8. jūnijā Latvijā notika Eiropas parlamenta vēlēšanas. No kopumā vairāk nekā 1,5 miljoniem balsstiesīgo, pie vēlēšanu urnām atnāca un nobalsoja 521 tūkstotis jeb 33,76%.
Visvairāk balsu tika nodots par Jauno Vienotību - 25,09%, tālāk seko Nacionālā apvienība ar 22,07%. Trešajā vietā ierindojās "Latvijas attīstībai" (9,36%), ceturtie - "Apvienotais saraksts" ar 8,18%. Nākamie pēc balsu skaita palika "Progresīvie", par viņiem nobalsoja 7,45% un "Saskaņa" ar 7,13%. Tāpat Eiropas parlamentā Latviju pārstāvēs partija "Latvija pirmajā vietā" ar 6,16% balsu.
Augšdaugavas novadā no kopumā 19 549 balsstiesīgiem, nobalsoja 23%. Mūsu novadā vislielāko atbalstu guva "Saskaņa" - 20,13%, Jaunā Vienotība - 19,44%, Nacionālā apvienība - 11,97%, "Latvija pirmajā vietā" - 9,9%, "Latvijas attīstībai" - 6,23%, "Stabilitātei" - 5,86%, "Apvienotais saraksts" - 5,08%. Par pārējām partijām nobalsoja mazāk nekā 5%.
Visvairāk Augšdaugavas novadā nobalsoja Ilūkstes kultūras un mākslas centrā - 620 vēlētāji, Bebrenes pagasta kultūras namā - 293 un Špoģu mūzikas un mākslas skolā - 272. Vismazāk nobalsoja Biķerniekos - 50 vēlētāji un Laucesā - 51.
No Latvijas Eiropas parlamentā tika ievēlēts:
Valdis Dombrovskis (Jaunā Vienotība);
Sandra Kalniete (Jaunā Vienotība);
Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai");
Rihards Kols (Nacionālā apvienība);
Vilis Krištopans ("Latvijas pirmajā vietā");
Reinis Pozņaks ("Apvienotais saraksts");
Mārtiņš Staķis ("Progresīvie");
Nils Ušakovs ("Saskaņa");
Roberts Zīle (Nacionālā apvienība).
Visvairāk plusiņu Eiropas parlamenta vēlēšanās Latvijā saņēma Valdis Dombrovskis, bet visvairāk svītrojumu Krišjānis Kariņš.
Šajās Eiropas parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsoja nedaudz vairāk nekā 2019. gadā un arī vairāk nekā 2014. gadā. Salīdzinājumam, Igaunijā vēlētāju aktivitāte bija 37,7%, Latvijā 33,76%, bet vismazāk Lietuvā - tikai 28,35%.
Jaunievēlētais Eiropas parlaments darbu sāks 16. jūlijā.
