Ilūkstes Raiņa vidusskolā bērni apgūst zināšanas ar jaunākajām tehnoloģijām

Ilūkstes Raiņa vidusskolā īstenots vērienīgs projekts materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai, kurā ieguldīti vairāk nekā 234 tūkstoši eiro. Investīciju projekta īstenošanai Augšdaugavas novada pašvaldība ņēma aizņēmumu Valsts kasē.

Kopš 2018. gada skola izmetināta vairākās ēkās. Atsevišķās ēkās mācās 1.-4. un 5.-12. klašu audzēkņi, vēl ir skolas filiāle Subatē. Kopuma skolā mācās vairāk nekā 400 audzēkņu. Projekta ietvaros pilnveidota  materiāltehniskā bāze visās skolas ēkās atbilstoši īstenojamajām izglītības programmām, nodrošinot mūsdienīgu un kvalitatīvu izglītības pakalpojumu.

Projektā iegādāti portatīvie un stacionārie datori, mikroskopi, tāfeles ar iebūvētu interaktīvu displeju, projektori un mēbeles.

Jaunais aprīkojums tiek izmantots gan eksakto, gan humanitāro priekšmetu apguvē.

Skolas direktore Velta Šterna uzskata, ka tehnoloģijas nav panaceja pret visām nelaimēm izglītības jomā un diez vai uzreiz uzlabos rezultātu, taču nenoliedzami tās piesaista skolēnu uzmanību un rada lielāku motivāciju mācīties.

Ilūkstes Raiņa vidusskola vienmēr bijusi eksakta virziena skola un var lepoties ar skolēnu augstajiem panākumiem eksaktajos priekšmetos. “Jau tajā laikā, kad daudzas skolas atteicās no fizikas un ķīmijas, izvēloties humanitāru virzienu, mēs no šiem priekšmetiem neesam atteikušies. Tāpēc arī tehnoloģijas dabiski iekļaujas šajā eksaktajā jomā.”  

Vairākas klases aprīkotas ar interaktīvām tāfelēm. Tās izmantot mācās gan skolēni, gan arī paši skolotāji. Interaktīvajām tāfelēm ir dažādas funkcijas, kas atvieglo skolotājiem ikdienas darbu. Pie vienas šādas tāfeles vienlaikus var darboties divi skolēni.

Ar šādām tāfelēm ir ērti apgūt arī humanitāros priekšmetus. Latviešu valodas skolotāja Silvija Romaņenkova par lielisku ieguvumu uzskata iespēju vairākkārt izmantot iepriekš sagatavotu mācību materiālu, atliek vien ieslēgt tāfeli. Turklāt tā ļauj vienlaikus pieslēgties arī dažādām mācību platformām online, ka to pieprasa mūsdienu kompetenču pieeja.

“Tās ir labas tā iemesla pēc, ka mūsdienās skolēniem atmiņa un uzmanība diemžēl vairs nav tik noturīga, jo ir skārienjūtīgie telefoni, kur paiet visa jauniešu dzīve. Tāpēc šis ir ļoti labs līdzeklis, kas palīdz noturēt viņu uzmanību un palīdz koncentrēties darbam,” teic Silvija Romaņenkova.

Interaktīvās tāfeles ir lielisks līdzeklis, apgūstot eksaktos priekšmetus. Matemātikas skolotāja Biruta Gičevska uzskata, ka mācību viela nav viegla, bet jaunās tehnoloģijas palīdz jauniešiem pārbaudīt savas zināšanas un ieraudzīt savas kļūdas. Skolotāja uzskata, ka šādas interaktīvās tāfeles arī piesaista jauniešus un rosina mācīties.

Tā kā pašlaik pandēmijas dēļ bieži vien mācību process notiek attālināti, talkā nāk modernās kameras, kas spēj izsekot katrai skolotājas kustībai.

Reizē ar skolēniem jaunās tehnoloģijas apgūst arī paši skolotāji. Matemātikas skolotāja Biruta Gičevska atzīst, ka sākums bija grūts, jo trūkst gatava materiāla, taču vienreiz to sagatavojot, var izmantot vairākkārt un pamazām veidosies sagatavoto materiālu krājums. Bet pagaidām tam jāveltī daudz laika ārpus stundām.  

Darboties pie interaktīvas tāfeles īpaši patīk visjaunākajiem skolēniem, tas viņus motivējot mācīties, turklāt skolotāji var izmantot dažādas online mācību materiālu vietnes un nav jāizdomā darba lapas. Šāda interaktīvā veidā skolēni apgūst dažādus mācību priekšmetus.

“Patiesībā tas ir izaicinājums. Es tikai sāku to apgūt. Iepriekš man bija nedaudz savādāka tāfele, tāpēc bija nedaudz bailes. Šeit ir nedaudz ērtāk un vieglāk. Bet vēl ir daudz nezināmā, tāpēc es mācos kopā ar bērniem. Mums notiek kādi izaicinājumi, viens otru pamācam,” stāsta sākumskolas skolotāja Lilita Bērziņa.

Mācību stundās skolēniem ir iespēja izmantot arī planšetes. Turpat klasē atrodas īpaša iekārta planšetu uzlādei. Šādas iekārtas skolai iegādātas vairākas.

Šādas planšetes izmanto skolotāja Veslava Vinčika, kura bērniem mācadažādus priekšmetus - dizainu un tehnoloģijas, mājturību un krievu valodu. Viņa atzīst, ka bērniem planšetes raisa lielu sajūsmu un māca ātri orientēties lielajā informācijas apjomā. “Viņiem ļoti patīk. Kad sākumā atnesu planšetes, bērni bija sajūsmā, ka arī tā var strādāt, ne tikai rakstīt un lasīt. Viņi ļoti labi zina, pat man palīdz atrast informāciju, pamāca, kādu pogu spiest.”

Skolas direktore Velta Šterna atzīst, ka jauno tehnoloģiju ieviešana stundās liela mēra atkarīga no paša skolotāja – ja skolotājam patīk un viņš ar to aizraujas, tad tā lieta ātri aiziet.

Interese par tehnoloģijām skolas audzēkņiem ir jau sen. Ilgāku laiku skolā darbojas robotikas pulciņš, bērni piedalās konkursos un iegūst godalgotas vietas valsts līmenī. Skolā ir četri robotikas virzieni, audzēkņi mācās strādāt ar dažādām programmām. No projekta skola iegādājusies arī vairākus robotu komplektus, ko bērni paši konstruē un programmē.

Tehnoloģiju un informātikas skolotāja Airita Šuksto atzīst, kaiemaņas, ko skolēni iegūst, kā reiz atbilst jaunajam mācību standartam, kas tiek prasīts kompetenču pieejā. “Jo šobrīd šeit nav nodalīts, kur ir matemātika, kur ir latviešu valoda, jo viņiem jāprot gan runāt, gan sadarboties, gan prezentēt un būvēt to visu.”

Robotikas pulcinu apmeklē dažāda vecuma jaunieši un labprāt darbojas, veidojot un programmējot paši savus robotus.

11. klases skolnieks Andžejs Treščinskis atzīst, ka no viena komplekta var uzmeistaros desmit dažādus robotus, šis process viņu ļoti aizrauj.

Nākotnē Andžejs plāno mācīties par programmētāju, tāpēc robotikas pulciņā iegūtās zināšanas viņš vērtē ļoti augstu.

Teksts, foto: Inese Minova