Inese Minova Augšdaugavas novada kultūrvietu apmeklētājus priecējusi ar savām gleznām dažādās izstādēs, bet šoreiz Naujenes bibliotēkā tika atklāta viņas pirmā fotogrāfiju personālizstāde “Gruzijas vilinājums”.
Fotogrāfe un māksliniece stāsta par savu aizraušanos ar fotogrāfiju, kā sācies viņas ceļš fotografēšanas pasaulē: “Pirmo reizi fotoaparātu paņēmu rokās pusaudža gados, varbūt kādā 5. klasē, kad mājās atradu tēta veco filmiņu FED-2. Ar to sāku iepazīt foto pasauli. Drīz vien, nedaudz iekrājusi “Daiļradē” ar adījumiem nopelnīto naudiņu, nopirku sev jaunāku modeli FED-3. Tā arī tas aizgāja. Bildēju savus klasesbiedrus, draugus, radus. Vannas istabā izveidoju sev foto laboratoriju, kur tumsā attīstīju fotogrāfijas. Tas bija ļoti aizraujošs process, kuru man laimējies piedzīvot, iekams ienāca modernās digitālās tehnoloģijas. Visu mācījos eksperimentu un pašmācības ceļā. Jau vēlāk fotografēšana kļuva ne tikai par sirdslietu, bet arī ikdienas darbu, vairāk nekā 20 gadus nostrādājot par fotoreportieri avīzē.” Jau vairākus gadus Inese aktīvi darbojas arī tautas fotostudijā “Ezerzeme-F” un ar saviem darbiem ir piedalījusies daudzās fotostudijas kopīgajās izstādēs un projektos.
Izstādes atklāšanā Inese apmeklētājus iepazīstināja ar skaistākajiem kadriem, kuros attēlota Gruzijas daba un pilsētvides ainavas. Gruziju vēlējusies apceļot jau ļoti sen, tas bija nepiepildīts sapnis, līdz dzīvesbiedrs nopircis lidmašīnas biļetes un teicis: “Dari, ko gribi, mēs braucam!” Tā sācies ilgi gaidītais piedzīvojums.
Viens no spilgtākajiem notikumiem ceļojumā bija Gruzijas slavenākā kalna Kazbeka apmeklējums: “Mēs braucām ar gidu, viņš mums teica tā – es jūs aizvedīšu, vienīgais, ko nevaru garantēt, vai jūs redzēsiet kalna virsotni. Gruzīni Kazbeku sauc par “kautrīgo līgavu”, jo tas visu laiku ir ietīts mākoņos un miglā, to ļoti reti var redzēt. Mēs uzbraucam kalnā, gids saka - jums nepaveicās, Kazbeks ir noslēpies plīvurā. Mēs nodomājām, nu nekas, tāpat ir skaisti. Tajā vietā, kur bijām aizbraukuši, atrodas ļoti sena baznīca, celta 14. gadsimtā. Mēs aizgājām, izpētījām baznīcu, iededzām svecītes. Izejot no baznīcas, elpa aizrāvās - Kazbeks mums atvērās visā savā krāšņumā. Gids teica, ka tas ir brīnums, tas notiek ļoti reti.”
Gruzija slavena gan ar saviem vīniem, gan ar saviem saldumiem. Māksliniece stāsta, ka ceļojuma laikā izbaudīja Gruzijas tradicionālo virtuvi, vietējos ēdienus: ”Tie ir patiesi gardi un ļoti sātīgi, īsts baudījums! Hinkaļi, hačapuri, čurčela – šos ēdienus tiešām ir vērts pagaršot.” Gruzija ir ļoti kolorīta zeme, nav iespējams vienā izstādē vai vienā fotoalbumā parādīt šīs valsts burvību. Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi satiekas visdažādākie kontrasti. Pilsētā var redzēt vismodernākās villas, bet tai pat laikā blakus greznajai villai var atrasties noplucis grausts, kur pat peles nedzīvo. Inese iesaka noteikti izbaudīt gruzīnu pirts rituālus un cilvēku viesmīlību un atvērtību.
Fotostudijas “Ezerzeme-F” dalībnieks Linards Onzuls izstādes atklāšanā teic: “Ceru, ka āķis lūpā kādai daļai apmeklētāju ir iemests! Iespējams, Ineses izstāde būs veikusi savu labo darbu un iedvesmojusi cilvēkus uz šīs valsts apmeklējumu.”
