Diskutēja par iespējām attīstīt sociālo uzņēmējdarbību

“Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija” ir uzsākusi Labklājības ministrijas aktivitāšu cikla “Attīstām sociālo uzņēmējdarbību kopā!” īstenošanu. Aktivitātes ilgst vienu gadu, un cikla ietvaros NVO dosies vizītēs pie visām Latvijas pašvaldībām ar mērķi pārrunāt jau esošo sociālās uzņēmējdarbības situāciju novados un pilsētās, pašvaldību vajadzības, nākotnes perspektīvas un ieceres šajā nozarē, kā arī prezentēs programmu par pašvaldības iespējām un rīkiem stiprināt un atbalstīt šo jomu. 6. martā diskusija notika ar Augšdaugavas novada pārstāvjiem. Diskusijā piedalījās novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe, Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova, sociālā dienesta vadītājas vietniece Inguna Svarāne, domes deputāte Regīna Tamane, Attīstības pārvaldes vecākā komercdarbības speciāliste Iveta Megne, Daugavpils un Ilūkstes partnerības “Kaimiņi” vadītāja Inga Krekele, Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne, Izglītības pārvaldes pārstāve Natālija Pēterāne un Iepirkumu nodaļas vadītāja Iveta Pundure.

Latvijas sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Regita Zeiļa skaidro, ka viens no svarīgākajiem mērķiem sociālajā uzņēmējdarbībā izriet jau no paša nosaukuma: “Risināt kādu sociālo problēmu, radīt sociālo ietekmi un pārmaiņas sabiedrībā caur privāto sektoru. Latvijā sociālā uzņēmējdarbība ir attīstījusies no nevalstiskajām organizācijām.”

Jābūt dzirkstelei sirdī

Pēc R. Zeiļas prezentācijas, turpinājās diskusija ar pašvaldības pārstāvjiem. Iveta Megne skaidro, ka jaunajiem uzņēmējiem Augšdaugavas novadā ik gadu tiek organizēts Grantu konkurss, kas ir mērķēts jauno uzņēmēju atbalstam, kā arī pašvaldība atbalsta jauno speciālistu apmācību konkrētajiem uzņēmējiem novadā. “Pašvaldība projektu ietvaros veido nepieciešamo infrastruktūru, turklāt Augšdaugavas novads piedāvā atlaides nekustamā īpašuma nomai, ja tiek radītas jaunas darba vietas vai arī, ja tiek veiktas kādas sabiedriskā labuma aktivitātes,” turpina Megne. Tāpat Augšdaugavas novads jau tradicionāli rīko atbalsta pasākumus aktīvāko un radošāko uzņēmēju godināšanai. Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja teic, ka viens no veidiem, kā sekmēt sociālo uzņēmējdarbību, ir veidot pašvaldības darba grupas, vai arī dažādos veidos iekļaut sociālos uzņēmējus jau esošajos projektos un programmās. Piemēram, uzņēmēju godināšanas pasākumos varētu, kā atsevišķu kategoriju, pieminēt arī sociālos uzņēmējus. Ja novadā vēl nav pietiekoši daudz sociālo uzņēmēju, tad godināt var arī tos, kuri visvairāk piedalās sabiedriskā labuma projektos vai palīdz vietējai kopienai. Iespējama arī sociālo uzņēmēju iesaiste izglītības pakalpojumu sniegšanā.

“Cilvēks ar garīgā rakstura traucējumiem dažkārt var paveikt darbu labāk nekā kāds no mums. Ir lietas uz kurām mēs varam skatīties ar skaudību, kā tās veic Deinstitucionalizācijas projektā iesaistītie centru klienti. Diemžēl Augšdaugavas novadā nav viegli atrast uzņēmējus, kuri patlaban būtu gatavi uzņemties šādu atbildību,” skaidro Anna Jegorova. Vislabāk ir piesaistīt jau esošos uzņēmējus, kuru ražošanas specifikā ir elementi, kas neietver sarežģītu intelektuālu darbu, nosacīti “ielikt produktu iepakojumā”. “Jāatrod uzņēmējs ar dzirksteli sirdī, kurš varētu to uzņemties,” secina Sociālā dienesta vadītāja.

Kā pašvaldība caur uzņēmējdarbību var risināt sociālās problēmas?

Pašvaldība var būt arī par klientu, iegādājoties preces vai pakalpojumus, veikt sociāli atbildīgus iepirkumus, vai arī slēgt priviliģētos līgumus ar sociālajiem uzņēmējiem. Lai sekmētu sociālo uzņēmējdarbību pašvaldība no savas puses var arī noteikt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, nodot mantu bezatlīdzības lietošanā vai īpašumā. Siguldā, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides sociālajiem uzņēmējiem sastāda 50%, ko izmanto vietējais labdarības veikals “Visi var!”. Tajā tiek pārdoti darinājumi, kas veidoti specializētajās darbnīcās. Ogrē, sadarbībā ar sociālo uzņēmumu “Kustības brīvība”, tika izveidota ūdens atpūtas infrastruktūra, kas piemērota cilvēkiem ar invaliditāti. Šis sociālais uzņēmums pat piedāvā SUP dēļus, kas ir domāti cilvēkiem ratiņkrēslos. Jelgavas novadā Deinstitucionalizācijas projekta telpas nodotas sociālajam uzņēmumam “Četri vēji”, kas piedāvā darbu kartona rūpnīcā, kur tiek veidotas uzņēmuma “Madara Cosmetics” kastes – tukšuma aizpildītājas. Tātad lielas kartona rūpnīcas meitas uzņēmums kalpo kā sociālais uzņēmums, kura rezultāta tiek nodrošināts darbs cilvēkiem ar garīgā rakstura traucējumiem, kas jau iepriekš bija veiksmīgi darbojušies specializētajās darbnīcās un dzīvojuši grupu dzīvokļos. Dienvidkurzemes novadā divas bijušās skolu telpas tika nodotas sociālajam uzņēmējam bezatlīdzības lietošanā, kur uzņēmēji izveidoja pansiju.

Regita Zeiļa: “Ar sociāli atbildīgiem iepirkumiem pašvaldība var nošaut divus zaķus reizē. Pašvaldība publiskā iepirkuma izvērtēšanā var piešķirt papildu punktus, ja uzņēmējs izpilda kādu sociālo jautājumu. Tas var būt saistīts ar nodarbinātību vai arī ar uzņēmuma iekšējās pārvaldības principiem, kas var kalpot par labu rīku novadam, lai risinātu sociālos izaicinājumus, kā, piemēram, bezdarba mazināšana.”

Kas ir sociālā uzņēmējdarbība?

Sociālā uzņēmējdarbība ir preču ražošana un pakalpojumu sniegšana ar vēmi radīt sociālo ietekmi, izmantojot biznesa metodes. Sociālās uzņēmējdarbības mērķis ir risināt kādu sociālu problēmu vai radīt labumu plašākai sabiedrībai, atsakoties no maksimālas peļņas gūšanas uzņēmējam personīgi. Sociālā uzņēmējdarbība var tikt izvērsta lokāli vai starptautiski, tā var būt dažāda pēc preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas veida.

Sociālajai uzņēmējdarbībai Eiropā un pasaulē līdz šim nav izveidots vienots skaidrojums. Sociālās uzņēmējdarbības starpdisciplinārais raksturs un inovāciju daudzveidīgums rada grūtības sniegt viennozīmīgu definējumu. Tomēr tās būtībā iezīmējas trīs galvenie pamatprincipi – pirmkārt, galvenais mērķis ir risināt nozīmīgu sociālu problēmu, otrkārt, uzņēmējdarbība jeb nepārtraukta ekonomiska aktivitāte, treškārt, demokrātiska un iesaistoša pārvaldība.

Sociālās uzņēmējdarbības  galvenā atšķirība no citām pastāvošajām organizācijām (NVO, tipiskiem uzņēmumiem) ir nolūks, veiktās aktivitātes un iekšējās pārvaldības struktūra. Valstiskā līmenī Latvijā sociālo uzņēmējdarbību saista ar rīcībspējas piešķiršanu sabiedrībai, sociālo problēmu risinātāja lomu, kā arī mediatoru starp publisko un privāto sektoru, bet savā ziņā arī inovāciju ieviesēju un iespēju radītāju.

Kas ir Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija?

Tā ir biedru asociācija, kuras mērķis ir veidot sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Latvijā šajā asociācijā ir 135 biedri – uzņēmumi, biedrības, NVO, atbalsta organizācijas. Asociācija nepieciešamības gadījumā konsultē sociālās uzņēmējdarbības jautājumos. Rudenī ir gaidāmi vairāki semināri sociālās uzņēmējdarbības jomā. Tajos stāstīs par iespējām attīstīt sociālo uzņēmējdarbību novados. Latgales domnīca Lūznavas muižā plānota 24. martā, kur tiks apspriesta Latgales reģiona situācija.  

Teksts, foto: D. Bitiņš