Kalupes Vissvētākā Altāra sakramenta Romas katoļu baznīcā dievkalpojumos skan garīgā mūzika draudzes ansambļa “Moras zemeite” izpildījumā. Kolektīvs izveidots vien pirms dažiem gadiem, bet jau kļuvis par savdabīgu pagasta vizītkarti. Kalupieši ansambļa vadītāju Māru Lelevu sauc par Dieva sūtītu veiksmi, jo viņa ne vien rūpējas par vietējā prāvesta saimniecību un baznīcu, bet arī vada draudzes muzikālo dzīvi un atrod īstos vārdus ikvienam gan prieka, gan skumju brīžos.
Sekojot aicinājumam
Māras dzimtās vietas ir Lielvārdes novada Lēdmanē, kur viņa izaugusi četru bērnu ģimenē. Jau no mazām dienām vecāki radinājuši bērnus iet baznīcā, tēvs tolaik piekalpojis baznīcā pie Jāņa Aglonieša Valmierā. Māra atminas, kā tēvs ik svētdienu deviņos no rīta stāvēja pie spoguļa un posies uz baznīcu, viņam bijis ļoti svarīgi labi izskatīties. Kāds no bērniem uz maiņām palika dežurēt virtuvē un gatavot pārējiem pusdienas. Būdama bērns, Māra vēl neizprata lūgšanu jēgu, turklāt dievkalpojumos skanēja arī nesaprotamā latīņu valoda. Viņa sapņaini raudzījusies apkārt un domājusi par to, ka labprāt šo to uzlabotu baznīcas dekorējumos un procesiju tērpos. Daudzus gadus vēlāk viņai liktenis patiesi deva tādu iespēju.
Pēc vidusskolas Māra divus gadus pavadīja Euharistiskā Jēzus māsu kongregācijas klosterī Viļņā, jo vēlējās padziļināt savu garīgo izpratni, iegūt vairāk zināšanu par ticību un Dievu, saprast savu dzīves aicinājumu. “Pats klosteris nebija mans aicinājums, to sapratu vēlāk, jo viņu apustulāts nesakrita ar to, par ko biju sapņojusi bērnībā,” saka Māra.
Kādu laiku viņa ir kalpojusi Salaspils katoļu draudzē, tad Sv. Franciska Romas katoļu draudzē Rīgā, kas bija priestera Jāņa Aglonieša pēdējā kalpošanas vieta. Priesteris Jānis Aglonietis negaidīti aizgājis mūžībā, Mārai nebija plāna, ko darīt tālāk, taču Jāņa Aglonieša brālis, priesteris Antons Aglonietis pēkšņi piedāvājis nākt pie viņa par palīgu pieskatīt draudzes saimniecību un palīdzēt vadīt svētdienas skolu. Tā Māra pārcēlās uz Latgali, sākumā kalpoja Višķu katoļu draudzē, bet pirms desmit gadiem kļuva par kalupieti.
Viņas ikdienas pienākumos ir rūpēties par draudzes saimniecību, gatavot priesterim maltīti, uzkopt dievnamu, izrotāt to dažādos svētkos. “Laukos darba netrūkst. Vasarā var bezgalīgi pļaut zāli, ravēt dārzu, siltumnīcas. Lauku darbi man ļoti patīk. Agrāk vadīju arī svētdienas skolu, bet pašlaik nespēju visu apvienot,” saka Māra. Kalpošana Rīgā un šeit ļoti atšķiras. Sv. Franciska draudzē Māra strādāja grāmatu galdā, rotāja baznīcu. Savu pārcelšanos no pilsētas uz laukiem viņa uzskata par Dieva svētību, jo te esot mierīgi, klusi.
Kopš bērnības Māra uz baznīcu iet kā uz mājām. Draudze aizstāj Mārai ģimeni, kuru viņa lēma neveidot, ziedojot sevi kalpošanai Dievam. “Tā bija mana brīvprātīga izvēle. Kad biju jaunāka, vēl šaubījos, bet ar gadiem pārliecība kļuva spēcīgāka. Tas ir mans aicinājums,” saka Māra. Kristīgu dzīvesveidu praktizē visa Māras ģimene. Viena no māsām ir ticības mācības skolotāja, vada svētdienas skolu, bet viņas dēls Henriks studē garīgajā seminārā.
Dzīvē ienāk mūzika un skola
Pirms sešiem gadiem Māra sastapās ar jaunu izaicinājumu, kas apgriezis otrādi visu tālāko dzīvi. Draudze palika bez ērģelnieka, nebija vairs neviena, kas varētu vadīt draudzes muzikālo dzīvi. “Mūsu mājā stāvēja sintezators, nodomāju, vai tiešām es nevarētu iemācīties nospēlēt pāris dziesmas. Apsēdos un sāku mācīties notis, apgūt baznīcas repertuāru. Sākumā kājas un rokas drebēja,” atceras Māra. Pašmācība izvērtās ļoti veiksmīgi. Pirms trim gadiem tika iesvētīta jaunā kapliča Kalupes kapos, piedaloties bīskapam Jānim Bulim. Kalupes pagasta folkloras kopa “Kolupkas” bija sagatavojusi pasākumam atbilstošu repertuāru, taču kopas vadītāja nevarēja ierasties uz pasākumu un lūdza Māru viņu aizstāt. Tā sācies jauns posms Māras un draudzes dzīvē, jo pēc pasākuma izveidojās draudzes ansamblis, kurā dzied arī daudzas “Kolupku” sievas.
Māra atzīst, ka ansambļa nosaukums “Moras zemeite” radies pirms paša ansambļa, jo tā saukusies dziedošo sievu čata grupa. Kopīgi nolēmušas dot šādu nosaukumu ansamblim. “Moras zemeite” ieskandina ne tikai dievkalpojumus, bet arī daudzus pasākumus Kalupē un kaimiņu pagastos, ar garīgo dziesmu koncertu viesojies arī Māras dzimtajā Valmieras draudzē.
Pēc piecu gadu pašmācības Māru tik ļoti ieinteresēja mūzika, ka viņa noriskēja iestāties Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātē studēt par solo dziedāšanas skolotāju. “Pirmajā kursā sapratu, ka prasības ir ļoti stingras, netieku līdzi, pēc pirmajām solfedžo nodarbībām nespēju ne gulēt, ne ēst. Sapratu, ka jāpiebremzē, tāpēc paņēmu akadēmisko, turpināju mācīties pati, apmeklēju seminārus ērģelniekiem, tas man ļoti palīdzēja,” stāsta Māra. Viņa pieļauj, ka nebūtu šogad atsākusi studijas, ja vien dzīvē nebūtu ienācis jauns izaicinājums – piedāvājums vadīt mūzikas stundas Kalupes pamatskolā. Bez pieredzes un atbilstošas izglītības pedagoģijā neklājas viegli, katrai klasei ir sava mācību programma, daudz ko Māra paveic eksperimentējot, palīdz svētdienas skolā gūtā pieredze. Strādāt ar bērniem neesot viegli, turklāt daudzi uzskata, ka mūzika viņiem nav vajadzīga. Taču Māra pārliecināta, ka mūzika palīdz vispusīgi attīstīties, veicina loģisko domāšanu: “Uzskatu, ka mūzika katram cilvēkam dzīvē ir ļoti svarīga, jo audzina raksturu. Dziesma, mūzika cilvēkam dod brīvību. Tiem, kas savulaik bija izsūtījumā, vienīgā brīvība bija dziesma. Viss pārējais bija atņemts. Ar dziesmu viņi varēja būt dzimtenē, pie saviem tuvajiem.”
Paralēli mūzikai Māra sākumskolai pasniedz arī kristīgo mācību. Šis priekšmets pašai gan esot ļoti tuvs, taču grūtāk esot strādāt ar bērniem, kuriem ģimenē netiek praktizēts kristīgs dzīvesveids. “Daudziem ir noraidoša attieksme, cenšos viņiem mācīt kristīgās vērtības, jo tās dod tikai labumu dzīvē,” pārliecināta topošā pedagoģe.
Dažkārt viņai rodas vēlme arī skolā “paņemt akadēmisko”, taču viņa jūtas atbildīga par jaunajiem pienākumiem, turklāt atrast skolotāju lauku skolā nemaz neesot tik viegli. Apvienot studijas klātienē, darbu skolā un pienākumus draudzē esot grūti, tāpēc Māra attālinātās studijas pašlaik uztver kā Dieva dāvanu un ir pateicīga augstskolas pasniedzējiem par atbalstu un izpratni. “Nekad nebiju domājusi, ka es reiz dziedāšu, vēl jo vairāk – ka man būs savs ansamblis,” saka Māra Leleva, kura iemācījusies dziedāt arī latgaliski un uzskata to par ļoti skanīgu un dziedošu valodu.
Paļaujas uz dievpalīgu
Māras dzīvi piepilda daudzas radošas lietas un vaļasprieki. Daudzas idejas viņa rod tieši mūzikā, piemēram, ieklausoties reliģisko dziesmu tekstos, rodas vizuāli tēli, kas palīdz veidot baznīcas svētku rotājumus. Viņa ļaujas sapņot un pati īsteno savus sapņus. “Vienu brīdi iedomājos, ka mūsu ansamblim vajag jaunus tērpus. Soli pa solim pati tos sašuvu. Esmu pabeigusi kursus Burdas skolā, šūt protu,” saka Māra.
Sarunas gaitā Māra bieži vien piemin dievpalīgu. “Ir bijuši brīži, kad jutos kā strupceļā, kad nezinu, ko darīt. Bet parasti pēc šādiem brīžiem nāk pacēlums, gluži kā pēc tumsas nāk gaisma. Viss mijas. Nav dienas, kad es nebūtu paļāvusies uz Dievu, jo šodien es esmu, bet rīt varu nebūt. Viņš man ir devis šo dzīvi un arī pasauks, kad būs jāpieliek punkts. Viss ir Dieva rokās,” prāto Māra.
Laukos cilvēku kļūst arvien mazāk, tāpēc viņai prieks, ka vismaz svētkos baznīca ir ļaužu pilna. Māra domā, ka cilvēkiem pietrūkst apziņas, cik daudz viņam var iedot Dievs. “Ja mēs svētam svētdienu, visa nākamā darba nedēļa būs citāda, jo nedēļa patiesībā sākas ar svētdienu nevis pirmdienu. Caur sarunām ar Dievu var noskaidrot daudzus jautājumus. Cilvēks bieži vien sevī rūgst, ka viņam dzīve ir tāda vai citāda. Aizej, palūdzies Dievu. Ja nedzirdi atbildi, parunā ar priesteri, kam ir dota īpašā Dieva svētība. Nevajag turēt sevī, tad viss sakārtosies,” vēl Māra. Viņa pati savās lūgšanās tagad piemin arī bērnus, kuriem māca mūziku, lai viņu dzīvē varētu ienest gaismu, lai bērni spētu saredzēt labo un skaisto. “Ir viegli nomainīt dekorācijas baznīcā, bet izmainīt bērnu sirdis nav vienkārši. Tur jālūdz Dieva palīdzība,” saka Māra Leleva.
Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā Kalupes katoļu draudzes ansambļa “Moras zemeite” vadītājai un ērģelniecei Mārai Lelevai piešķirts Daugavpils novada domes Atzinības raksts par radošu ieguldījumu garīgo vērtību izkopšanā un pilnveidošanā un aktīvu līdzdalību draudzes un sabiedriskajā dzīvē.
