Dvietes palienes apmeklētāji tiek aicināti uzvesties kārtīgi

Dvietes paliene ir ne tikai Augšdaugavas novada mēroga, ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas mēroga applūstošās pļavas teritorija, kas ir putniem nozīmīga vieta. Tā ir iekļauta NATURA 2000 sarakstā, kā īpaši aizsargājama. Tāpat palienei ir piešķirts dabas parka statuss. Pavasara palos tūristus un interesentus pievilina “piektais gadalaiks”, kuru sauc arī par “atbūdu”. Šajā periodā dabas parka teritorija applūst ar ūdeni. Ja vasarā iespējams vērot pļavas, tad atbūdas laikā tās pārvēršas par ezeru.

Bebrenes pagasta vadītāja Benita Štrausa: “Dabas parkā dzīvo visvisādi dzīvnieki – putni, kukaiņi, rāpuļi. Redzamākie un  pamanāmākie ir lielie zālēdāji, gan tie, kas dzīvo savvaļā – aļņi, brieži, mežacūkas un pārējie, gan tie, kuri apsaimnieko palieņu pļavas – dzīvei savvaļā piemērotie liellopi un zirdziņi.” Iespējams liellopi kādreiz atgriezīsies savvaļā, kā tas bija pirms 1000 gadiem, kad pa Latvijas teritoriju klejoja tauri un tarpāni.

Cilvēkam ir jāapzinās, ka mēs esam dabas daļa. Dvietes palienes dabas parks eksistē visu tajā mītošo dzīvnieku aizsardzībai, tādēļ tajā jāuzvedas līdzīgi, ja mēs ienāktu svešajā mājā. Jāatceras, ka atrodoties Dvietes palienē, cilvēks ir viesis mājās pie dzīvniekiem. Ekskursanti un tūristi, kas pēdējā laikā ir ļoti aktīvi, parkā ierodas lielākoties ar mašīnām, lai atbūdas laikā braukt ar laivām vai supdēļiem.

“Mēs biedējam putnus, mēs biedējam ar savu uzvedību savvaļas dzīvniekus, zirdziņus, govis. No mūsu uzvedības ir atkarīgs vai šie dzīvnieki spēs izdzīvot. Putniem vairs nav kur paēst, putniem nav kur atpūsties pēc garā ceļojuma uz ligzdošanas vietām. Mēs esam atbildīgi par savu uzvedību,” skaidro pārvaldes vadītāja.

Dabas parka apmeklētāji tiek aicināti pret dabu izturēties ar pietāti. Palienes teritorijā nedrīkst klausīties mūziku. Nebūtu ieteicams arī skaļi uzvesties, jo arī smiešanās un citu skaļu skaņu radīšana rada diskomfortu dzīvniekiem. Dabas parks ir vieta, kur ikviens ir aicināts iepludināties dabā, lai varētu baudīt tās mieru un arī skaņas.

“Šeit dzīvo arī zemnieki, kuri veic saimniecisko darbību. Traucējoši ir tas, ka ikviens vēlas pie ūdens ar auto piebraukt cik vien iespējams tuvāk. Taču ir jāņem vērā, ka jābrauc ir tikai pa ceļiem, jāapstājas tikai uz ceļiem, arī pašus ceļus ir jāsaudzē, jo pavasaris ir parasti dubļains, un liela apmeklētāju kustība sabojā ceļus.”

Pļavās mītošiem dzīvniekiem nedrīkst tuvoties klāt, aiztikt vai barot, jo tie nav radināti pie cilvēku uzmanības vai “našķiem”. Savvaļā mītošie dzīvnieki ēd tikai zāli, krūmus un sienu. Dzīvnieki var saslimt, ja tiem piedāvā ābolu, burkānu vai maizi! Katra māte aizstāv savus mazuļus, un nekādā gadījumā nedrīkst pie tiem iet klāt, fotografēt vai glāstīt, jo tas var būt bīstami gan cilvēkam, gan mazajam dzīvnieciņam. Pat ja māte neatrodas blakus, viņa var uzbrukt cilvēkam, vai arī pretējā gadījumā, saožot cilvēka smaržu, atstāt savu atvasi, tādejādi nolemjot savu bērnu bojāejai.

Ja Dvietes palienē plānojat kādu aktivitāti, tas ir jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi! Dalībniekus ir jāinstruē par uzvedības normām! Individuālajiem braucējiem lūgums informēt informācijas centru “Gulbji” par saviem plāniem.

Turpina B. Štrausa: “Lūgums atstāt arī kādu ziedojumu parka uzturēšanai, infrastruktūras atjaunošanai un siena iegādei savvaļas dzīvniekiem. Palu laikā dzīvniekiem palikušas mazas zemes saliņas ar ganībām, kur viņi ir patvērušies no ūdens. Dzīvniekiem ir jāpalīdz izdzīvot, pabarojot ar sienu.”

Skatu tornis tika uzbūvēts ar Dabas aizsardzības pārvaldes projekta līdzekļiem, bet lielākā daļa no infrastruktūras tiek uzturēta no biedrības biedru privātajiem līdzekļiem vai ziedojumiem, tādēļ ikviens apmeklētājs tiek aicināts nākt palīgā unikālās teritorijas saglabāšanā.