Salienas kultūras nams tikko nosvinēja savu 30 gadu jubileju. Iestāde ir viena no trijām kultūras telpām Salienas apvienības pārvaldē kopā ar Silenes kultūras namu un Vecsalienas muižas pili. Par kultūras sfēru pagasta apvienībā atbild jaunā speciāliste Lidija Tenča-Dvorjaņikova. Viņa nesen sāka strādāt salīdzinoši nesen un paralēli darbam iegūst augstāko izglītību Daugavpils Universitātē, bet divu gada laikā jau daudz paveikusi, lai kultūras dzīve pagastos būtu daudzveidīga un piesātināta.

Pirms 30 gadiem uz Salienas kultūras nama atvēršanas svētkiem bija atbraucis toreizējais valsts prezidents Guntis Ulmanis, kā arī maestro Raimonds Pauls kopā ar vokālo ansambli “Dzeguzīte”. Ēka tika būvēta tieši kā kultūras nams, pretī skolai, ciemata centrā, un kā atmiņa par tiem notikumiem palika prezidenta dāvātā glezna un simboliskā atslēga no ēkas. Saglabājas videoieraksts par kultūras nama atklāšanu, to var apskatīt Youtube vietnē.

Palīdz seniori un jaunieši

Vēl ir daudz iedzīvotāju, kuri atceras kultūras nama atvēršanas svētkus, vairāki no viņiem nāk šurp uz pasākumiem vai uz pagasta bibliotēku. Kultūras darba vadītāja saka, ka cilvēki pārsvarā ir aktīvi, bet, kā jau visur, ir arī tie, kuri nekur nenāk dažādu iemeslu dēļ. Lidija raksturo vietējos cilvēkus kā aktīvus, viņiem patīk pulcēties kopā un atpūsties: “Es varu teikt, ka labi pazīstu vietējo iedzīvotāju paradumus un vēlmes, un cenšos, lai viņi būtu apmierināti ar kultūras programmu”. Vislabākais variants – groziņu vakari, lai var pasēdēt pie galdiņiem un padejot. Lidija atceras, ka uz vienu senioru vakaru sapulcējās vairāk nekā 100 cilvēku, iedzīvotāji bija ne tikai no Salienas, bet arī kaimiņu vietām. Arī cilvēkiem patīk koncerti, kad uzstājas amatierkolektīvi.

Jubilejas pasākumā uz skatuves kāpa vietējie ansambļi. Salienas kultūras namā darbojas divi kolektīvi: bērnu un jauniešu ritmu deju kopa “Laimīte” un senioru vokālais ansamblis “Melodija”. Vecsalienas muižas pilī savus mēģinājumus rīko vēsturisko deju kolektīvs “Sudraba kurpīte”, Silenes kultūras namā ir mūsdienu deju kolektīvs “Tornado” un sieviešu vokālais ansamblis “Līgaviņas”. Lidija saka, ka ir svarīgi piesaistīt jaunus cilvēkus kolektīvos, bet iedzīvotāju pagastos vairāk nepaliek, un viņa ir pateicīga tiem, kuri uztur amatiermākslu laukos. “Ir aktīvi seniori, kuri nāk uz mēģinājumiem, uz visiem pasākumiem, viņiem patīk pulcēties kopā, dzert tēju un vienkārši iziet no mājām, atbrīvoties no ikdienas rutīnas. Protams, mums paveicās, ka Salienā ir skola, jaunieši ir mūsu lielie palīgi, bieži viņi vada mūsu pasākumus”. Lidija pati esot vietējā iedzīvotāja, absolvēja Salienas vidusskolu. Viņa labi atceras laikus, kad skolas vēl bija arī Skrudalienā un Silenē.

Cieša sadarbība kultūras namam ir arī ar bibliotēku, kopā tiek rīkotas talantīgo iedzīvotāju rokdarbu izstādes un iedzīvotāju tikšanās. Nesen kultūras nama foajē tika demonstrēti vietējā iedzīvotāja Vjačeslava Kukjāna darbi no koka, bet tagad šeit apskatāmas Hionijas Lavreckas gleznas. “Pie mums ir daudz talantīgu cilvēku - dzejnieku, mākslinieku, amatnieku, bet daži vēl neuzdrīkstas demonstrēt savus darbus publiski”.

Kultūras pieejamība

Apvienot iedzīvotājus no visiem Salienas apvienības pagastiem – to Lidija redz kā savu misiju. Pagaidām viņa nevar pateikt, ka viss šajā ziņā iet labi, jo piemēram, attālumu dēļ Silenes ciemata iedzīvotāji nebrauc uz Salienu un Vecsalienas pili vai otrādi. “Cilvēki saka, ka viņi brauktu, bet nav transporta, savukārt, mums nav finansējuma, lai nodrošināt potenciālos kultūras pasākumu apmeklētājus ar transportu. Kultūras pasākumi notiek visās trīs vietās, bet pagaidām ne visiem ir iespēja tos apmeklēt pat savā pagastā”. Grūtības rada arī bēdīgi slavenais valsts autoceļš P69 no Skrudalienas līdz Salienai. 11 kilometri ir ļoti sliktā stāvoklī, ceļš nav piedzīvojis remontu kopš padomju laikiem. Pirms gada vietējie iedzīvotāji sarīkoja protesta akciju, lai Satiksmes ministrija un “Latvijas valsts ceļi” pievērš tai uzmanību. Šeit ir intensīva satiksme, tostarp brauc smagās automašīnas uz Krāslavas pusi uz robežu, kursē arī skolas autobuss.

Lidija saka, ka kultūras pasākumiem, it īpaši laukos, ir ne tikai izklaidējoša, bet arī izglītojoša funkcija. Šajā Augšdaugavas novada pusē dzīvo pārsvarā krievvalodīgie cilvēki, bet visos pasākumos skan latviešu valoda, latviešu dziesmas: “Visi visu saprot. Nebija nekādu domstarpību šajā sakarā. Mūsu cilvēkiem patīk valsts svētku svinēšana, arī Līgo. Tāpēc ir svarīgi, lai pasākumus apmeklē vairāk cilvēku”.

Nāciet uz pasākumiem

Neskatoties uz salīdzinoši jauno vecumu, Salienas kultūras namam jau kādu laiku ir grūtības ar zāles apgaismojumu un skaņas aparatūru – sistēmas jau ir novecojušas un nevar nodrošināt kvalitāti. Tāpat zālei ir nepieciešams kosmētiskais remonts, kā arī jauni krēsli – esošie šeit stāv no atklāšanas brīža. 30 gadi ir arī skatuves aizkaram. “Silenes kultūras namam šogad aprit 60 gadi, bet tur bija labs remonts, telpas izskatās pievilcīgi,” saka Lidija, kura sapņo arī par Salienas kultūras nama atjaunošanas darbiem.

2025. gadā Vecsalienas pagastu apvienībā ieplānots daudz pasākumu. Tuvākie no tiem: aprīlī Silenē un Salienā notiks Lieldienas pasākumi, Vecsalienas muižas pilī atklās Daugavpils tautas fotostudijas “Ezerzeme – F” izstādi “Dzimtais novads pavasarī”. Uz maija sākumu Salienā ieplānoti Baltā galdauta svētki, uz 11. maiju – Mātes dienas svinēšana Silenē, bet jau 17. maijā visā Latvijā un Vecsalienas muižas pilī – vienā no populārākajiem tūrisma galamērķiem Latgalē un Latvijā - notiks Muzeju nakts.

Par kultūras dzīvi Salienas pagastu apvienībā rūpējas arī Vecsalienas muižas pils kultūras darba vadītāja Jūlija Keiviša un pasākumu organizators Juris Ostrovskis.

Teksts, foto: Jeļena Ivancova