20. septembrī ar svētku dievkalpojumu un bīskapa Andra Kravaļa vizitāciju tika atzīmēta Dvietes Svētā Staņislava Kostkas Romas katoļu baznīcas 160. gadadiena.
Biedrības “Augšzemnieki” vadītāja Gunta Kivliša ir apkopojusi informāciju par Dvietes katoļu baznīcas vēsturi*: “Dvietes katoļu draudze kā pastāvīga draudze tika nodibināta jau 1783. gadā. Pirmā Dvietes katoļu baznīca bija koka celtne, kas atradās muižas parkā pie lielceļa, iebraucot Dvietē. Tā bija celta aptuveni 1755. gadā un kalpoja draudzei līdz 1864. gadam, kad tika uzcelta mūra baznīca.
1842. gadā Dvietē par prāvestu kļuva Jāzeps Tamulevičs, kura vadībā par draudzes un muižnieka Kazimira Plātera Zīberga dotajiem līdzekļiem tika uzsākta jauna dievnama celtniecība. Bet Pirmā pasaules kara laikā baznīca tika sagrauta – tika uzspridzināti torņi, sašautas sienas. Pēc kara 10 gadus dievkalpojumus noturēja muižas magazīna klētī.
1919. gadā par draudzes prāvestu kļuva Boļeslavs Didžgalvis, kurš pēc saglabātajiem dievnama celšanas plāniem atjaunoja baznīcu iepriekšējā veidolā, tikai bez torņiem. 1929. gada 17. novembrī Ilūkstes baznīcas dekāns J. Velkme iesvētīja atjaunoto baznīcu, bet torņu celtniecību pabeidza 1936. gadā. Dievnama atjaunošana izmaksājusi aptuveni 20 000 latu, ko savākusi draudze. Prāvesta Miķeļa Jermacāna darbības laikā 1960. gadu sākumā tika pārbūvēti visi trīs altāri un veikts remonts, savukārt, prāvesta Jāzepa Mičuļa kalpošanas laikā (1964–1974) tika uzcelta jauna plebānija un saimniecības ēkas, kā arī baznīcas dārzā uzstādīts ozolkoka krusts.”
Bez Dvietes katoļu baznīcas nav iedomājama Sēlijas ainava – baznīca ir redzama, braucot pa lielceļu Rīga – Daugavpils Līksnas pusē, spīdot kā saules stars plašajā mežu ielokā, kā arī baznīca ir kā Gaismas pils Dvietē – iebraucot ciemā, to var redzēt no visām debespusēm. G.Kivliša stāsta: “Baznīca ir krustveida mūra celtne, būvēta baroka stilā. Tai ir divi torņi, cinkotā skārda jumts. Ieejas durvis no gala un sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz mūra žogs ar kārniņu jumtu. Pie gala durvīm ir maza priekštelpa, virs kuras atrodas kora telpas ar harmoniju. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas. Grezns sakrālā baroka interjers. Dievnamā ir trīs altāri. Galvenais jeb centrālais altāris atrodas centrā pie presbitērija gala sienas, tajā atrodas Jēzus Sirds glezna, virs tā Svētā Staņislava Kostkas glezna un daudzu svēto skulptūras. Altāri noslēdz krucifikss ar Krustā sisto Pestītāju. Abi sānu altāri atrodas dievnama abos sānos izveidotajās kapelās.
Pēc prāvesta Jermacāna informācijas, aptuveni vienā laikā tika būvētas Dvietes un Nīcgales baznīcas un tika apmainīti dievnamu celšanas plāni, tāpēc Dvietē dievnams ir ar diviem torņiem, bet Nīcgalē ar vienu. Latgalē bija raksturīgi būvēt baznīcas ar diviem torņiem, bet toreizējā Kurzemes bīskapijā ar vienu.”
Svinību dievkalpojumā notika arī īpašs mirklis – bērni saņēma Iestiprināšanas sakramentu, sasniedzot Kristības žēlastības pilnību. Bīskaps Andris Kravalis un prāvests Edvards Zaksis saņēma sirsnīgus sveicienus un laba vēlējumus, ko bija sarūpējis Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins, Bebrenes pagastu apvienības vadība – Benita Štrausa un Iveta Plone, Dvietes katoļu draudzes pārstāvji, kā arī viesi no Rubenes un Dunavas katoļu draudzēm. Dievkalpojumu kuplināja apvienotais draudžu koris no Daugavpils un vijolniece Inga Zeile.
Dvietes katoļu draudzes vecākā Ināra Munce izsaka vissirsnīgāko pateicību Dvietes katoļu draudzei, Augšdaugavas novada pašvaldībai un visiem cilvēkiem, kas ieguldīja savu darbu, lai svētki būtu patiesi izdevušies.
Teksts, foto: Māra Multiņa
*Informācija apkopota no H.Stroda grāmatas “Sēlija senāk un tagad”, vēsturnieka H.Stroda privātā arhīva, kas nodots Latvijas Universitātei, kā arī no interneta vietnēm www.wikipedia.org un www.periodika.lv
