Vosora vēļ tik slīdej nanūbrīdušuos pļovys. Pīneņu siermuos golvys vēļ pa kuojom peidamuos pasaceļ muokulī i kutynoj nuosi. Vēļ vysa leluo stīpšanuos, veišanuos, brīšona, augšona prīškā.
Tak jau gaisā myrdzunoj nūmaņa par Saulis vari. Vys leluoka, garuoka, spāka pylnuoka dīna teik. Nu dīnys dīnā. Šei dīneņa, tei dīneņa i tī jau poša, poša garuokuo byus kluot!
Mes Jyusu tod gaideisim pi seve Ambeļu Skreinē.
Tod Saule īs iz azaru sēstīs laivā, i mes kūpā degsim Juoņa dīnys guni, kuru turēt da pat reitam vajadzēs kotru paleigā.
Kod Saulgrīžu dīnā Sauleite jau iz leju suoks laistīs, aunit kuojis, maucit vaiņukus, giunit sasītūs sīru i sacaptūs peirāgu, i ateinit da Ambeļu kolnam!
