Kalupes pamatskolā skolas pagalmā īsi pirms rudens brīvdienām virmoja DZEJA UZ ASFALTA.
Kā Dzejas dienu atskaņas arī oktobrī... Kā mirkļa pārdzīvojums... Kā ritmizēts tēlains domas lidojums... Kā skolas bērnu un skolotāju atvadu sveiciens, aizejot rudens brīvdienās.
Zem skolas kastaņas 6-klasnieki raksta: “Kastanītis nav mums nieks, Tas ir mūsu skolas prieks. Ar adatiņām uzmundrina, Ar maigo glāstu spēcina”.
Kastanīti ar adataino ezi salīdzina 5.klase savā četrrindē, jo dažreiz paši uzvedas kā adatainie ezēni, citreiz viņi jūtami kā maigi gludie kastaņbērni. Arī 7.klasei skolas kastaņa rosina fantāzijas lidojumu.
8.klase rakstīja akrostihu – dzejoli, kura rindu sākumburti veido kādu vārdu vai frāzi – tapa raksturvārdi par savām izjūtām rudenī – Radoši, Uzmundrinoši, Drosmīgi, Enerģiski, Neaizmirstami, Sirsnīgi.
Dzeju zīmējumā no savas mazās sirds izteica pirmklasnieki. Rudenim sirsnīgu četrrindi veltīja 4.klase. Arī 2. klase saskatīja zeltainajā rudenī aizlidojošos gājputnus, kuri noteikti atgriezīsies saules pielietajā pavasarī. 3.klases dzejas sveicienu vislabāk skatīt foto, jo citējot tas zaudē garšu.
Doma, tēlainība, muzikalitāte no mūsu skolas romantiķiem 9.klasē: “Mums pasaule smaida pie kājām Mēs ar laimi kopā te gājām, Meklējot mērķus un prieku Mūsu Lielajā Mājā. Mūsu Draudzības spēks Ir mūsu Gudrības Spēks; Ar Draugiem mēs kopā Ik dienā, ik solī!”
Tā it kā nenopietni un arī nopietni dzejojām, jautri pavadījām laiku...
Tā tika veicināta interese par dzeju...
Tā mēģinājām lasīt un uztvert savu skolasbiedru dzejolīšus kā autoru jūtu un pārdzīvojumu izpausmi...
Tā tika rosināti mūsu skolas skolēni, sadarbojoties iesaistīties literārās jaunrades procesā, sacerot savus dzejas darbus netradicionāli – UZ ASFALTA SKOLAS DURVJU PRIEKŠĀ.
