Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca
11.01.2022
Tabores pagasts
Galvenes foto ir uzņemts 1934. gadā.
Tagadējo mūra baznīcu cēlis luterānis Heinrihs Tinens 1650. gadā. Tā ir vecākā baznīca Daugavpils novadā. Arī Ilūkstes un Krāslavas novadā nav vecākas baznīcas celtnes.
1771. vai 1775. gadā aptuveni 2 km no Elernes Murovkā jeb Sīķelē tika uzbūvēta neliela koka baznīca katoļiem. Taču Murovkā dzīvoja galvenokārt luterāņi, bet Elernē katoļi, tāpēc, Elernes muižai nonākot katoļticīga muižnieka īpašumā, abām konfesijām samainīja dievnamus, luterāņiem nododot Murovkas, bet katoļiem Elernes dievnamu. Taču arī vēlāk katoļi turpināja apmeklēt un lūgties vecajā koka baznīcā, kas nav paticis luterāņiem, kuri nojaukuši koka dievnamu un tā vietā 1819. gadā uzcēluši tagadējo Sīķeles mūra baznīcu. Katoļiem nodoto baznīcu vairākkārt luterāņi mēģinājuši atgūt atpakaļ. 1930. gados luterāņu baznīcas laikraksts atzīmējis netaisnību, ko viņiem nodarījis muižnieks Elernē, nododams baznīcu katoļiem.
Baznīca ir mūra celtne, būvēta gotikas stilā, tā ir 20,3 metrus gara, 9,6 metrus plata ēka ar vienu torni, kuram smaile uzbūvēta 1911. gadā. Tornī atrodas divi 20 un 12 pudus smagi zvani. No ārpuses apmesta un krāsota, mūrus atbalsta abos sānos trīs piloni. Ieejas durvis no gala un sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz akmeņu mūra žogs ar ķieģeļu stabiem pie ieejas vārtiem, kuri ir kalti no dzelzs. Dārzā atrodas Misiju krusts, kā arī prāvestu Leščinska, Mateja Čuževiča, Jāzepa Kupinska un baznīcas cēlāju kapi.
Virs ieejas ir kora telpas ar 9 reģistru ērģelēm. Pie ieejas torņa telpā, kreisajā pusē nišā ir Jaunavas Marijas skulptūra, bet grīdā akmens plāksne, kuras apakšpusē iekalts kontrakta teksts par dievnama apmaiņu ar luterāņiem. Koka dievgalds atdala presbitēriju no lūgšanu zāles.
Tā labajā pusē atrodas kancele, bet kreisajā pusē liela sakristeja, kas piebūvēta pēc baznīcas nodošanas katoļiem. Virs sakristejas durvīm atrodas liela Svētās Trīsvienības glezna. Dievnamā ir trīs koka altāri. Galvenais jeb centrālais altāris, celts 1879. gadā, atrodas centrā pie presbitērija gala sienas, virs kura novietots koka krucifikss. Labās puses altāris celts 1878. gadā un ir veltīts Svētā Jura godam ar svētā gleznu, bet starp kolonnām zeltītā rāmī Jaunavas Marijas "Assumpta" glezna.
Kreisajā pusē ir Jaunavas Marijas pasludināšanas godam veltīts altāris ar gleznu, bet starp kolonnām Jēzus Sirds glezna. Aplūkojamas ir Krustaceļa bildes, kas ievietotas ar bīskapa Peresneviča 1879. gada ierosinājumu un indultu.
Zem baznīcas atrodas pagrabi, kuros atradās kriptas ar dievnama cēlāju zārkiem, kas tika pārapbedīti baznīcas dārzā, bet mūsdienās ierīkota centrālās apkures iekārta.
Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca. Skats uz altārdaļu, 1934. gads.
Bīskaps Ignācijs Svirskis (1885-1968), dzimis Elernes draudzē
Šajā draudzē savulaik dzimis nākamais bīskaps Ignācijs Svirskis (1885-1968). Viņš bija ievērojams katoļu garīdznieks, Sanktpēterburgas Garīgās akadēmijas un Viļņas Universitātes profesors, Sedlces (Polija) bīskaps. Dzīves laikā aktīvi nodarbojās ar katoļu draudžu celšanu un atjaunošanu pēc Otrā Pasaules kara postījumiem. Mūsdienās Polijas pilsētā Sedlcē notiek beatifikācijas process, lai iecelt Ignāciju Svirski svētīgo kārtā. Kas zina, varbūt ar laiku viņš kļūs par Elernes baznīcas patronu…
Skats uz Elernes katoļu baznīcu Daugavpils HES būvniecības uzsākšanas laikā, 1980. gads
Zem baznīcas ir pagrabi, kur atradās mirušo fundātoru (baznīcas mecenātu un dibinātāju) zārki. Tos visus 1968.g. pārapbedīja baznīcas dārzā. Te mirušos apbedīja jau no seniem laikiem. Dārzā atdusas trīs prāvesti: Leščinskis (mir. 1867.g., 67.g.v.), pr. Leščinskam uz kapa akmens plāte ar uzrakstu. Matejs Čuževičs (mir. 1891.g., 40.g.v.) Jāzeps Kupinskis (1893. – 1948.). Pr. Kupinskim uz kapa Dievmātes statuja.
