Etnogrāfiskais ansamblis “Vabaļis” laidis klajā savu ceturto disku
24.11.2022
AKTUĀLI
23. novembrī Vabolē notika etnogrāfiskā ansambļa “Vabaļis” jaunā albuma “Aj, moseņa…” ieskandināšanas svētki. Šis ir jau ceturtais ansambļa disks. Iepriekš izdoti diski “Pa celeņu…”, „Lobais reits” un “Labi dzeivōt kolchozā!”, kuros vēstīts par latgaliešu kultūru un etnogrāfiju, garīgo dzīvi un tautas mūziku padomju laikos, savukārt ceturtais albums veltīts senajām kāzu dziesmām. Albumā ir iekļautas 11 dziesmas, kas dziedātas kāzās, gan sagaidot jauno pāri tradicionālajos vārtos, gan pie kāzu galda. Īpašas bija tā saucamās raudināšanas dziesmas, kas skanēja, izvadot līgavu no dzimtajām tēva mājām.
Ansambļa vadītājs Artūrs Uškāns atzīst, ka vietējām kāzu dziesmām raksturīga liela draiskulība, lielākoties tās ir jautras, bet, ja nav jautras, tad vismaz skaļas. Darbs pie dziesmu meklēšanas un apkopošanas nav bijis viegls, toties ļoti radošs. “Šķita – ko vēl vairāk dziedāt. Jo pirmajos trīs diskos tika parādīta ļoti daudzslāņaina Vaboles pagasta kultūra – gan garīgās, gan laicīgās tautas dziesmas, gan kolhoza laiku dziesmas,” saka Artūrs Uškāns. Taču darbs turpinājās, meklējot arvien jaunus materiālus. Dažādus dziesmu vārdus uzgājis interneta vietnēs garamantas.lv vai dainuskapis.lv, bet ne visur esot atrodamas arī melodijas. “Tas bija liels pētīšanas un meklējumu darbs, apzināšana, pastāvīgs kontakts ar vabaļām, vai viņas tādu dziesmu zina. Pavisam svešas neņēmām, lai etnogrāfiskajam ansamblim saglabātos vietējās kultūras tradīcija.”
Diska tapšanā tika iesaistīta vokālās dziedāšanas speciāliste un folkloras eksperte Iveta Tāle, kura ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu veica pētījumu par Vaboles kāzu dziesmām. Pēc ekspertes teiktā, darbs ar etnogrāfisko ansambli bijis emocionāli pacilājošs. Viņa izjutusi senās folkloras tradīcijas šeit dzīvojam ikdienā, jo daudzviet Latvijā tās pamazām kļūst par vēsturi un ikdienā zaudē savu nozīmi, turpretī Vabolē esot pavisam cita attieksme pret šīm vērtībām. “Tas ir absolūts brīnums, ka vienam ansamblim jau iznāk ceturtais disks ar dziesmām, kas šeit ir kādreiz dziedātas, savāktas, ierakstītas, nodokumentētas un materiālā formātā visiem pieejamas un noklausāmas. Tā ir attieksme pret vērtībām - apzināties, kas mēs esam, atstāt nākamajām paaudzēm un arī pašiem lietot.”
Izdevniecības “Lauska” pārstāvis Juris Zalāns uzsvēra, ka etnogrāfiskais ansamblis savā ziņā ir unikāls, jo laidis klajā jau ceturto disku, kas ir liels retums, turklāt katrs albums atšķirīgs, ar savu jēgu un nozīmi. Viņš to nosauca par savdabīgu folkloras grāmatu, kas nākotnē lieti noderēs gan folkloras pētniekiem, gan arī vietējiem ļaudīm.
Albums tapis ar Vaboles pagasta pārvaldes, Augšdaugavas novada domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Taču vislielāko ieguldījumu sniegusi ansambļa visvecākā dziedātāja Veneranda Putroma, kura diska izdošanai ziedojusi savus iekrājumus 1800 eiro apmērā, tādejādi atstājot nākamajām paaudzēm vērtīgu piemiņu un mantojumu.
Sirmgalve ir viena no lielākajām teicējām un dziesmu zinātājām, taču pati savās kāzās apdziedāšanu neesot piedzīvojusi. Tā kā padomju laikos laulības baznīcā bija aizliegtas, abi ar līgavaini salaulājušies slepus, bet tradicionālās kāzas ar baltu kleitu un plīvuru izpalikušas. Venerandas Putromas dzīve nav bijusi viegla, agri zaudējusi vīru, palīdzējusi izaudzināt mazdēlu, palicis neizsapņots sapnis par savu māju. Sirmgalve allaž ir palīdzējusi citiem un saņēmusi pretī arī līdzcilvēku palīdzību, tāpēc nolēmusi zem vecuma pārdot mājlopus un saņemto naudu ieguldīt diska tapšanā.
Vaboles pagasta etnogrāfiskais ansamblis Vabaļis tika izveidots 2006. gadā, apvienojot vietējās sievas, kas jau pirms tam aktīvi dziedājušas Latgalei raksturīgos, unikālos garīgos dziedājumus. Ar viņu palīdzību atdzīvināta arī sen aizmirstās laicīgās dziesmas, kuras agrākos laikos dziedātas dažādos godos, talkās vai večerinkās. Diemžēl šis gads ansamblim nesis arī zaudējumus, jo aizsaulē aizgājusi viena no vecākajām dziedātājām Regīna Vingre.
Visi ansambļa dalībnieki ir teicēji, turklāt ansambļa repertuārā iekļautas ne tikai dziesmas, bet arī citi folkloras žanri, piemēram, pasakas, stāsti, teikas, ticējumi un anekdotes. Etnogrāfiskā ansambļa dalībnieki no iepriekšējām paaudzēm pārmantojuši un saglabājuši arī tradicionālo amatu un kulinārās prasmes.
Pasākuma izskaņā klātesošie tika aicināti pie īsta kāzu galda, kurā tika likti tieši senie kāzās iecienītie ēdieni. Cienastu palīdzēja sarūpēt viena no "Vabaļis" dziedātājām Anna Rubine, kā arī Skrindu dzimtas muzeja vadītāja Anna Lazdāne. Skanot lustīgām kāzu dziesmām, tika baudīts Vaboles pagasta kulinārais mantojums.
