Šogad Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienas pasākumā Augšdaugavas novada Sociālā dienesta vecākā sociāla darbiniece Rasma saņēma pašvaldības Atzinības rakstu par augsti profesionālu darbu novada iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā un aktīvu dalību sabiedriskajā dzīvē. Rasmai Gributei tas, iespējams, būs skaists darba gaitu noslēgums, dodoties pelnītā atpūtā.
Rasma Gribute sociālajā darba strādā jau 20 gadus un šajā jomā nokļuvusi gluži vai nejauši. Sabrūkot padomju iekārtai un sovhoziem, daudzi palika bez darba, arī Rasma. Toreizējā pagasta vadītāja Ināra Pomjalova aicināja strādāt sociālajā darbā. “Sākumā nezināju, kā strādāt ar cilvēkiem, viss bija jauns, nepazīstams. Mums piedāvāja mācīties, vajadzēja atrast galvotājus, lai dabūtu studiju kredītu. Visu nokārtojām, četrus gadus pabeidzām. Protams, nebija viegli, jo paralēli studijām bija jāstrādā.Tagad jau esmu pensijā un domāju pabeigt savu darbu.”
Rasmas ikdienas darbs saistās ar palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem Laucesas pagastā, atbalstu ģimenēm, kas nonākušas grūtībās. “Trūcīgie cilvēki nāk pēc palīdzības, prasa pabalstus, lai izdzīvotu, varētu sagatavot bērnus skolai, jo ne katrs var atrast darbu. Dažkārt var palīdzēt ar padomu, parādīt ceļu problēmas risināšanai,” teic Rasma Gribute.
Divdesmit gadus strādājot sociālajā jomā, Rasma ievērojusi, ka cilvēki pieraduši pie pabalstiem, daudzi jau nevēlas neko mainīt savā dzīvē, jo zina, ka saņems atbalstu no pašvaldības. “Reti kurš meklē darbu, jo vajadzīgas arī latviešu valodas zināšanas, ne katrs vēlas mācīties, varbūt ne katrs var iemācīties. Bet, manuprāt, dzīvojot Latvijā, vismaz uz pirmo kategoriju gan var iemācīties valodu.”
Uzsākot darba gaitas, bijuši gadījumi, kad arī nakts laikā saņemti zvani, taču beidzamajos gados tā vairs neesot. Tiesa gan, darbs mēdz ievilkties līdz vēlākai vakara stundai. Rasmai Gributei gandarījumu sniedz sajūta, ka ir spējusi kādam palīdzēt, ka cilvēkam izdevies izkulties no grūtas situācijas. Patīkami dzirdēt pateicības vārdus, taču ne visi spēj novērtēt sociālā darbinieka darbu, katram esot sava attieksme.
Rasma labi pazīst savus klientus un viņu problēmas. Paši klienti gan mainās, jo Laucesa ir piepilsētas pagasts, daži dodas dzīvot uz pilsētu, citi atgriežas dzīvot pagastā.
Rasma Gribute nolēmusi šogad doties pelnītā atpūtā un cer, ka nāks vietā cilvēks ar jauniem spēkiem, lai turpinātu iesākto darbu. “Sociālajam darbiniekam jābūt kompetentam, jāizturas pret cilvēkiem labvēlīgi. Protams, būs arī vilšanās, jo katram nevar uzticēties.”
Rasma izaudzinājusi divus dēlus, ir vecmāmiņa divām mazmeitiņām. Lai atslēgtos no darba problēmām, viņa mēdz doties pastaigā, klausās labu mūziku vai lasa grāmatas. Pēc došanās pensijā sapņo veltīt laiku ceļošanai, kam agrāk neatlika laika. “Tā kā es te dzīvoju diezgan krieviskā vidē, mans sapnis tikt Līgo svētkos kādā latviskā gaisotnē un izbaudīt šos svētkus. Bet pārējo plānošu, kad būšu pensijā.”
