Augšdaugavas novada Kalupes pagastā jau vairāk kā septiņus gadus norisinās akciju sabiedrības Latvijas valsts meži (LVM) rīkotā “LVM Meža ekspedīcija”. Septembra sākumā esošās mācības paredzētas sestajām klasēm, lai skolēni varētu iepazīties gan ar dabas norisēm, gan cilvēka darbībām mežā, kāpēc tās ir nepieciešamas un kā tās palīdz mežam.
Divus kilometrus garā maršrutā jaunieši apstājās desmit pieturas punktos, lai izzinātu, kā tiek atjaunots mežs. Lai varētu orientēties mežā, jaunieši tika iepazīstināti ar dažādu mežaudžu vecumiem – bērniem vajadzēja noteikt, kurš mežs ir jaunaudze, kurš vidēja vecuma un kurš jau ir pieaudzis mežs. Kā stāstīja LVM Dienvidlatgales Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītāja Daiga Ancāne: “Latvijas teritorijas lielāko daļu klāj meži, tāpēc katram Latvijas iedzīvotājam ir jāzina, kā mežu apsaimniekot, vai vismaz tas jāsaprot. Tas arī ir galvenais uzdevums, ko skolēni šajās ekspedīcijās uzzina – gūst priekšstatu, ko mēs mežā darām”.
Vienā no pieturas punktiem jaunieši uzzināja, kādu ikdienā izmantojamo priekšmetu ražošanā tiek izmantota koksne vai tās blakusprodukts. Protams, visi zināja, ka apkurē izmantojamās granulas tiek ražotas no koksnes, dažādi kartona vai papīra iepakojumi, bet interesanti bija uzzināt, ka ziepju burbuļu vai aspirīna ražošanā arī tiek izmantotas vielas, kas iegūtas no koksnes. Skolēni uzzināja veidus, kā var noteikt koka vecumu, to nenozāģējot, piemēram, jaunajām priedītēm var skaitīt mieturus, uzzinot gandrīz precīzu tās gadu skaitu. LVM darbinieki iepazīstināja jauniešus ar nozīmīgiem faktoriem, kas jaunaudzēs un arī pieaugušā mežā var radīt būtiskus bojājumus, kā noteikt, vai koks ir vai nav bojāts, un kā var mazināt šo faktoru ietekmi uz kopējo mežu. Bērni varēja iepazīties ar astoņzobu mizgrauža radītajiem postījumiem un redzēt, kā Latvijas valsts meži cīnās ar šo kaitēkli.
Pieturas punktā “Aizsargājam mežu” skolēni uzzināja, kādā veidā mežā tiek aizsargātas retās dzīvnieku, kukaiņu un augu sugas. Piemēram, izcirtumā tiek atstāta neskarta vecāku un lielāku koku grupa, kas palīdz nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos. Šādas koku grupas tiek atstātas arī tādās vietās, kur aug kāda aizsargājama puķe, atrodas dzīvnieku alas vai aizsargājamu putnu ligzdas. Iepazīstot mežzinātni, bērni mērīja augsnes paraugu pH līmeni, lai noteiktu, vai tā ir atbilstoša koku stādīšanai, kā arī uzzināja, kā tiek izvēlēti koki selekcijai.
Meža attīstības ciklā ļoti nozīmīga ir meža kopšana. Lai koks izaugtu vesels, spēcīgs un kvalitatīvs, tiek veikta meža retināšana. Izzāģētie kokmateriāli tiek izmantoti, piemēram, papīra ražošanā. Jaunieši uzzināja, pēc kāda principa tiek izvēlēti kociņi, kas tiks izzāģēti un kas tiks atstāti augšanai mežā. Tāpat skolēni tika iepazīstināti ar mežkopja aprīkojumu, lai veiksmīgi, droši un kvalitatīvi tiktu paveikts darbs.
Arī mežā nevar iztikt bez zināšanām matemātikā! Skolēni mācījās, kā aprēķināt, vai mežstrādniekiem ir izdevies veiksmīgi atjaunot mežu. Jaunieši rēķināja, cik kociņi aug parauglaukumos, kā arī veidoja kopsavilkumu, vai meža atjaunošana ir noritējusi veiksmīgi.
Pieturas punktā “Plānojam ražu” skolēni iepazinās ar meža zāģēšanas plānošanu. LVM vecākie plānotāji iemācīja jauniešiem metodes, kā var izmērīt koka augstumu, kas ir svarīgs faktors koksnes ražas plānošanas procesā. Noslēdzošajā pieturas punktā “Būvējam nākotnei” bērni izmēģināja savus spēkus inženierzinātnēs – uzzināja, vai ir iespējams izveidot tiltu tikai no dēļiem, neizmantojot nevienu naglu vai skrūvi.
Šāda veida ekskursijas sniedz plašu ieskatu, kā tiek strādāts mežā, sniedz priekšstatu par cilvēka veiktajām darbībām mežā un kā tās palīdz tam atjaunoties un augt veselīgam un ražīgam. Ekspedīcija arī sniedz zināšanas, lai lauztu sabiedrībā esošus mītus par mežu kopšanu mūsu valstī.
No Augšdaugavas novada “LVM Meža ekspedīciju” apmeklēja Lāču pamatskola, Ilūkstes Raiņa vidusskola, Špoģu vidusskola, Naujenes, Biķernieku un Vaboles pamatskola.
Interesanti fakti, ko jaunieši uzzināja ekspedīcijā:
Latvijas teritorijas lielāko daļu klāj meži – 52-54%.
Akciju sabiedrība “Latvijas finieris” sadarbībā ar Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” zinātniekiem izstrādājuši pārtikas piedevu, kas ražota no bērza mizas – betulīns.
Astoņzobu mizgrauzis ir ļoti būtisks drauds pieaugušā egļu mežā, bet labvēlīgos laikapstākļos, egle arī pati spēj cīnīties un sevi pasargāt no šī kaitēkļa.
Lai veidotos ražena audze, 1 hektārā ir jāiestāda 1600 jaunie kociņi.
