Ģimenes muzejā brāļi apkopo Medumu pagasta vēsturiskās liecības
18.05.2022
AKTUĀLI
Pirmā pasaules kara laikā Latvijas un Lietuvas teritorijā vairākus gadus atradās frontes „Dzīvības un Nāves” līnija. Tās abās pusēs tika būvēta sarežģīta nocietinājumu sistēma ar ierakumiem, tranšejām un bunkuriem. Tūkstošiem karavīru te cīnījās un krita sīvās kaujās, par ko liecina neskaitāmie kritušo karavīru apbedījumi. Augšdaugavas novada Demenes, Sventes un Medumu pagasta mežos līdz mūsdienām ir saglabājušies ļoti daudzi vācu karavīru veidotie betona bunkuri, iespaidīgas lielgabalu un munīcijas novietnes, nebeidzamie ierakumu līkloči. Savukārt zeme joprojām glabā milzum daudz kara laika liecību, ko ik pa laikam uziet vēstures pētnieki. Viņu vidū ir arī brāļi Raimonds un Juris Stikāni, kas pirms desmit gadiem nopietni aizrāvās ar sava pagasta vēsturi. Viņu sētā Medumos izveidots neliels muzejs, kur aplūkojama ievērības cienīga ekspozīcija gan par Pirmo pasaules kara laiku, gan vietējo iedzīvotāju ikdienu daudzu gadu desmitu griezumā.
Vēsture asinīs
Vedot nelielā ekskursijā, Juris atzīst, ka vēsture abiem ar brāli Raimondu esot asinīs, jo viņu tēvs Jānis Stikāns ir bijušais vēstures skolotājs, kurš turklāt teju 30 gadus bija arī Medumu vidusskolas direktors. Arī Raimonds ir studējis vēsturi, savukārt Juris ir ekonomists. Aizraušanās ar vēsturi sākusies pirms gadiem desmit, kad brālis nopircis metālmeklētāju. Līdz tam Jurim paticis makšķerēt un sēņot, bet vēsturisko liecību meklēšana izrādījās aizraujošāka, tāpēc nopircis šādu iekārtu arī sev. Šo gadu laikā izstaigāta visa apkārtne un uziets milzīgs daudzums dažādu lietu. Juris vairāk koncentrējas tieši uz Pirmā pasaules kara periodu, bet Raimonds izveidojis plašu kolekciju, kurā atrodamas arī cara laika lietas un sadzīves priekšmeti, ko savulaik lietojuši vietējie iedzīvotāji. Sākumā atrastā mantība krājusies šķūnī, līdz vietas aptrūkās. Brāļi izbūvējuši nelielu ēku ekspozīcijas ierīkošanai, bet arī tajā rūmes kļuvis par maz, tāpēc blakus top vēl viena ēka.
Katram eksponātam savs stāsts
Esošā ekspozīcija nosacīti sadalīta divās daļās – vienu veido Raimonds, otru Juris. Gan vienā, gan otrā ir, ko redzēt. Eksponātus Juris nepērk un arī nepārdod. Viss ir paša un brāļa atrasts. Ekspozīcijā ir dažādi munīcijas pārpalikumi, zaldātu ikdienā lietotie priekšmeti. Juris aizrautīgi stāsta par saviem atradumiem, ar katru no tiem saistās kāds īpašs stāsts. Stikla vitrīnā redzami vairāki plēsīga putna atveidojumi metālā, tas ir Prūsijas karalistes ģerbonis, kas rotājis daudzu vācu zaldātu ķiveres. Retāki ir citu Vācijas federālo zemju, piemēram, Saksijas ģerboņi, taču Jurim izdevies atrast arī tādu. Visi eksponāti jau vairāk kā simts gadus atradušies zem sūnām vai zemes, daudzus skāris laika zobs, taču liela daļa par brīnumu labi saglabājusies, tostarp kara hospitāļa plākstera iepakojums ar visiem uzrakstiem un plāksteri. Plauktos liela stikla pudelīšu kolekcija. Daudzās kara laikā atradušies medikamenti. Juris uzgājis odekolona pudeli ar visu papīra etiķeti, uz kuras joprojām var salasīt “Kölnisch Wasser” (“Ķelnes ūdens”), tādu Vācijā ražojot līdz mūsu dienām. Greznās stikla glāzītes izrādās sinepju un džema trauciņi, ko vēlāk zaldāti izmantojuši grādīgā saliešanai.
Jau tolaik vācieši lietojuši uzturā Maggi buljona pulveri, kas atradies metāla bundžās, bet mūsdienās to pazīstam kā buljona kubiciņus. Juris stāsta, ka slavenais vācu zīmols AEG kara laikā rotājis granātas, bet mūsdienās – sadzīves tehniku. “Daudzas lietas, kas ir manā kolekcijā, cilvēki no meža nenes, jo tirgū tām nav vērtības, piemēram, šie katliņi,” saka Juris un rāda izrūsējušus traukus, tostarp kādu metāla bļodiņu ar visām kareivja ēdiena paliekām – tukšām gliemju čaulām, turpat atrasti arī galda piederumi.
Vietā, kur atradies armijas štābs, brālis vienuviet uzgājis ap 500 vācu zaldātu žetoniem, kas piederēja diviem pulkiem. Starp izrakumiem ir arī milzīga gliemežnīca, Juris lēš, ka vācu virsnieki to “aizņēmušies” kā trofeju no kādas muižas.
Kādā pamestā mājā viņš uzgājis unikālu eksponātu – vācu pasta korespondences maisu, kas vēl labi saglabājies un nav manīts izsolēs internetā. To mājas saimnieki bija izmantojuši kā spilvenu. No pamestām ēkām brāļi ir paglābuši arī pāris senus koka logu rāmjus, kas kļuvuši par interesantu interjera sastāvdaļu un kalpo plauktu vietā.
Pašam savs bunkurs
Uzejot kādu neparastu eksponātu, brāļi meklē informāciju par to. Ir gadījies, ka uziets šķietams krāms, taču, papētot vairāk, izrādās, ka atrastā lieta ir pat ļoti unikāla. Diemžēl daudzas tamlīdzīgas lietas cilvēki savulaik nav saglabājuši. Juris atzīst, ka Pirmais pasaules karš vietējā mērogā ir maz pētīts, viņaprāt, tas būtu plašs izpētes lauciņš Daugavpils Universitātes vēstures studentiem. Pašam nodarboties ar nopietnu izpētes darbu pagaidām trūkst laika. Juris meklē dažādus informācijas avotus, pērk grāmatas internetā, tostarp vācu valodā un senā krievu valodas rokrakstā. Viņam veidojas arī plaša vēsturisku fotogrāfiju kolekcija. Arī tās viņš meklē un iegādājas izsolēs internetā. Ne visu izdodas iegādāties, jo daudzas fotogrāfijas un grāmatas tiek pārdotas par nereāli augstām cenām, taču Jurim izdevies iekrāt ļoti retas fotogrāfijas par Medumu apkārtnes vēsturi, kādas nav nekur citur atrodamas. To vidū arī Ēģiptes baznīcas foto, kas tapis Pirmā pasaules kara laikā. Atsevišķi Juris veido kolekciju ar Ilūkstes un tās apkaimes vēsturiskām fotogrāfijām, ir arī daudz fotogrāfiju ar Daugavpils vēsturiskiem skatiem.
Pirmā Pasaules kara laikā Vācijas armija izveidoja unikālu nocietinājumu sistēmu, kas ir saglabājusies jau vairāk nekā simts gadus. Kādā grāmatā Juris atradis informāciju par bunkuriem, to būvēšanu un dzīvi tajos. Demenē uz Jura vecvecāku zemes atrodas viens no Pirmā pasaules kara bunkuriem. Praktiski uz tā virsū savulaik uzcelta dzīvojamā māja. Pagaidām laika trūkuma dēļ nav izdevies šo bunkuru sakārtot, taču esot doma ar laiku to izmantot. Divi betona bluķi, kas savulaik izmantoti bunkura būvniecībā, pašlaik kalpo ka pakāpieni pie muzeja.
Cer uz sadarbību
Pirmā pasaules kara tēma interesē ne tikai Stikānu saimi. Medumu pamatskolas vēstures skolotāja Miropija Petkune skolā izveidojusi četras ekspozīciju zāles, kurās apkopotas dažādas senlietas, tostarp no Pirmā pasaules kara. 2015. gadā Augšdaugavas novada pašvaldības iestāde “TAKA” izveidoja tūrisma maršrutu “Pa Pirmā Pasaules kara bunkuriem”, bet pērn kopā ar Zarasu tūrisma un informācijas centru uzsāka projektu “Pirmā pasaules kara mantojuma tūrisma maršruta un ekspozīcijas izveide ar mērķi piesaistīt apmeklētājus pierobežas zonā”, veidojot Medumos nelielu muzeju. Juris cer uz sadarbību ar topošo muzeju, kura potenciālie apmeklētāji varētu pie viena doties aplūkot arī Stikānu saimes plašo ekspozīciju.
“Es domāju, ka, uzbūvējot muzeju, te viss notiks citā līmenī. Ceru, ka te nebūs tikai ekspozīcija vien, bet būs kāds speciālists, kas veiks izpēti un rūpēsies arī par karavīru vietējo kapu sakopšanu,” saka Juris un atzīst, ka ir nepieciešams ļoti spēcīgs mārketings, lai piesaistītu aktīvu tūristu plūsmu un ieinteresētu cilvēkus doties uz Medumiem izzināt Pirmā pasaules kara notikumus.
***
Šogad 4. maija svētkos Jāņa, Raimonda un Jura Stikānu ģimenei piešķirts Augšdaugavas novada pašvaldības Atzinības raksts par entuziasmu un sirdsdegsmi dzimtā Medumu pagasta vēstures pētniecībā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā nākamajām paaudzēm.
