Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ordeņu kapituls 2018.gada 27.martā nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt Atzinības krusta IV šķiru un iecelt par ordeņa virsnieci ilggadējo mākslas izglītības un kultūras darbinieci, gleznotāju Silvu Veroniku Linarti.
Silva Linarte dzimusi 1939. gada 26. februārī Līksnas pagastā, divu gadu vecumā viņa tika represēta uz Sibīriju. Pēc 16 gadiem, atgriežoties Latvijā, ieguva pedagoga un gleznotāja kvalifikāciju Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Silva Linarte atgriezās uz dzīvi Vaboles pagastā, kur atjaunoja atgūto vecāku dzimtas māju „Skrindas”. Šajā laikā Silva Linarte uzsāka darbu Daugavpils mākslas vidusskolā „Saules skola”, gadu vēlāk apstiprināta Daugavpils pilsētas galvenā mākslinieka amatā, kur nostrādāja astoņus gadus. Pedagoģijas darbam atdota dzīve vairāk nekā pus gadsimta garumā.
Silvai Linartei ir lieli radoši nopelni Daugavpils novada kultūrvides bagātināšanā. Viņa veidojusi Skrindu dzimtas muzeja vizuālo tēlu, piedalījusies Daugavpils novada muzeju rīkotajās izstādēs un citās aktivitātēs. Silva Linarte strādājusi pie Daugavpils novada pašvaldības identitātes materiāliem – sagatavojusi novada ģerboņa, logo un karoga attēlus, izveidoja novada apbalvojumu skices. Viņas vadībā tapis Daugavpils novada karogs. Valsts heraldikas komisija vienmēr uzsver, ka Daugavpils novadam ir viena no vislabāk atveidotajām simbolikām Latvijā, kas ir liels mākslinieces nopelns.
Māksliniece strādā galvenokārt eļļas glezniecības tehnikā, veido lakoniskas kompozīcijas, kā galveno izteiksmes līdzekli izmantojot krāsu niansēti izsmalcinātā kolorītā. Gleznošanu uztver kā darbošanos reālajā laikā, jo neesot iespējams formulēt, kas to ierosina, uzskatot to par neizdibināmu un nejaušu procesu. Darbi privātkolekcijās ASV, Zviedrijā, Kanādā un Vācijā.
Izstādēs piedalās kopš 1965. gada.
Nozīmīgākie darbi: „Logs” (1983), „Bēniņi” (1985), „Pagalmā” (1989), „Klusā daba ar āboliem” (2001), „Sniegputenis” (2006), „Kūla” (2007), „Redzējums” (2009).
Jāatzīmē, ka ar Atzinības krustu apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana.
