Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe 22.janvārī tikās ar Latvijas lielākās bankas Swedbank Valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas nodaļas vadītāju Ilzi Kukuti. Līdzšinējās sadarbības izvērtēšanā un diskusijā par nākotnes perspektīvām piedalījās arī Finanšu pārvaldes vadītāja Irēna Timšāne, galvenā grāmatvede Jūlija Valminska un Swedbank speciālisti, kuri ikdienā uztur saikni ar pašvaldību.
Ilze Kukute uzsvēra, ka Swedbank Igaunijā un Lietuvā daudz aktīvāk finansē pašvaldību projektus, tādēļ tika pieņemts lēmums arī Latvija dziļāk izpētīt sadarbības iespējas ar pašvaldībām un pievērsties kopīgām iniciatīvām, ne tikai apgūstot fondu finansējumu, bet arī piedāvājot kredītus. Banka, sniedzot aizdevumus, varētu veidot noteikumus, kas pašvaldībām būtu izdevīgāki, nekā saņemot Valsts kases finansējumu. “Sadarbībai ir vieta. Bankas ir gatavas dialogam. Mēs redzam un saprotam pašvaldību situāciju. Kopumā nākotnē mums ir uzstādījums sniegt lielāku piedāvājumu ilgtspējīgu projektu realizēšanas atbalstam,” stāsta Valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja. Plānojot nākotnes vīziju un produktu klāstu banka veic plašas konsultācijas ar Latvijas pašvaldību savienību un arī pašvaldībām individuāli. Bažas visiem tikšanās dalībniekiem rada iespējamie nepārdomātie valdības lēmumi vai sasteigti pieņemtie likumi.
Izpilddirektors Pēteris Dzalbe atzina, ka bankas politika ir kļuvusi pašvaldībām draudzīgāka. Pašlaik darbības nodrošināšanai dažādās jomās pašvaldība izmanto vairāku banku un arī Valsts kases pakalpojumus, katrā konkrēta situācijā izvērtējot visizdevīgākos piedāvājumus. “Pašvaldībai ir labi jāpārdomā katrs aizņēmums, jo tas agri vai vēlu ir jāatdod. Bieži vien politiķi, pieņemot lēmumus, neaizdomājas, kādu finanšu slogu rada,” saka izpilddirektors, “Sākot realizēt projektu ir jābūt skaidriem nosacījumiem arī no bankas – kas mūs sagaida pēc gada vai desmit, divdesmit gadiem.” Pašvaldība arī domā par ilgtspēju un iespējam palīdzēt iedzīvotajiem. Šogad budžetā plānots paredzēt līdzekļus māju energoefektivitātes uzlabošanas līdzfinansēšanai. Tiks izvērtēta arī iespēja startēt Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā ar Altum atbalstu un veikt dažu pašvaldībai piederošu daudzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanu.
“Runājot par māju atjaunošanu, iedzīvotājiem ir beidzot jāuzņemas atbildība par savu īpašumu. Daudzi cilvēki domā, ka viņu dzīvokļus ir jāsakārto pašvaldībai, pārvaldniekam. Otrs faktors, iedzīvotājiem ir jāredz reāls, sataustāms ieguvums no potenciālajiem energoefektivitātes pasākumiem,” norāda Pēteris Dzalbe, “Gribam, lai arī bankas ir gatavas palīdzēt cilvēkiem, kuri pieņems lēmumu uzlabot savas dzīves kvalitāti”. Swedbank pašlaik piedāvā kredītu daudzdzīvokļu māju atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai līdz 20 gadiem, kur sadarbībā ar Altum atbalsta programmu ir iespēja saņemt kapitāla atlaidi līdz 49% no kredīta summas. Jauns produkts ir finansējums līdz 20 000 daudzīvokļu mājām, kurām nav uzkrājuma fonda, dokumentācijas izstrādei un projekta vadībai, pirms tiek veiktas investīcijas mājas atjaunošanā.
Swedbank pārstāvji aicināja arī izmantot iespēju organizēt iedzīvotājiem vai darbiniekiem bezmaksas seminārus par tādiem jautājumiem kā pensijas līmeņi, mantojuma tiesības vai finanšu pratība.
