19. aprīlī Ilūkstē bija ieradusies Latvijas Bāriņtiesu asociācijas valde, lai tiktos ar saviem kolēģiem no visas valsts. Bāriņtiesu darbinieku asociācijas Valdes priekšsēdētāja Solveiga Alksne skaidro, ka tamlīdzīgas tikšanās parasti notiek četras reizes gadā, visos Latvijas vēsturiskajos reģionos. Tiek izrunāti dažādi darba jautājumi par problemātiskajām lietām.
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas Valdes priekšsēdētāja Solveiga Alksne: “Šobrīd jautājumi lielākoties ir saistīti ar saskarsmes problemātiku. Katra lieta, protams, ir individuāla. Kolēģi vēlās to izrunāt, lai varētu šīs lietas veiksmīgāk risināt.” S. Alksne kā aktualitāti min arī atalgojuma nepietiekamību. Citās pašvaldībās, sakarā ar naudas iztrūkumu, tiek apspriesta četru darba dienu nedēļa.
Bāriņtiesa ir aizbildnības un aizgādības iestāde pašvaldībās. Tā aizstāv bērnu intereses un personas ar ierobežotu rīcībspēju. Augšdaugavas novadā bāriņtiesa strādā trijās vienībās – Ilūkstes, Skrudalienas un Višķu teritoriālajā vienībā. 2023. gadā Augšdaugavas novada bāriņtiesa pieņēma 250 koleģiālus lēmumus un 10 vienpersoniskus lēmumus. Vienpersonisko lēmumu pieņem situācijās, kad bērnam palikšana ģimenē apdraud dzīvību un veselību.
Augšdaugavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Valda Namiņa: “Bāriņtiesa savā ikdienas darbā piedalās tiesās, gan kā institūcija, gan kā prasītājs, gan kā atbildētājs, rajona vai apgabaltiesās. Pagājušogad veicām vairāk nekā 3000 notariālo darbību. ”Tāpat bāriņtiesa risina mantiskās lietas gan bērniem, gan rīcībnespējīgām personām. Bāriņtiesa veic dažādus preventīvus pasākumus, lai nevajadzētu bērnus izņemt no ģimenes un ievietot audžuģimenē.
Kā vienu no visai Latvijai raksturīgajām problēmām Valda Namiņa min audžuģimeņu skaita nepietiekamību un novecošanos. Viņa arī teic, ka situācijas mēdz būt atšķirīgas gadu no gada. Ja visa iepriekšējā gada periodā tika pieņemti desmit smagie vienpersoniskie lēmumi, tad šī gada četros mēnešos tie jau ir deviņi.
Augšdaugavas novadā ir daudzas audžuģimenes. Pieredzējušākās ar to nodarbojas jau kopš 2003. un 2006. gada. Ir arī tādas, kuras uzsāka šo misiju pavisam nesen. “Mēs priecātos par cilvēkiem, kuri uzņemtos šo misiju jeb darbu par bērniem, kuri savā bioloģiskajā ģimenē, dažādu apstākļu dēļ, nevar uzturēties. Es mudinātu, lai cilvēki pieteiktos šim darbam, bet ir jābūt sajūtai un apziņai, ka es vēlos palīdzēt tam, kam šobrīd ir grūti,” teic V. Namiņa.
