Rudens ir ne tikai zināšanu, bagātības un auglības mēnesis, bet arī dzejas vēstnesis, jo tieši septembra pirmajā pusē tiek atzīmēta Dzejas diena. Kas tad ir šī noslēpumainā dzejas diena? Tā ir publiska dzejas lasījumu tradīcija, kas aizsākās tālajā 1965. gadā Rīgā (pašreizējā Esplanādē), un tā notiek katru gadu visā Latvijā.
Šī gada 12. septembrī Dvietē cilvēki pulcējās, lai baudītu Dzejas dienu. Dzejoļus deklamēja gan skolēni, gan pieaugušie. Dvietiešus ar savu klātbūtni pagodināja dzejniece Laima Buķe, kura ne tikai lasīja savu dzeju, bet arī uzdeva mīklas klātesošajiem, kas bija jauks pārsteigums. Dzejas diena ir stāsts par kopā būšanu, par mūsu iemīļoto dzejnieku pieminēšanu un godāšanu. Dzeja dzīvo tik ilgi, kamēr to lasa un atceras. Apbrīnas vērta bija arī senioru garo dzejoļu deklamēšana. Tas ir piemērs tam, ka dzeja mūs izdaiļo. Dzeja ir kā upe. Dzeju var salīdzināt ar laika mašīnu, Tu iekāp tajā un atgriezies skolas solā vai jaunībā. Deklamēšana palīdz uzlabot atmiņu un glabāt mīļas sajūtas dvēselē. Dzejas dienas izskaņā visi klausījās dziesmās, kuru vārdus bija sarakstījuši tādi tautā iemīļoti dzejnieki kā Rainis. Lai visiem izdodas gūt baudu no dzejas, lai tā vieno un dziedē! Uz tikšanos nākošgad!
