Kalupes skolai šogad aprit 160 gadi. Viss skolas kolektīvs gatavojas jubilejas svinībām. Skolas direktore Ināra Ondzule rāda tikko no tipogrāfijas līdzpaņemtos bukletus, kuros ievietotas fotogrāfijas un neliels ieskats skolas vēsturē. Organizētā izglītība Kalupē sākās 1859. gadā, kad priesteris Silvestrs Beinarovičs nodibināja draudzes skolu. 1958. – 1959. gadā notika jaunās skolas būvniecība. 1962. gadā jaunuzceltās un modernās skolas un pedagoģiskā kolektīva vadīšanu uzsāka direktors Jāzeps Vucāns, kurš tajā nostrādā līdz 2000. gadam, pēcāk skolas vadības grožus nododot Ināras Ondzules rokās. 2014. – 2015. gadā skola piedzīvoja lielo rekonstrukciju, pēc kuras mājvietu atjaunotās skolas telpās deva ne vien pirmsskolas grupiņas bērniem, bet arī Špoģu Mūzikas un mākslas skolas Kalupes mācību punktam, novada Sporta skolas filiālei, atbalsta biedrībai “Tilts” un 132. Kalupes mazpulkam.
- Kā un kur sākās Jūsu profesionālās gaitas?
I.O. Kalupes skola būtībā ir mana pirmā un vienīgā darba vieta. Šajā skolā arī mācījos, vienīgi tolaik tā bija Kalupes astoņgadīgā skola. Sāku strādāt par tēlotājmākslas skolotāju un vecāko pionieru vadītāju. Pēcāk par direktora vietnieci mācību darbā un vizuālās mākslas skolotāju. Arī pašlaik apvienoju direktores un vizuālās mākslas skolotājas amatus.
- Kuri mācību priekšmeti skolā Jums pašai vislabāk padevās?
I.O. Skolā man padevās zīmēšana, fizkultūra un matemātika. Iespējams tāpēc arī augstskolā izvēlējos studēt matemātiku. Strādājot skolā, atmiņā nāk skolas gadi.
- Pastāstiet par skolas tradīcijām.
I.O. Runājot par tradīcijām, daudzas no tām saglabājušās pat no tiem laikiem, kad pati mācījos. Vienīgi varbūt ir mainījusies forma, kā tos organizējam. Pirmie bija Zinību dienas svētki, kas ierasti notiek 1. septembrī. Kādreizējos Jaungada uzvedumus ir aizstājušas Ziemassvētku svinības. Tradicionāli ir mācību gada noslēguma pasākumi. No jaunajiem pasākumiem – Olimpiskā diena septembrī, Skolotāju svētki, kuros ir iespēja arī skolēniem iejusties pedagogu lomā. Uz Lāčplēša dienas pasākumiem tiek aicināti tēvi, vectēvi un notiek kopīgas sporta sacensības. Novembrī Valsts svētku pasākumi, un decembri atklāj Adventes vainaga pirmās svecītes iedegšana. Pēc Ziemassvētkiem, atkarībā no laikapstākļiem, organizējam Sniega dienu vai Meteņus. Ir arī Ābeces svētki pirmklasniekiem. Pavasarī ir Putnu dienas pasākumi un Baltā galdauta svētki. Liels pasākums ik gadu ir Ģimenes dienai veltītais pasākums, uz kuru tiek aicināti vecāki un vecvecāki un skolēni sniedz atskaites koncertu.
- Kādas ir mazo lauku skolu priekšrocības?
I.O. Pirmais, un, manuprāt, pats svarīgākais, ir tas, ka skolotājs ļoti labi pazīst savus skolēnus. Skolotājs, pazīstot vecākus un pārzinot katra bērna situāciju, var ātrāk atrisināt radušās problēmas, uzklausīt, palīdzēt. Otrkārt, skolotāji cenšas laicīgi pamanīt katra skolēna stiprās puses un strādāt, attīstot talantus. Varbūt ne visi vecāki spēj pamanīt bērna iekšējo potenciālu. Bērnība un pusaudžu vecums ir divi nozīmīgākie dzīves posmi, kuru laikā bērnam ir jāpalīdz izvelēties tās nodarbes, kas “viņam iet pie sirds”. Uzskatu, ka svarīgākais, ko iegūst mūsu skolēni, ir individuāla pieeja un ģimeniskums, ko viņiem sniedz skolotāji. Skolā bērns atklājas vairāk, un tas ir skolotāju nopelns. Skolas vide, manuprāt, ir sirsnīga, visi savā starpā ir labi pazīstami un draudzīgi. Tas padara sirsnīgus arī skolas kopīgos pasākumus, kuros tiek iesaistīti visi.
- Sabiedrībā daudz tiek runāts par to, kas nepieciešams pedagogiem, kas svarīgi vecākiem. Sakiet, kas, Jūsuprāt, visvairāk nepieciešams bērnam?
I.O. Ideālā variantā šīm nepieciešamībām ir jāsakrīt. Lai nepieciešamais un sasniedzamais ir vienots. Tās ir noturīgas zināšanas atbilstoši skolēnu spējām. Galvenais uzdevums ir sagatavot konkurētspējīgu skolēnu viņa turpmākai izglītībai un tālākai viņa profesionālajai izaugsmei. Skolēnam ir svarīgas iegūtās zināšanas, gan tās, ko viņam sniedz skolotājs, gan tās, ko viņš apgūst pats. Tas ir cilvēciskums, dzīves gudrība, spēja saskatīt un izprast sev apkārt notiekošo, un iegūtās zināšanas tad tiks pielietotas pozitīvā virzienā un noderēs dzīvē vienmēr.
- Kā Jūs vērtējat, vai izglītības sistēma ir tāda, ka bērniem ir jāpatīk iet šī brīža skolā? Vai varbūt ir kas jāmaina?
I.O. Lielākai daļai skolēnu skolā patīk. Pašsaprotami, ka nepatīk kontroldarbu un eksāmenu dienas, jo tas rada papildus stresu un pārdzīvojumus. Nepatīk, kad pēc brīvdienām vai garāka brīvlaika ir jāceļas agri un jāiet uz stundām. Bet pozitīvas emocijas bērni noteikti iegūst, kontaktējoties viens ar otru. Tagad ir lieliskas iespējas apgūt mācību materiālu ar interaktīvo metožu palīdzību. Saliedēties palīdz ekskursijas, pieredzes apmaiņas braucieni, dalība projektos.
- Kādas pārmaiņas piedzīvoja Kalupes skola pēdējā desmitgadē?
I.O. Viena no iespaidīgākajām pārmaiņām bija veiktā skolas renovācija. Šīs vides pārvērtības rada labu un patīkamu gan fizisko, gan psiholoģisko klimatu. Skolā kopš renovācijas brīža atrodas arī pirmsskolas grupiņas, Špoģu Mūzikas un mākslas skolas Kalupes mācību punkts. Te ir gan klavieru, gan akordeona klase un vizuālās mākslas nodaļa. Bērniem ir ļoti ērti, ka viss atrodas zem viena jumta. Nākot no nodarbības uz nodarbību, bērni lietderīgāk izmanto savu laiku. Mūzikas un mākslas nodaļas programmas šobrīd apgūst 16 skolēni, savukārt Sporta skolas filiālē nodarbojas 13 bērni.
- Kādi ir Jūsu vadītās skolas skolēni?
I.O. Darboties griboši, dzīvespriecīgi, radoši, zinātkāri, diezgan atvērti, droši komunikācijā ar skolotājiem. Dažreiz viņi ir pat pārāk atklāti. Ir lietas, kurām jāpaliek tikai ģimenē. Nereti kādu problēmu vai jautājumu palīdz atrisināt skolas psihologs.
-Vai Kalupes pamatskola ir aktīva projektu īstenošanā?
I.O. Šobrīd aktīvākā darbošanās norit projektos “Atbalsts individuālo izglītojamo kompetenču attīstībai”. Aktīvi iesaistāmies projekta “Skolas soma” norisēs. Vairākkārt esam iesaistījušies projektā “Kopā būt”. Nodibināta Kalupes pamatskolas atbalsta biedrība „Tilts”, kura organizēja starptautiskos jauniešu apmaiņas projektus ar programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” finansiālo atbalstu. Tie bija kopīgi ar skolēniem no Polijas un Lietuvas un notika Daugavpilī. Viens no projektiem palīdzēja apgūt dejas mākslu, savukārt šajā vasarā īstenojām projektu, kurā skolēniem bija iespēja apgūt dažādas amatniecības prasmes. Svarīgs ieguvums šajā projektā ir komunikācija ar ārzemju draugiem un svešvalodu apguve. Vēl joprojām šī komunikācija un draudzība turpinās, sarakstoties sociālajos tīklos.
- Kādas lielākās atšķirības starp pagātnes un tagadnes skolu varat nosaukt?
I.O. Mainījusies skolēnu attieksme pret skolotājiem. Kad es mācījos, mums pret skolotājiem bija liela pietāte un pat zināma bijība. Skolotājs bija autoritāte. Kā skolotājs teica, tā tam bija jābūt. Arī ģimenē nebija diskusiju, kuram ir taisnība, - skolēnam vai skolotājam. Runājot par ārpusklases norisēm, mums ļoti patika spēlēt dramatiskajā pulciņā. Man bija audzinātāja Irēna Vucāne, kas bija čakla rokdarbniece un prata aizraut ar to, ko pati tik labi prata. Man ļoti patika pie viņas mācīties, jo no skolas pat negribējās iet mājās. Mēs veidojām dekorācijas uzvedumiem, maskas utt. Arī tagad spēlējam dažādas ludziņas, bērniem patīk. Kādreiz ļoti lielu uzmanību pievērsa darba iemaņu attīstīšanai. Mēnesi strādājām kolhoza tīrumos, vācām bietes, kartupeļus. Liela uzmanība tika pievērsta apkārtējās vides sakopšanai- darbs skolas teritorijā, izmēģinājumu lauciņā, vecākajās klasēs mazgājām klasēs grīdas. Mūsdienu bērni vairāk būtu jāradina strādāt dažādus darbus gan skolā, gan mājās.
Liela atšķirība ir mācību procesa organizēšanā atbilstoši mūsdienu prasībām. Kādreiz galvenais mācību līdzeklis bija tikai tāfele un krīts. Atceros, kad es mācījos, modernākais bija vācu valodas lingofonijas kabinets.
- Kur rodiet enerģiju un spēku darbam?
I.O. Vissarežģītākajos brīžos svarīgi, ka blakus ir cilvēki, uz kuriem var paļauties. Protams, tā ir ģimene. Ir svarīgi arī tas, kādi ir tavi kolēģi. Un es zinu, ka man ir kolēģi, kas mani sapratīs un atbalstīs jebkurā brīdī. Vēl atslodzei no darba ikdienas man ir svarīga būšana dabā. Man patīk skatīties rasas pilienos, ļoti patīk migla un sarma, mākoņi, saulrieti. Atrasties ziemā mežā, kur koki ir apsarmojuši,- tā ir tāda bauda! Tu nonāc tādā kā pasaku valstībā, kur visas nedienas paliek aiz muguras. Tas dod spēku darbam. Manuprāt, labu noskaņojumu cilvēks var atrast jebkurā vietā, jebkurā gadalaikā. Pat, ja ir miglaina vai apmākusies diena.
- Jums arī patīk fotografēt un tvert skaitos mirkļus.
I.O. Jā. Un daudzas bildes ir izdrukātas un gaida savu laiku iespējams arī kādai fotoizstādei. Fotografēt man ir paticis no skolas laikiem, bet iecere savas bildes apkopot radās nejauši. Internetā iepazinos ar kāda fotoreportiera foto stāstu par “9 ar pusi kilometriem” no Dubnas līdz Nīcgalei , kur uzņemtajās fotogrāfijās bija atainotas vecas, pamestas mājas. Ļoti bēdīgs skats pavērās. Un tad es nodomāju, kāpēc mēs vispirms ieraugām sagruvušo. Es sāku fotogrāfijās tvert to, kas pa ceļam no mājām uz skolu man šķita interesants. Un tā šie mirkļi sakrājās fotogrāfijās.
- Kas interesants ir ieplānots uz skolas jubilejas svinībām?
I.O. Skolas jubilejai sākām gatavoties jau pirms diviem gadiem, kad kopā ar skolēnu ģimenēm organizējām fotoizstādi, veidojot foto stendus. Tajos ietvērām vēsturiskās fotogrāfijas, kas raksturo izglītību Kalupē, sākot ar 1859. gadu. Skolēni intervēja arī savus vecākus un vāca informāciju, kā viņi savā laikā mācījušies skolā. Esam izdevuši arī nelielu bukletu, jo sapratām, ka iepriekšējā grāmata, kas tika izdota uz skolas 140. jubileju, ir labākais, kas līdz šim par Kalupes skolu ir sarakstīts. Kā veltījums skolas 160. jubilejai, tās elektroniskā versija tiks ievietota skolas mājas lapā.
- Ko Jūs novēlētu skolas saimei, ienākot nākamajā desmitgadē?
I.O. Skolotājiem - veiksmīgi ieviest izglītības reformu un gūt gandarījumu par saviem skolēniem, savukārt skolēniem novēlu augstāku motivāciju mācīties. Protams, lai Kalupē dzimst vairāk bērnu un skolā ir vairāk skolēnu! Un lai tā kadru kalve, kas skolā ir šobrīd, turētos vēl ilgi, jo mums ir ļoti spēcīgs pedagoģiskais kolektīvs. Mūsu skolēni veiksmīgi startē mācību priekšmetu olimpiādēs, viņiem ir labi rādītāji sportā, aktīvi iesaistās ārpus klases pasākumos un interešu izglītībā. Lai izdodas šo līmeni arī noturēt!
