Intervija ar Daugavpils novada domes priekšsēdētāju Janīnu Jalinsku
31.07.2017
AKTUĀLI
Janīna Jalinska ir “Daugavpils novada partijas” līdere. Viņas vadītā partija pārliecinoši uzvarējusi nesenajās pašvaldību vēlēšanās, iegūstot jaunajā domes sasaukumā 10 deputātu vietas. Janīna Jalinska kopš 1984. gada ir veiksmīgi vadījusi Daugavpils rajona Līksnas pagasta pašvaldību, 2005. gadā uzsākot Daugavpils rajona padomes priekšsēdētājas pienākumu pildīšanu. Kopš 2009. gada viņa ir Daugavpils novada domes priekšsēdētāja. Katrs gads viņas vairāk kā 30 gadus ilgajā pašvaldības dzīves grāmatā tiek ierakstīts ar nozīmīgiem darbiem un notikumiem. “Daugavpils novada partijas” priekšvēlēšanu programma tika balstīta uz stingrām un pārbaudītām vērtībām, vadlīnijās iekļaujot atbalstu uzņēmējdarbībai, domājot par saimnieciskās darbības vienmērīgu attīstību, tāpat uzsverot nepieciešamību sniegt atbalstu izglītības nozarei, sociālajai sfērai, veicināt kultūras dzīves attīstību, tūrisma iespēju paplašināšanu un sporta bāžu pilnveidošanu.
-Ar ko bija nozīmīgs iepriekšējais deputātu sasaukums un kādi vērtīgākie darbi paveikti tā laikā?
J.J. Iepriekšējais sasaukums mums bija ļoti intensīvs Eiropas Savienības finansējuma apguvē un projektu realizācijā. Uzsverot domu, ka vienmērīgi ir jāattīsta visa novada teritorija, esam īstenojuši virkni projektu pagastu infrastruktūras sakārtošanā. Kopā projektos esam piesaistījuši vairāk kā 30 miljonus eiro. Par nozīmīgāko darbu, kas tika paveikts, uzskatu 8 novada skolu renovāciju projektus, kas veiksmīgi tika realizēti, sakārtojot esošo skolu tīklu.
-“Daugavpils novada partija” ir pārliecinoši uzvarējusi šajās pašvaldību vēlēšanās. Kādas ir Jūsu vadītās partijas programmas galvenās vadlīnijas un kāpēc tās tur tika iekļautas?
J.J. Saistībā ar programmu mēs lielu uzmanību pievēršam uzņēmējdarbības veicināšanai, jo projekti, kas tika iesākti iepriekšējā deputātu sasaukumā, turpināsies arī šajā. Uzņēmējdarbības veicināšanai Daugavpils novada dome strādā pie 3 projektu izstrādes specifiskā atbalsta mērķa „Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” Latgales programmas ietvaros plānotajiem sadarbības un individuālajiem projektiem. Tie ir sekojoši: “Degradēto rūpniecisko teritoriju reģenerācija Daugavpils pilsētas, Daugavpils un Ilūkstes novadu teritorijās”, “Dienvidlatgales pašvaldību teritoriju pilsētvides revitalizācija ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanai”, “Dienvidlatgales pašvaldību degradēto teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības attīstībai” sadarbībā ar Daugavpils pilsētas domi un Krāslavas novada domi. Projektu ieviešana paredzēta 2017.-2019.gadā. Kalkūnes, Sventes, Tabores, Vecsalienas un Višķu pagastu degradētās teritorijas tiks pielāgotas uzņēmējdarbības attīstībai, projektu investīcijas ieguldot komersantiem nepieciešamajā publiskajā infrastruktūrā.
Šie projekti viennozīmīgi ir saistīti ar jaunu darba vietu radīšanu, kas ir pats svarīgākais. Ja cilvēkam būs darbs novadā, viņš šeit paliks dzīvot un strādāt.
-Kas būs jaunās novada domes vadības nospraustais kurss jeb Daugavpils novada pašvaldības prioritātes?
J.J. Bez uzņēmējdarbības attīstības mums ir svarīga arī izglītība, sociālā aizsardzība un citas sfēras. Turpināsim sakārtot arī pašvaldības ceļu tīklu. Pašlaik notiek vairāku ceļu pārbūve. Divi projekti tiek realizēti, piesaistot Lauku atbalsta dienesta finansējumu. Projekts “Daugavpils novada pašvaldības ceļu pārbūve” tika iesniegts Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam pasākumā “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos”, kura ietvaros tiek pārbūvēti ceļu posmi “Dubna – Bicāni – Zeiļi – Medupes upe” Dubnas pagastā, “Vaboles stacija – Aizbalti – Pudāni – Mukāni” Vaboles pagastā, “Morkanišķi – Ruži” Kalupes pagastā un “Grantiņi – Vanagi” Sventes pagastā. Ir apstiprināts arī otrs projekts – “Daugavpils novada pašvaldības ceļa “Grāviņi – Vecie tokari” ceļa pārbūve Višķu pagastā”, kura ietvaros tiek pārbūvēts ceļš 3,5 km garumā. Darba procesā ir Kalkūnes pagasta ceļa posms “Palabišķi – Buras”, Medumu pagastā “Liepnieki – Atvari”, Salienas pagastā “Stenderi – Ormaņi – Adamova – Šlapaķi – Darbnīca”, “Saliena – Sergejevka”, Līksnas pagastā “Kudeiķi – Ķirupe – Sterikāni – Ķirupe” un Naujenes pagastā “Butišķi – Židina”. Kopā novadā tiks veikta 10 ceļu pārbūve.
Šie projekti tiek īstenoti, uzsverot atbalstu tieši uzņēmējdarbības attīstībai, lai atvieglotu uzņēmējiem ikdienas saimniekošanu. Tos ceļus, kas ir paredzēti šajā programmā, mēs sakārtosim. Jo, ja nav ceļa, arī uzņēmējdarbība pilnvērtīgi attīstīties nevar.
-Arvien nedaudz ēnā paliek mazās lauku saimniecības. Vai tiek domāts par kāda veida atbalstu arī tām?
J.J. Projekti, kuru rezultātā tiks sakārtoti ceļi, palīdzēs arī mazajām lauku saimniecībām. Ja mēs būvējam ceļu, no tā iegūst ne tikai lielie uzņēmēji, bet arī piemājas un zemnieku saimniecības.
-Runājot par atbalsta programmu ģimenēm. Kādu Jūs to redzat? Ko tā sevī iekļautu?
J.J. Pie šīs programmas mēs vēl tikai sāksim strādāt. Skatīsimies, kā varētu palīdzēt ne tikai maznodrošinātām vai trūcīgām ģimenēm, bet arī ģimenēm ar bērniem. Gadījumos, kad strādā tikai viens no vecākiem vai arī abi vecāki nestrādā.
-Kādiem projektiem pašvaldība vēl plāno piesaistīt ES finansējumu?
J.J. Šajā plānošanas periodā mēs, kā pašvaldība, vieni šajos projektos piedalīties nevaram, bet varam sadarbībā ar citām pašvaldībām. Pašlaik projektos esam kopā ar Daugavpils un Krāslavas pilsētas pašvaldību. Diemžēl neviens pārrobežu sadarbības projekts, ko iesniedzām, netika atbalstīts. Bet visi 5 mūsu projekti ir uzrakstīti, un, līdz ko parādīsies kādas jaunas programmas, mēs tos iesniegsim.
-Kāda virzība pašlaik ir tā saucamajam deinstitucionalizācijas procesam?
J.J. Pie šiem jautājumiem strādā darba grupa. Šis projekts ir ļoti smags, jo skar sociālo aprūpes centru klientus kā indivīdus. Bet mēs domājam ne tikai par sociālo aprūpes centru iemītniekiem, bet arī tiem cilvēkiem, kas tajos nedzīvo, bet kuriem savukārt ir nepieciešami tā saucamie dienas centri, kuros viņi varētu uzturēties. Paskatīsimies, kuras no mūsu iecerēm tiks atbalstītas. Ja tie klienti, kas uzturas šajos centros, izteiks vēlmi dzīvot sociālajos dzīvokļos, kurus mēs plānojam atremontēt, tad tāda iespēja būs.
-Vai ir kādas idejas, kur varētu atrasties šie sociālie dzīvokļi?
J.J. Pašlaik par to notiek diskusijas. Sociālā māja ar šādiem dzīvokļiem varētu atrasties Kalupē vai Nīcgalē. Tā būtībā ir ļoti vajadzīga, jautājums par to tiks skatīts tuvākajā komitejā. Jo apstākļi katram ir dažādi, un, ja rodas nepieciešamība pēc tāda dzīvokļa, šobrīd mēs to nevaram vēl piedāvāt. Arī sociālajam darbiniekam tas rada grūtības. Ja šo sociālo māju mēs izveidosim, tad šie jautājumi atrisināsies.
-Kādas Jūs redziet mazās pagastu skolas? Kāds ir to liktenis?
J.J. Uz jauno mācību gadu visas novada skolas tiks saglabātas. Skatoties nākotnē, pamatskolas varētu tikt reorganizētas par sākumskolām, kā tas jau noticis ar Nīcgales skolu. Protams, viss ir un paliek atkarīgs no skolēnu skaita. Kā mēs redzam, dzimstības līkne iet uz leju. Jebkurā gadījumā skolu tīkls būs jāoptimizē. Paskatīsimies, kā mums būs ar vidusskolnieku skaitu. Jo pašlaik ir aktuāls jautājums, kā skolēnus, kas neizvēlas studēt augstskolā pēc skolas beigšanas, virzīt apgūt profesionālo izglītību.
-Vai ir paredzēts paplašināt specialitāšu sarakstu stipendiju piešķiršanai augstskolu studentiem?
J.J. Par to runāsim ar uzņēmējiem. Ja radīsies nepieciešamība pēc citām profesijām, tad ieteiksim arī tās.
-Viens no priekšvēlēšanu programmas mērķiem bija attīstīt kultūras dzīvi, tūrismu un sportu. Kā tiks risināts jautājums ar Sporta manēžas būvniecību? Kā zinām, tā mūsu gan jaunajiem sportistiem, gan sporta veterāniem būtu ļoti nepieciešama.
J.J. Tā ir ļoti nepieciešama. Mēs nesolām te, tūlīt un tagad to uzbūvēt, bet tas ir ieplānots. Mūsu brīvās cīņas sportistiem telpas mēs nomājam pilsētā, arī boksa sekcijas sportistiem ir ļoti šauras telpas. Sporta manēža, protams, šos jautājumus atrisinātu. Uz to mēs ejam.
