Jau vairākus gadus SIA “URI” īpašnieks Jurijs Mundums apsaimnieko Smiļģines ezeru Skrudalienas pagastā, organizējot licencēto makšķerēšanu, uzraugot kārtību un piedaloties zivju resursu atjaunošanā.
Jurijs stāsta, ka esot makšķernieks no bērna kājas un par zivīm zina visu. Jaunībā sanācis arī strādāt uz zvejas kuģa jūrā. Viņš atzīstas, ka jaunībā pats nav bijis bez grēka un bieži vien nonācis zivju inspektoru redzes lokā. Vēlāk gan nākusi atklāsme, ka daba jāsaudzē, jo cilvēku rīcība novedusi pie zivju resursu izsīkšanas.
Jurijs jau sen loloja sapni tikt pie sava ezera un nodarboties ar zivju audzēšanu, labiekārtot kādu dabas stūrīti, kur var atpūsties ar ģimeni un draugiem, ķert zivis un piedāvāt šādas iespējas arī viesiem. Viņu vienmēr ir vilinājis Smiļģines ezers ar skaisto apkārtni. Liktenis lēma Jurijam satikt savu otro pusīti Ilonu, ar kuru pirms četriem gadiem pilsētas centrā izveidoja nelielu ģimenes uzņēmumu, kur tiek darinātas īstas aitas vilnas segas un gultas veļa. Bet pats pamazām īstenoja arī savu ieceri un uz vairākiem gadiem ieguva Smiļģines ezera apsaimniekošanas tiesības. Jurijs ir labiekārtojis pludmali ezera krastā, piebraucamo ceļu, izveidojis piknika vietu. Šeit mēdz atpūsties ar savu ģimeni un aicina šo iespēju izmantot ikvienam.
Uzsākot ezera apsaimniekošanu, situācija bijusi visnotaļ bēdīga. Ezera krasti aizlaisti, zivju resursi izsīkuši. Jurijs stāsta, ka pirms gadiem 30 zivis masveidā tika izķertas ar visdažādākajām metodēm, tostarp ar elektrozveju, maluzvejniecība zēla un plauka. Mūsdienās notiek cīņa ar maluzvejniekiem, paredzēti bargi sodi, taču vislabākais rezultāts ir tad, ja ezeram ir saimnieks, kas visu pieskata. Uzmanīt kārtību Smiļģines ezerā viņam palīdz speciāli apmācīts cilvēks – ezeru uzrauga sabiedriskais vides inspektors, kurš regulāri dodas reidos un pārbauda katru makšķernieku, pārkāpējiem sastāda protokolus un iesniedz Vides dienestā.
Jau vairākus gadus ar Augšdaugavas novada pašvaldības un Zivju fonda atbalstu tiek atjaunoti zivju resursi ezerā. Jurijs uzskata, ka zivju resursu pavairošanas projekti ir ļoti vērtīgi. “Pirms zivju ielaišanas notiek ezera izpēte, inspekcija pārbauda zivju barības bāzi, ūdens kvalitāti, ekoloģiju, piedāvā savu sarakstu, kādas zivis un cik drīkst ielaist, sastāda plānu katram gadam. Pēdējos gados ielaists jau daudz zivju mazuļu.” Kopš 2020. gada Smiļģines ezerā ielaisti vairāk kā 10 000 līdaku mazuļi un 5000 zandartu mazuļi. Pamazām ūdens fauna atjaunojas un priecē gan Juriju, gan citus makšķerniekus.
Smiļģines ezera kopējā platība ir 50 hektāri, tā maksimālais dziļums -- 4,5 metri. Jurijs stāsta, ka ezerā var noķert ļoti labus un pat izcilus lomus, ja vien paveicas. “Ezerā dzīvo ļoti daudz līņu, turklāt lielas zivis, tas ir viens no labākajiem lomiem. Pie rūpnieciskās zvejas pieder arī līdakas, arī vērtīga zivs.” Smiļģines ezerā dzīvo arī plauži, sarkanās karūsas, līņi, raudas, ruduļi, līdakas, pliči, ālanti un vēži. Kādreiz te mituši arī Sarkanajā grāmatā ierakstītie platspīļu vēži, taču vairs nav manīti, iespējams, tāpēc, ka lielā daudzumā ezerā ir savairojušies sami, kas, būdami plēsēji, krietni vien paretina zivju krājumus. Sami sasniedz milzīgus apmērus un ir grūti noķerama zivs. Lai arī līdakas tāpat ir plēsīgas zivis, tās tomēr nenodarot kaitējumu zivju mazuļiem, jo ezerā tām esot laba barības bāze. “Līdaka iznīcina sīkās zivtiņas un neļauj tām attīstīties, bet sams ēd visu pēc kārtas, tostarp līdakas, iznīcina visu. Ja samu populāciju neapturēs, var būt bēdīgs rezultāts,” saka ezera apsaimniekotājs.
Ķert zivis Smiļģines ezerā ir atļauts, bet tikai ar derīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karti un licenci makšķerēšanai tieši Smiļģines ezerā. Gan vienu, gan otru atļauju var iegādāties portālā manacope.lv. “Katru mēnesi mums manacope.lv sūta atskaites, cik licences ir pārdotas. Gada beigās mēs veicam uzskaiti par visu noķerto lomu gada laikā un sniedzam datus gan pašvaldībā, gan Vides dienestā, ar to nodarbojas inspektors.”
Jurijs piedāvā par simbolisku samaksu izmantot vasarā telšu vietas ar iespēju iekurt ugunskuru un makšķerēt zivis. Viņš arī aicina makšķerniekus dalīties ar lomu fotogrāfijām, lai tās var izvietot uz stenda blakus ezeram.
Jurijs Mundums atzīst, ka savu ieceri par ezera apsaimniekošanu īsteno nevis peļņas nolūkā, bet lai atstātu kaut ko vērtīgu nākamajām paaudzēm un cilvēki viņu varētu pieminēt ar labu vārdu. “Ezers man nenes peļņu, gluži otrādi – pašam jāiegulda. Taču es saglabāju to, kas tur ir. Maluzvejnieki iztīra ezerus tukšus. Ja nebūtu apsaimniekotāja, ezers ātri vien izsīktu. Toties tagad var atbraukt atpūsties, noķert kādu zivi,” saka Jurijs.
“Cilvēki apkārtnē jau zina, ka ezers tiek uzmanīts, vairs nepārkāpj likumu, tā vietā lieku reizi uzzvana un pajautā. Es nevienam neaizliedzu ķert zivis, bet tas jādara likumīgi. Par laimi tagad uz robežas vairs nav tālbraucēju, ar tiem esmu nomocījies, jo vairums nelegāli ķēra zivis, piemēsloja apkārtni. Karojām pret to kopā ar kaimiņiem.”
Sadarbība ar apkārtējiem iedzīvotājiem esot laba, daudzi nāk talkā uzkopt un labiekārtot ezera pludmali, ziņo apsaimniekotājam vai attiecīgajiem dienestiem, ja pamana nelegālas darbības uz ezera, tas ļauj ātri reaģēt un saukt vainīgos pie atbildības. Turklāt saskaņā ar kārtību, kādā samazināma maksa par makšķerēšanas licencēm, ūdenstilpes krastu zemju īpašniekiem un viņu ģimenes locekļiem ir tiesības saņemt bezmaksas gada licenci.
“Pašlaik Smiļģines ezers atdzīvojas un atjaunojas. Esmu redzējis pats, kā ezeri iet bojā, jo maluzvejnieki izsmēla visu. Zivju inspektori nepagūst visu izkontrolēt, tāpēc būtu labi, ja ezeriem būtu apsaimniekotāji, kuriem tiešām rūp zivju resursi un kuri cīnīsies ar maluzvejniekiem,” teic Jurijs Mundums.
Viņš aicina ikvienu rūpēties par ekoloģiju, saudzēt ezerus un zivju resursus, nepiegružot apkārtni ar atkritumiem, ka tas bieži mēdz notikt. “Esiet cilvēki, saudzējiet dabu. Ja nebūs dabas, nebūs mūsu,” saka Jurijs Mundums.
