27. maija pēcpusdienā novada domes deputāti, Ilūkstes pilsētas administrācijas pārstāvji un paaicinātie viesi devās uz Ilūkstes kultūras un mākslas centru, lai spriestu par Ilūkstes klostera attīstību.
Klosteris ir piedzīvojis gan spožuma laikus, kļūstot par vienu no nozīmīgākajiem jezuītu centriem Kurzemes – Zemgales hercogistē, gan arī postu un baznīcas sagraušanu. Tika piedzīvoti arī daudzie pazemības gadi, kad ēku izmantoja neatbilstošiem mērķiem. 2021. gada nogalē objekts kļuvis par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekli. Tas ir vienīgais objekts valstī, kurā vienlaikus valsts aizsargā ne tikai arhitektūru, bet arī arheoloģiskos atradumus. Ilūkstes klostera attīstības sekmēšanai darbojas arī speciālā darba grupa.
Ilūkstes pilsētas Plānošanas nodaļas vadītājas p.i. Iveta Megne: “Objekts atrodas izpētes stadijā, vēl tiek plānota arheoloģiskā izpēte atsegtajiem baznīcas fragmentiem. Pēc koncepcijas izveidošanas, varētu notikt projektēšana, bet vēlāk pa daļām arī restaurācijas darbi.” Viņa atzīst, ka šodienas diskusija tiek veidota, lai aktualizētu klostera nozīmību pēc iespējas plašākā sabiedrības daļā. Cik gadu aizņems pilnīga klostera atjaunošana, patlaban grūti spriest, taču pēc I. Megnes teiktā, tas netraucē sākt ēku izmantot arī agrāk, stāstot, rādot, sarīkojot pasākumus.
“Šis objekts ir nozīmīgs Latvijas un Baltijas mērogā. Senā celtne ar tās vēsturi, ar tām vērtībām, kuras jau ir zināmas un kuras tiks atklātas, padara šo vietu par unikālu. Daudz kas laika gaitā tika aizmirsts vai gāja bojā, bet šobrīd notiek vietas atdzimšana,” teic Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis. Viņaprāt pašvaldība ir laba ceļa sākumā, apslēpto vērtību izpētei noteikti jāturpinās un nevis būvējot no jauna to, kas ir zudis, bet izceļot to, kas ir saglabājies.
Viens no pamatuzdevumiem klostera attīstības procesā ir saglabāt esošās vēsturiskās vērtības, kā arī rast piemērotu funkcionālo pielietojumu tūrisma nozarē. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde savulaik ir apciemojusi klostera telpas, sarakstot un sniedzot rekomendācijas. Tika veikta arī arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte un inventarizācija, kas kļuva par pamatu klostera attīstības koncepcijas izveidē. Vēsturiskos datus par klosteri ir apkopojusi Aija Piļka. Viņa ir arī izdevusi grāmatu “Ilūkste – Augškurzemes metropole”, kas tiks prezentēta 11. jūnijā Ilūkstē un nonāks pie lasītājiem.
Vēlāk diskusijas dalībnieki devās uz klosteri, lai aplūkotu tā stāvokli. Diskusijas par klostera nākotni iesākās pēc klostera telpu apskates.
Saeimas deputāts Juris Pūce atzīmēja, ka viņš ir viesojies daudzās kultūrvēsturiskās celtnēs visā Latvijā, un Ilūkstes klosteris, pēc viņa vārdiem ir saglabājies diezgan labi: “Jāapzinās, ka tāda mēroga objektu nevar pagūt atjaunot pāris gadu laikā. Šeit jātop veselam stāstam, lai tūristi izprastu, ka šeit ir, ko redzēt, un te ir kaut kas patiešām vērtīgs.”
“Garīgā dzīve Ilūkstē ir ļoti sena. Kad esmu bijis Zviedrijā, ar skaudību vēroju, kā saimnieks stāsta, cik paaudzēs viņi saimnieko konkrētajā saimniecībā. Ja pāri Ilūkstei nebūtu gājuši pasaules kari, jo pēc Pirmā pasaules kara te palika tikai dažas ēkas, kādas te būtu palikušas vēsturiskās vērtības?” teic Maigurs Krievāns. Viņš arī piebilst, ka pirms pasaules kariem Ilūkstē bija attīstīta amatniecība, darbojās ūdensdzirnavas u.c. vērtības, kuras varētu apkopot stāstos par pilsētu.
Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts: “Višķos (izglītības programmu īstenošanas vietā) mēs vēlamies attīstīt izglītības projektus pat labāk nekā Vācijā, un līdzīgi jādarbojas arī šeit. Jābūt drosmīgiem idejās un jātiecas būt labākiem par citiem. Esmu pārliecināts, ka mēs to paveiksim!”
