Intervija ar domes priekšsēdētāja pirmo vietnieku Arvīdu Kucinu

2017.gada pašvaldību vēlēšanās par domes deputātu un Daugavpils novada domes priekšsēdētāja pirmo vietnieku atkārtoti tika ievēlēts Arvīds Kucins no “Daugavpils novada partijas”.

- Jūs esat atkārtoti ievēlēts par Daugavpils novada domes deputātu un priekšsēdētājas pirmo vietnieku. Kā vērtējat Jums izrādīto uzticību?

Arvīds Kucins: Deputāts esmu, pateicoties iedzīvotāju uzticībai, savukārt deputātu uzticība izpaudās ar to, ka viņi neiebilda, ka turpinu darbu kā priekšsēdētāja pirmais vietnieks. To vērtēju ļoti nopietni. Vēlēšanu rezultātā saglabāju vietu, no kuras startēju, tāpēc ir iekšējs gandarījums, ka rezultāts ir labs. Šāda atzinība liek turēt latiņu. Vēlēšanu rezultāts parāda, ka nospraustais virziens ir pareizs un tas apmierina lielāko daļu vēlētāju. Cilvēkiem laukos neinteresē, vai tās iespējas ir vai nav, jo viņi vēlas redzēt rezultātu, tāpēc ir jāspēj sabalansēt vēlmes ar budžeta iespējām. Ja pašvaldības budžets to atļauj, tad var taisīt zelta kalnus, bet ja budžets ir ierobežots, tad vajadzīga nivelēšanās, jo jebkura naudas sadale vienmēr ir sarežģīta. Katrs prasa savu artavu – dažādas programmas, 19 pagastu pārvaldes, skolas, sociālās iestādes, kultūra...

-Kādas nozares pašvaldība izvirza par prioritārām nākamajos četros gados?

Arvīds Kucins: Ikgadējās iedzīvotāju sapulcēs izkristalizējas divas lietas par kurām tiek pausta vislielākā neapmierinātība -  tā ir ceļu tīkla sakārtošana un sociālā palīdzība. Pārējās problēmas, kas izskan, ir katram pagastam raksturīgās, kuras var atrisināt lokāli.

-Jūs esat pašvaldības Autoceļu fonda komisijas priekšsēdētājs. Kādi varētu būt risinājumi, lai sakārtotu ceļus?

Arvīds Kucins: Tas ir smags jautājums. Divus gadus pēc kārtas mums Autoceļa fonda līdzekļi ir nemainīgi virs 900 000 eiro, lai gan mums ir ļoti plašs ceļu tīkls. Šogad turpinām pērn iesākto, ka pašvaldība ņem kredītus ceļu renovācijai Eiropas programmās. Lai risinātu ceļu problēmas, mēs ņemam arī kredītus Valsts Kasē, kaut arī ir jānosedz 25% no kopējām izmaksām no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Tādā veidā tika atjaunotas ielas Mirnijā un Locikos. Vēlētos, lai pašvaldības varētu paņemt aizņēmumu bez šiem 25%, no tā iegūtu pašvaldība un arī valsts kopumā.

Mēs turpinām strādāt arī pie Lauku atbalsta dienesta finansētā projekta “Daugavpils novada pašvaldības ceļu pārbūve”, kas ar pašvaldības līdzfinansējumu sastāda 4 400 000 eiro. Pieci ceļi šobrīd ir būvniecības stadijā, četri ir izvērtēšanā un viens ceļa posms Naujenes pagastā pagaidām ir atlikts, jo būs jāveic jauns iepirkums. Vēl pieci pagasta ceļi ir izprojektēti un gaida savu būvniecības kārtu.

Līdz šim mums nav izdevusies jautājuma sakārtošana par ielu apgaismojumu, kas īpaši aktuāla ir ciemos. Tajās vietās, kur mēs ieguldām naudu ielu rekonstrukcijai, mēs atjaunojam arī apgaismojumu. Tā ir noticis Mirnijā un Locikos, šobrīd iecere ir arī Līksnā, Višķos un Maļinovā. Tas ir ļoti dārgs prieks. Citi uzskata, ka tas ir elementāri – stabs un lampiņa, bet tā ir daudz sarežģītāka sistēma - ar kabeļiem un vadības skapjiem.

Paralēli pagastu ceļiem mēs risinām jautājumus, kas saistīti ar valsts ceļiem. Novadā ir tikai viens pagasta centrs – Biķernieki, kuru var sasniegt tika pa grants ceļu. Te ir ieplānots izveidot dubultās virsmas apstrādi jeb tā saucamo balto asfaltu. Valsts plāno renovēt arī ceļu starp Naujeni un Maļinovu, un no Krāslavas ceļa līdz Naujenes stacijai. Diemžēl mums neizdevās pierunāt VAS “Latvijas Valsts ceļi” noasfaltēt atlikušo kilometru posmā Vabole – Kalupe. Nesaprotamu iemeslu dēļ tur palicis vecais segums.

Jāatzīmē, ka nākotnē vienalga pašvaldībai būs jāņem kredīti, lai sakārtotu ciemu ielas, kuras vietām ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Piemēram, Naujenes ciemā, Maļinovā, Līksnā, posms no Daugavpils - Silene līdz Mirnijam. Protams, ir arī daudz viensētu, pie kurām, īpaši šādos lietainos laika apstākļus, piebraukt nav iespējams. Reizēm iedzīvotājam ir normāls piebraucamais ceļš uz mājām, bet viņš uzskata, ka viņam tuvāk un ērtāk būtu izbraukt pa kādu citu ceļu un pieprasa, lai viņam šo ceļu sakārtotu. Tas noteikti nebūs iespējams.

-Paralēli darbam domē, Jūs nodarbojaties ar lauksaimniecību un esat Daugavpils novada Uzņēmēju konsultatīvās padomes sastāvā. Kā pašvaldība varētu palīdzēt sekmēt uzņēmējdarbību?

Arvīds Kucins: Citreiz uzņēmējdarbībai vislabākā palīdzība ir tā, ka netraucē mierīgi strādāt. Protams, pirmkārt, ir jāsakārto ceļu tīkls. Diemžēl, līdz ar lielajiem zemniekiem, uz ceļiem parādās smagsvara tehnika, kuru mūsu ceļa segums netur. Saprotu, ka zemniekiem ir jāizved sava produkcija – piens, graudi, tomēr, kad sliktos laika apstākļos tiek pārvadāti kūtsmēsli vai virca, tad tas ir slikti, jo ceļa segums neglābjami tiek bojāts.

Pie uzņēmējdarbības vēlos vēl atzīmēt faktoru par zemes īpašumiem. Mums pietiekoši daudz zemes iznomā cilvēki, kuri to paņem, bet neko nedara. Zemnieki blakus teritorijās cīnās ar nezālēm, iegulda lielus līdzekļus to apkarošanā, bet turpat blakus atrodas lielas platības ar aizaugušiem krūmiem, vai vēl sliktākā gadījumā ar latvāņiem, Es iebilstu pret to, ka mēs šādiem cilvēkiem turpinām iznomāt zemi. Uzskatu, ka ir nesaudzīgi jālauž līgumi un jādod zeme tiem, kas to spēj uzturēt.

Runājot par Latgales programmu, kas paredz teritoriju revitalizāciju, reģenerējot degradētās teritorijas, jāsaka, ka lauku teritorijās nav tik vienkārši atrast šos uzņēmējus, kas atbilstu un būtu gatavi piedalīties šādā projektā. Projektā esam iesaistījuši četrus uzņēmējus, mēs esam sadarbības partneri Daugavpils pilsētai un Krāslavas novadam. Jāsaka gan, ka Ministru kabinets, grozot dažādus noteikumus un aizbildinoties ar dažādām regulām, procesu padara vēl sarežģītāku. Maina “spēles” nosacījumus visām iesaistītajām pusēm.  Minēšu kādu piemēru. 2014.gadā Latgales atbalsta programmas ietvaros Daugavpils novadā tika ieguldīti 7 miljoni latu, kuri tika paņemti no pilsētvides attīstībai domātās naudas, lai gan līdz tam teica, ka šo naudu laukiem vispār dot nedrīkst. Ministru kabinets pieņēma lēmumu un regulas netika pārkāptas! Šo naudu mēs ieguldījām skolu un pašvaldības ceļu renovācijas projektos.

Jāpiebilst, ka šobrīd neviens no mūsu uzņēmējiem nav izteicis vēlēšanos iesaistīties Latgales Speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ). Uzņēmējiem šobrīd ir drošāk strādāt pie esošajiem nosacījumiem. Turklāt nevar zināt, kāds būs iespaids no jaunās nodokļu politikas nākamgad.

-Vai pašvaldības īpašumā ir daudz pamestu ēku? Kādi varētu būt pašvaldībai labvēlīgākie risinājumi?

Arvīds Kucins: Pirmais, kas nāk prātā, ir Nīcgales vecā skola– divstāvīga ēka normālā stāvoklī, 1.2 ha zemes, ideāls piebraucamais ceļš, netālu Rīgas šoseja. Tur varētu atvērt, piemēram, šūšanas darbnīcu. Tomēr arī par šiem 10 000 eiro nav uzradies neviens ieinteresēts uzņēmējs. Tas ir bēdīgi, īpaši ņemot vērā, ka aktuāls ir arī esošās skolas pastāvēšanas liktenis.

Otrais ir nekustamais īpašums “Vezumnieki” Kraujā – labs gabals ar attīstības iespējām. Mums pirmajā reizē to neizdevās pārdot, jo bija sūdzība no blakus teritorijas īpašnieka. Tās lietas mēs sakārtojām, bet diemžēl vilciens ir aizgājis.

Kopumā šādu ēku pašvaldībai nav daudz. Skrudalienas pamatskolas ēkā mēs ierīkojam daudzfunkcionālo centru, savukārt par Tabores pamatskolas ēku vēl tiek lemts, ko ar to darīt. Es gan baidos, ka valsts drīzumā uzliks vēl striktākus rāmjus, lai pašvaldības neuzturētu tukšas ēkas pie maza iedzīvotāju skaita.

Ar Arvīdu Kucinu sarunājās Elza Pučko