Intervija ar domes priekšsēdētāja vietnieku Aivaru Rasčevski

Viens no pieredzes bagātākajiem Daugavpils novada domes deputātiem Aivars Rasčevskis šogad ir ieņēmis jaunu amatu – viņš ir kļuvis par domes priekšsēdētājas vietnieku. Līdz šim vadījis Tautsaimniecības komiteju, šajā sasaukumā uzņēmies Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadību, norādot, ka šis lauciņš ir smags un nākotnē izaicinājumu pilns.

-Atskatoties uz iepriekšējā sasaukumā paveikto, par ko ir vislielākais gandarījums?

Aivars Rasčevskis: Spilgtākais ir novada vispārizglītojošo skolu renovācija, kurā tika ieguldīti ap 8 miljoni eiro. Man ir gandarījums, ka deputātu vidū bija liela vienprātība, ka mēs kopīgi strādājām pie izglītības sistēmas sakārtošanas, domājot par bērniem un līdz ar to mūsu nākotni. Daudz darbu iesākti ceļu sakārtošanas jomā, tāpat sastādīts investīciju un attīstības plāns, pie kura cenšamies pieturēties. Intensīvs darbs notika pie uzņēmējdarbības attīstīšanai labvēlīgas vides radīšanas. Tie ir darbi, kurus iesākām iepriekšējos gados un arī nākamajos četros turpināsim strādāt pie šo jomu pilnveidošanas. Nākotnē ir daudz izaicinājumu, īpaši izglītības jomā, jo iedzīvotāju skaita samazināšanās ievieš savas korekcijas.

Pozitīvi vērtēju, ka mums ir izveidojusies stabila tradīcija rīkot sapulces ar iedzīvotājiem, kuri var nākt un paust savas vēlmes un rūpes. Vēlētos, lai viņi būtu vēl aktīvāki, jo tas mums atvieglo darbu un palīdz izvēlēties tos virzienus, kuriem vairāk jāpievērš vērība.

-Šajā sasaukumā jūs vadāt Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteju. Nupat tika slēgta Nīcgales sākumskola. Kāds ir jūsu redzējums par optimālāko risinājumu skolu tīkla attīstībai novadā?

Aivars Rasčevskis: Šo jautājumu esam apsprieduši vadības līmenī. Iepriekšējā sasaukumā vadīju Tautsaimniecības komiteju, šoreiz uzticēja Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteju. Es piekritu to vadīt, lai gan tas ir smags lauciņš un perspektīvā būs jādomā par skolu tīkla optimizēšanu, jo tāda ir arī valdības un valsts kopējā politika. Noteicošais faktors, protams, ir kopējais izglītojamo bērnu skaits. Domāju, ka tuvākajā laikā komitejā pieprasīsim un analizēsim datus par katru skolu. Diemžēl, nav izslēgts, ka nākamajā gadā vēl būs kāda skola jāaizver. Tas ir ļoti sāpīgi un tie ir tā saucamie nepopulārie lēmumi, bet bez tiem nevarēs iztikt. Arī pedagogi saprot, ka viņu alga ir atkarīga no skolēnu skaita -  ja valsts nedos mērķdotāciju pedagogiem, pati pašvaldība nespēs visus dotēt. Protams, viena problēma ir aizvērt skolu, bet paliek jautājums, kas notiks ar šo centru vai pagastu, kas tiks darīts ar tukšo ēku, kādi būs skolēnu pārvadājumi. Vecākiem ir brīvas tiesības izvēlēties skolu, savukārt pašvaldības loma ir tos nogādāt līdz tuvākajai mācību iestādei. Jāoptimizē būs arī skolēnu pārvadājumu tīkls un jāpārstrādā maršruti, aprēķinot, cik laika skolēnam būs jāpavada autobusā. Šeit ir jāsabalansē vecāku, pagasta un novada vēlmes, lai bērns ciestu pēc iespējas mazāk.

Mums ir labs piemērs ar Laucesas pamatskolu, kura tika izveidota uz Tabores un Birznieku pamatskolu bāzes. Pēc brīvprātīgās apvienošanas principa mēs varētu turpināt skolu optimizēšanu. Būtiskākais kritērijs Laucesas pamatskolā – vecāki ir apmierināti, lai gan sākotnēji bija arī protesti un iebildumi.

Lēmums par skolām ir jāpieņem līdz 1.martam, jo tikai tad var saskaņot ar Izglītības ministriju par skolu slēgšanu. Šobrīd kuluāros izskanējis, ka ministrija plāno publicēt sarakstu ar neperspektīvajām skolām. Skola, kurā mācās mazāk par 50 bērniem, jau skaitās neperspektīva. Mums tādas ir vairākas. Gaidīsim šo sarakstu, lai redzētu, kā izskatāmies uz valsts kopējā fona.

- Pašvaldība lielas summas maksā savstarpējos norēķinos par bērniem, kas izglītojas citu pašvaldību skolās. Vai ir kāds risinājums, lai šo summu samazinātu?

Aivars Rasčevskis: Ja skolas būtu valsts pakļautībā un valsts varētu pieņemt lēmumu par savstarpējo norēķinu likvidāciju, tad nerastos tādas situācijas, ka bērni tiek “zagti” no vienas pašvaldības uz otru. Piepilsētas pagastos dzīvojošie vecāki visbiežāk atrod darbu pilsētā un līdz ar to arī bērnu ved uz pilsētas skolu. Tā ir valstiska mēroga problēma, kura Rīgā izpaužas vēl asāk.

Izglītības ministrija nāk klajā ar idejām par jaunu reformu ieviešanu, piemēram, sešgadīgo apmācību. Lai gan Latvijas Pašvaldību savienība un lielākā daļa vecāku iestājas pret to, ministrija vēlas uzspiest savu viedokli, nespējot to pamatot. Visloģiskākais skaidrojums ir, ka vidusskolas cikls tad samazinātos par vienu gadu un tiktu ieekonomēti finanšu līdzekļi. Ekonomējot līdzekļus no augšas, netiek domāts par bērnu. Šādas reformas kādreiz jau ir bijušas, tad tās tika nomainītas un šobrīd atkal pie tā atgriežas.

- Mums ir arī Daugavpils novada Sporta skola. Kāda varētu būt tās attīstība, īpaši infrastruktūras jomā?

Aivars Rasčevskis: Novadā sports nav sliktā līmenī, bet ir daudz veicamo darbu. Pirmkārt, ir nepieciešama sporta manēža, kura visdrīzāk varētu tapt Kalkūnes pagastā, jo šobrīd vieglatlēti izmanto un trenējas pilsētas sporta bāzē. Sporta manēžas uzbūve ir finanšu jautājums, bet mūsu komiteja vēlas šo iniciatīvu virzīt. Arī savā priekšvēlēšanu programmā šo mērķi bijām ierakstījuši.

- Intervijā pirms četriem gadiem minējāt, ka vairāk vajadzētu risināt jautājumus, kas skar uzņēmējdarbību, bezdarbu, ceļus un jauniešu noturēšanu dzimtenē. Vai šajās jomās ir vērojams kaut neliels progress uz labo pusi?

Aivars Rasčevskis: Šie jautājumi nepārtraukti ir dienaskārtībā. Likums ierobežo pašvaldības iesaistīšanos uzņēmējdarbības atbalstīšanā, mēs varam tikai radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai. Šobrīd mums tiek realizēti vairāki projekti, kuros ir iesaistīti vietējie uzņēmēji. Projektu galvenais mērķis ir jaunu darba vietu radīšana. Lai gan mums ir bezdarbs, tomēr uzņēmēji un zemnieki sūdzas, ka trūkst kvalificētu strādnieku. Darbinieks atnāk, pastrādā vienu mēnesi un pazūd. Tā ir sociāla rakstura problēma.

Sāpīgākais jautājums ir par jauniešu aizplūšanu. Diemžēl realitāte parāda, ka viņi izskolojas un meklē labāk apmaksātus darbus. Tas ir saprotams, jo Eiropa ir atvērta un var brīvi pārvietoties. Diemžēl lauki paliek arvien tukšāki, jo jauniešus nesaista lauku vide un mēs nespējam nodrošināt tik augstu algu līmeni. Ir daļa, kas aizbrauc uz ārzemēm un atgriežas, savukārt citi neatgriežas, jo neapmierina valsts ekonomika. Mani jau vairākus gadus uztrauc, ka mums nav valstiskas reģionālās politikas. Ir Rīga un pārējā Latvija. Rīga attīstās, bet pārējie novadi nīkuļo. Pat Daugavpils, kas ir liela pilsēta, sakaru un infrastruktūras centrs, saņem dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Ja tāda pilsēta nevar, tad laukiem ir vēl grūtāk konkurēt.

Laukos šobrīd ir tendence, ka lielākie zemnieki attīstās, pārņem zemes, veidojas lielas saimniecības, savukārt mazās saimniecības nomirst dabiskā nāvē. Lielie zemnieki ievieš jaunas tehnoloģijas, kuras nodrošina, ka nevajag daudz darba roku, pietiek ar galvu un datoru, līdz ar to ir grūti radīt jaunas darbavietas. Manuprāt, lauki ir labvēlīga vide, kur var atpūsties un dzīvot, tāpēc mums ir jāsekmē šis lauciņš un jāpalīdz tiem cilvēkiem, kuri nevēlas urbanizēties, bet vēlas dzīvot tuvāk dabai. Jauniešiem ir jāredz pasaule, tomēr ir jāsaprot, ka mēs svešumā esam tikai darba spēks, otrās kategorijas cilvēki. Ideāls variants, ja jaunietis ārzemēs, dabūjis briedumu, pieredzi un finansiālu labumu, atgriežas un mēģina šeit attīstīt uzņēmējdarbību. Šī ir joma, kur valsts dara pārāk maz. Pašvaldībai ir par maz to sviru, kur varētu šo problēmu ietekmēt un risināt.

Pārstāvot Kalupes pagastu, varu teikt, ka tas ir specifisks pagasts, jo tajā atrodas vairākas valsts iestādes, kas sniedz vairāk iespēju atrast algotu darbu sociālajā sfērā. Tomēr arī starp kalupiešiem pietrūkst darbinieku, jo personāls jau tiek ņemts no Nīcgales, Vaboles, Vārkavas. Tas parāda darba tirgus tendenci -  darbs ir, bet nav kas strādā.

- Kalupes pagastā esat multifunkcionālā centra “Varavīksne” vadītājs. Kas šobrīd aktuāls jūsu vadītajā iestādē?

Aivars Rasčevskis: “Varavīksne” ir izveidota uz jauniešu dienas centra bāzes, tomēr tagad esam paplašinājuši tās mērķauditoriju – te pulcējas gan nevalstiskās organizācijas, pensionāri un seniori, mazpulki, sporta un kultūras jomas pārstāvji. Problēma ir, ka mums sāk pietrūkt telpu. Pērno gadu mēs aktīvi strādājām pie bijušās Kalupes lauku ambulances ēkas rekonstrukcijas projekta, lai, pārveidojot to par multifunkcionālo centru, tajā, līdzās jauniešiem, senioriem un biedrībām, atrastos arī ģimenes ārsta prakse, zobārsts un sociālais dienests. Jau ir tapis tehniskais projekts par šīs ēkas pārveidošanu. Tam ir nepieciešami aptuveni 300 tūkstoši eiro. Mēģināsim startēt ar šo ieceri kādā no Eiropas Savienības atbalsta fondiem vai pārrobežu sadarbības programmās, lai centrs iegūtu jaunu izskatu un otro elpu.

Ar Aivaru Rasčevski sarunājās Elza Pučko