja deputātiem atzina, ka ļoti akūta problēma ir darbinieku trūkums. Beidzot izdevies uz pusslodzi piesaistīt sociālo rehabilitētāju. Centrā strādā 9 aprūpētājas, 3 sociālās aprūpētājas, viena sanitāre, kurai ik dienu jānomazgā 10 klienti, kas nav viegls darbs. Ir 3 veselības aprūpes darbinieki, 7 virtuves darbinieki. Centram būtu nepieciešami podologa pakalpojumi. 

Arī Augšdaugavas novada Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova piekrīt, ka sociālos darbiniekus piesaistīt ir grūti, jo darbs smags, bet atalgojums mazs. Viņa uzsvēra, ka visi esošie sociālie darbinieki ir zinoši, ar attiecīgu izglītību sociālajā jomā, bet dienesta vadībā ir profesionāļi ar maģistra grādu savā jomā, ir atsaucīga novada pašvaldības vadība, kas palīdz risināt dažādas problēmas sociālajā jomā.

Annas Jegorova pastāstīja deputātiem, ka Višķu SAC ēkā 2019. gadā DI projekta ietvaros tika atklāts Dienas centrs 20 klientiem, lai palīdzētu viņiem iekļauties sabiedrībā. Šeit pat tika organizētas velosipēdista tiesību apguves mācības un eksāmens, lai dienas centra klienti varētu iegūt velosipēdista apliecību. Klienti te apgūst dažādas ikdienai nepieciešamas zināšanas, mācās gatavot maltīti, audzēt dārzeņus, veidot rokdarbus, maksāt rēķinus, te apgūst dažādas tradīcijas.

Sociālā dienesta vadītāja deputātiem pastāstīja arī par citiem projektiem un sociālo darbinieku ikdienā veicamajiem pienākumiem, kā arī akcentēja problēmas, kas būtu jārisina.

Ambeļu, Maļinovas, Višķu un Dubnas pagastos kopā ir 3430 iedzīvotāji, tostarp 200 reģistrētie bezdarbnieki, 42 daudzbērnu ģimenes, 328 trūcīgas ģimenes, 29 maznodrošinātas ģimenes, 729 pensionāri, 7 augsta sociāla riska ģimenes, 23 sociālā riska ģimenes.   

Jau šogad 12 sociālie darbinieki var doties vecuma pensijā un tas būs liels zaudējums. Viņa rosina runāt ar vidusskolēniem un NVA, lai piesaistītu jauniešus un bezdarbniekus šai profesijai. Diemžēl atalgojums nav motivācija izvēlēties sociālā darbinieka profesiju. Valstī vidējais atalgojums ir 1138 eiro, piemēram, Tukuma novadā pat 1400 eiro, bet Augšdaugavas novadā augstākais atalgojums ir 986 eiro pirms nodokļu nomaksas. “Tad arī domājiet, ko es varu piedāvāt vidusskolas absolventiem un ko darīt?” teica A. Jegorova. Pabalstu summas un saņēmēju skaits aug ar katru gadu, pieaug bezdarbnieku skaits un līdz ar to arī risināmo problēmu apjoms.

Sociālo lietu komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Mackevičs pateicās sociālajiem darbiniekiem par darbu un izteica gandarījumu, ka viņu rindās redz arī jaunas meitenes, kas nolēmušas strādāt šajā jomā. Arī turpmāk paredzēts doties šādos izbraukumos, lai iepazītu arī citu sociālo iestāžu darbu.

Teksts, foto: Inese Minova