2. aprīlī Lociku kultūras namā notika ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma “Daugavpils lidostas attīstība Locikos, Augšdaugavas novadā” sabiedriskā apspriešana, pulcinot interesentus kuplā skaitā. Jāteic, ka sākotnēji šāda apspriešanas sanāksme tika plānota tikai Daugavpils valstspilsētas domē, kur ieradās vien pāris cilvēki, taču pēc Augšdaugavas novada pašvaldības uzstājīga lūguma, sanāksme notika arī novadā, kur arī atrodas lidostas teritorija.   

Kas tiek plānots

Tikšanās gaitā Daugavpils valstspilsētas pašvaldības Attīstības departamenta vadītāja Daina Krīviņa un aviācijas eksperts Artūrs Kokars pastāstīja klātesošajiem par Daugavpils lidostas ieceri. Daina Kriviņa atzina, ka ar lidostas izveides Locikos ideju Daugavpils dome strādā kopš 2005. gada, šajā laika posmā pašvaldība iegādājusies 227 ha lielu lidostas platību Locikos, ir pieņemti dažādi politiski lēmumi, izveidota SIA “Daugavpils lidosta”, kuras mērķis bija nodrošināt iekšzemes un starptautiskos pārvadājumus, bija nesekmīgi mēģinājumi piesaistīt investorus. SIA “Daugavpils lidosta” pastāvēja līdz 2021. gadam, un tās saistības pārņēma Daugavpils valstspilsētas pašvaldība. Pašlaik procesā ir lidostas būvprojekta izstrāde, kam piesaistīts valsts budžeta finansējums un saņemts Valsts vides dienesta lēmums piemērot ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru, līdz ar ko izstrādāts ziņojums.    

Aviācijas eksperts Artūrs Kokars pastāstīja par aviāciju Latvija kopumā un iepazīstināja klātesošos ar Daugavpils lidostas tehniskā projekta saturu. Lociku lidlauks militārām vajadzībām tika izbūvēts 1959. gadā ar 2300 m garu skrejceļu, 1982. gadā veikta tā rekonstrukcija un pagarināts skrejceļš līdz 2500 m. 1999. gadā Daugavpils pilsētas pašvaldība lidlauku pārdeva SIA “Latgales avio”, kā rezultātā lidlauks tika daļēji nojaukts. No 2007. līdz 2010. gadam SIA “Daugavpils lidosta” ar pilsētas pašvaldības atbalstu veikusi vairākus ieguldījumus lidostas attīstībā, tas kādu laiku tika izmantots vispārējās aviācijas lidojumiem, bet 2015. gadā lidlauka apliecība tika anulēta un 2021. gadā likvidēta arī SIA “Daugavpils lidosta”, bet gadu vēlāk lidlauks atkal nonāca Daugavpils pilsētas pašvaldības īpašumā un sākta jauna lidlauka projektēšana. Pašlaik tiek projektēta kompleksa lidosta ar visu tai nepieciešamo infrastruktūru – terminālu, ugunsdzēsības depo, lidlauka tehnikas angāru, skrejceļa apgaismojumu, katlumāju u.c. Kopumā plānota apbūve 9000 kv.m. platībā. Plānots, ka lidosta darbosies 24 stundas diennaktī ar 4 regulāriem lidojumiem dienā un 50 darbavietām.

A.Kokars atzina, ka būvniecība labākajā gadījumā varētu sākties pēc gadiem 10, ja tiks rasts finansējums, pati būvniecība var ilgt 5 gadus un vēl tik pat tās sertificēšana.  

Pieļauj lidostas paplašināšanos uz novada teritorijas rēķina

Vides konsultāciju uzņēmuma SIA “ESTONIAN, LATVIAN & LITHUANIAN ENVIRONMENT” vides konsultants Jānis Rubenis iepazīstināja klātesošos ar ietekmes uz vidi novērtējumu. Viņš pastāstīja, ka līdz 500 m rādiusā no paredzamās darbības teritorijas robežas atrodas 29 dzīvojamās ēkas, no kurām tuvākā atrodas 85 m attālumā. Esošā lidlauka teritorija ir klasificēta kā potenciāli piesārņota vieta. Lidostā paredzēts apkalpot līdz 4784 gaisa kuģiem un līdz 163 000 pasažieriem gadā. Plānots, ka iebraukšana lidostā notiks pa vienvirziena Lidostas ielu, bet izbraukšana pa Muzeja ielu. Tiks izbūvētas 4 lietus savākšanas sistēmas galvenajam lidostas autotransporta stāvlaukumam un ēku jumtiem, skrejceļam, manevrēšanas ceļam un peronam, gaisa kuģu atledošanas un pretapledošanas laukumam un lidostas perimetra lietusūdeņu savākšanai. Pastāvot divas darbības alternatīvas – jauna skrejceļa būvniecība aptuveni 66 m uz dienvidaustrumiem no esošā skrejceļa tam paralēli vai esošā skrejceļa novietojuma saglabāšana.  

Jānis Rubenis pastāstīja par dažādiem ziņojumā izanalizētajiem ar lidostas ekspluatāciju saistītajiem riskiem – bioloģisko daudzveidību, gaisa kvalitāti, troksni, vides riskiem un avārijas situācijām, grunts un gruntsūdens kvalitāti. Ornitologi izpētījusi, ka putnu migrāciju lidostas izveide neietekmēs un tiks veikti pasākumi putnu dzīvotņu novēršanai un putnu atbaidīšanai. Attiecībā uz troksni J. Rubenis skaidroja, ka tas nepārsniegs MK noteikumos Nr.16 noteiktos satiksmes vides trokšņa robežlielumus, kā arī neesot sagaidāmi MK noteikumos Nr. 1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti” noteikto normatīvu pārsniegumi. Pirms teritorijas tālākas attīstīšanas ir obligāti jāveic ģeoekoloģiskā izpēte visā lidlauka teritorijā un nepieciešamības gadījumā jāveic sanācijas darbi. J. Rubenis pastāstīja arī par dažādām ķīmiskam vielām, kas tiks izmantotas lidostas ekspluatācijā, un to savākšanu.

J. Rubenis uzsver, ka savus priekšlikumus iedzīvotāji var iesūtīt līdz 22. aprīlim. Visi priekšlikumi tiks izvērtēti un ziņojums tiks precizēts, tā aktuālā redakcija tiks iesniegta Enerģētikas un vides aģentūras Vides pārraudzības departamentam izvērtēšanai un tad Augšdaugavas novada pašvaldība pieņems lēmumu akceptēt vai neakceptēt šo ziņojumu.

Par ko satraucas iedzīvotāji

Pēc prezentācijas savu viedokli varēja paust arī Lociku ciema iedzīvotāji un citi klātesošie. Anatolijs Marhilevičs interesējās, vai lidlauka teritorija arī turpmāk būs pieejama auto kultūras entuziastiem atpūtas pasākumiem, piemēram, dragreisiem. Artūrs Kokars pieļauj, ka nākotnē ir iespējams apvienot lidostas darbību un autokultūras cienītāju aktivitātes, to attiecīgi saskaņojot.

Lāču pamatskolas direktors Andris Meškovskis izteica bažas par paredzēto iebraukšanas un izbraukšanas kustību, kas notiks gar Lāču pamatskolu Muzeja ielā. Plānotā apļveida kustība varētu radīt neērtības skolēnu  vecākiem, kas ved uz skolu bērnus, tāpēc ierosināja paredzēt divvirzienu kustību. Skolas direktors uztraucas arī par pastiprinātu piesārņojumu un troksni, ņemot vērā pieaugošo autotransporta plūsmu. Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe iebilda, ka pašlaik projektētājiem nav atļauts izmantot Muzeja ielu kā transporta kustības shēmu un tā esot tikai ideja no projektētāju puses, kas nav saskaņota ar Augšdaugavas novada Būvvaldi.

Izskanēja jautājums arī par ietekmi uz cilvēku privātīpašumiem un kā tiks risināts šis jautājums. Saskaņā ar izstrādāto būvniecības ieceri, lidostas apbūve iziet ārpus lidostas teritorijas. Piemēram, lidlauka pievaduguņu ierīkošana ir paredzēta uz privātas zemes, kas līdz būvdarbu sakumam būšot jāatrisina, vienojoties ar zemes īpašniekiem. Pēc A. Kokara teiktā, lidostas saimniekam pirms būvdarbiem jāvienojas ar teritoriju īpašniekiem un te pastāv trīs scenāriji – vienošanās par zemes nomu, visas zemes vai skartās zemes iegāde par tirgus vērtību un trešais risinājums ir virzīt jautājumu uz MK, tad uz Saeimu un veikt zemes atsavināšanu atbilstoši zemes novērtējumam.

Izpilddirektors Pēteris Dzalbe uzsvēra, ka projektētais skrejceļa garums un pārvietošana kardināli atšķiras no apstiprinātā lokāplānojuma, tāpēc novada būvvalde pieprasa projekta izstrādātājiem saskaņot to ar zemes īpašniekiem, un bez šo cilvēku saskaņojuma pašvaldībai nebūs tiesību projektu apstiprināt. Izstrādātais projekts paredz arī dažādus aprobežojumus privātteritorijās, kas neļaus to īpašniekiem veikt dažādas darbības un lietot savu zemi tādā apjomā, kā tas ir pašlaik.  

Valentīna Prozare jautāja, kurš izstrādājis normas, cik lielā attālumā no dzīvojamām mājām jāatrodas lidostai. Viņasprāt, attālums nedrīkst būt mazāks par 3 km un pauda bažas, ka attālums ir pārāk mazs un ietekmēs Lociku ciema cilvēku veselību. J. Rubenis skaidroja, ka jau vēsturiski šajā  vietā atradusies lidosta, un citu vietu darbības ierosinātājs jeb pilsētas pašvaldība nav izskatījis. Sanāksmes moderatore Aiga Kāla skaidroja, ka normatīvi par gaisa un trokšņa piesārņojumu balstās uz Pasaules veselības organizācijas pētījumiem, uz kuru pamata visā ES tiek noteikti konkrēti robežlielumi.  

Izskanēja arī jautājums, vai lidostas būvniecības iecere ir apspriesta ar Aizsardzības ministriju, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju. Artūrs Kokars skaidroja, ka reģionālo lidostu tīkls ir atdots pašvaldībām, un Latvija jau pašlaik atpalikusi no Igaunijas un Lietuvas, kur ir vairākas lidostas. ”Pašlaik pašvaldība mēģina iedzīvināt projektu. Šis ir tikai tehniskais projekts, vīzija, vēl jāveic milzīgs darbs, lai lidlauks varētu uzsākt darboties. Šis ir infrastruktūras projekts, kas attīsta apkārtējo teritoriju un tās vērtība tikai pieaug. Šobrīd MK iesniegtas Latvijas aviācijas attīstības prioritātes līdz 2050. gadam. Aizsardzības ministrija neredz vajadzību pēc šī lidlauka. Bet, tā kā šeit būs pieejama aviācijas degviela, tad noteikti šis lidlauks tiks izmantots kā atbalsta punkts Valsts robežsardzes un Gaisa spēku helikopteru aviācijai, kā arī medicīniskās aviācijas pakalpojumu īstenošanai. Tāpēc šī sadarbība būs jāattīsta. Bet šis nebūs militārs lidlauks.” Viņš uzsvēra, ka ģeopolitiskā situācija lidlauka perspektīvas neuzlabo, bet, atliekot projektu, to būs arvien grūtāk realizēt.    

Par sabiedrisko apspriešanu

Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana norisināsies vēl līdz 22. aprīlim. Sagatavotais ziņojums ir pieejams Augšdaugavas novada pašvaldības Centrālās pārvaldes ēkā (adrese: Rīgas iela 2, Daugavpils, LV-5401) darba laikā, Augšdaugavas novada pašvaldības Naujenes pagasta pārvaldes ēkā (adrese: Skolas iela 15, Naujene, LV-5462) darba laikā un Naujenes kultūras centrā (Muzeja iela 6, Lociki, LV-5458) darba dienās no plkst. 8:30 līdz plkst. 16:00.

Rakstiskus priekšlikumus un viedokļus par ziņojumu iedzīvotāji var sūtīt Enerģētikas un vides aģentūras Vides pārraudzības departamentam (līdz 01.02.2025. – Vides pārraudzības valsts birojs) (Rūpniecības ielā 23, Rīga, LV – 1045, tālrunis: 67321173, e-pasts: pasts@eva.gov.lv, www.eva.gov.lv) līdz 2025. gada 22. aprīlim. Uz visiem jautājumiem tikšot sagatavotas atbildes.

Teksts, foto: Inese Minova