Hoftenbergas muižas parks atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta Kraujā. Hoftenbergas muiža (Hofzumberg) tulkojumā no vācu valodas nozīmē – māja uz kalna. No pašas muižas ēkas līdz mūsdienām ir palicis vien grausts.
Hoftenbergas muižas kungu māja tika uzcelta 1910.g., tā bija iespaidīga trīsstāvu ēka ar centrālo rizalītu un trīs ailu dalījumu ar bagātīgu fasāžu arhitektoniski dekoratīvo ietērpu, tā bija eklektisma stila piemineklis, vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma paraugs Latvijā. Šo vienkāršā plānojuma ēku greznoja dekoratīvi veidotas bagātīgu formu logailas. Jāatzīmē, ka katrs nākošais stāvs bija ar mazāku griestu augstumu. Ēkas pirmā stāva un arī rizalīta apjoma fasādes bija apmestas, sānu apjomus un stūrus otrā un trešā stāva līmenī greznoja rustojums. Pārējā fasādes daļā valdīja krāsu un faktūru saspēle - uz sarkanā ķieģelī mūrētām daļām īpaši efektīgi izcēlās dekoratīvi medaljoni, bagātīgi profilētas logailu aplodas dzegas un frontons ar centrālo apaļo logailu. Ēkas apkurei tika izbūvēti četri dūmvadi, bet telpu iekšējā apdare tā arī netika pabeigta, jo sākās 1. pasaules karš. Laika gaitā ēka tika nojaukta un tās daļas izmantotas citu tuvējo ēku celtniecībā.
Muižas īpašnieks bija Marians Šahno (1870.-1922.) un viņa sieva Marija Montvilnova no Lietuvas. Hoftenbergas muižas īpašnieks 1919. – 20. gadā kalpoja kā brīvprātīgais Polijas armijā. Marians Šahno un viņa sieva 1923. gadā nomira un muiža palika vecākajam brālim Bogdanam Šahno, taču viņš nevarēja uzturēt lielo saimniecību paralēli savai 50 ha lielai Juzefovas muižai un Hoftenbergas muižu pārdeva. Laika gaitā nepabeigtā ēka tika nojaukta, bet jaunizveidotais parks – iznīcināts.
Interesanti, ka pils atradusies tieši tajā vietā, kur karalis Stefans Batorijs 1582. gadā stāvējis Daugavpils aplenkšanas laikā.
Laika gaitā muižas īpašnieki mainījās, 1934.-1935. gadā Hoftenbergas muižas zemi “Kalnu mājas” ieguva savā īpašumā JurisVelkme, kurš saimniekoja līdz Latvijas okupācijai un tad devās bēgļu gaitās. Viņa ģimene mitinājās ASV, Čikāgā.
Nepabeigtā ēka tika daļēji nojaukta un tajā no 1947. līdz 1957. gadam bija kantoris un Naujenes ambulance ar zobārsta kabinetu, bet kūtī atradās darbnīca. Ambulancei pārceļoties uz citām telpām, ēka palika tukša. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas ēku savā īpašumā bija atguvusi Velkmju ģimene. Diemžēl ēka netika apsaimniekota un ik pa laikam cieta no pusaudžu nežēlīgajām izklaidēm un drupa nokrišņu iespaidā. Ēka divas reizes cieta ugunsgrēkā -- 1997. un 2002.gadā. Pēc pirmā ugunsgrēka saimnieks nedaudz sarosījās un ar vietējās firmas "Meliors" palīdzību atjaunoja jumtu. Tika aiznagloti arī visi logi un durvis, taču ar laiku tas viss tika noplēsts, jo ēku neviens nepieskatīja. Neapsaimniekotā muižas ēka atkal cieta ugunsgrēkā, pēc kā no tās pāri palikušas tikai sienas.
