Jauniešiem vajadzīga iespēja izrunāties un rast atbalstu

Nemitīgi pilnveidoties un izzināt sevi ir nepieciešams katru dienu visu dzīvi – uzskata jaunatnes lietu speciāliste Laura Grigorjeva, kura gada nogalē Augšdaugavas novada jaunatnes gada noslēguma pasākumā saņēma balvu nominācijā “Gada jaunatnes lietu speciālists”. Šāda balva Laurai bija liels pārsteigums, jo jaunatnes lietu darbā strādā vien nepilnus divus gadus, tomēr reizē tā esot arī laba motivācija turpināt iesākto un pārliecība par sava ceļa izvēli.

Ar radošumu jaunatnes darbā

Laura Daugavpils Universitātē ieguvusi profesionālo bakalaura grādu mākslas menedžmentā un pašlaik turpina studijas maģistrantūrā, apgūstot sabiedrības un organizāciju vadību. Vēl mācoties vidusskolā, aktīvi iesaistījusies vietējās jaunatnes kopienā, tāpēc studiju laikā pieņēmusi piedāvājumu uzņemties vadīt jaunatnes lietas četros novada pagastos - Līksnā, Vabolē, Kalupē un Nīcgalē. “Vidusskolas laikā aktīvi sāku darboties Erasmus + projektos, un tad man atklājās dzīve. Redzēju kaut ko ārpus Latvijas, bija arī komunikācija angļu valodā un neformālā izglītība, kas man ir ļoti tuva, arī visas projekta aktivitātes. Tad sapratu, ka man patīk ceļot un aizrāvos ar projektiem vēl vairāk. Pirmais brauciens bija uz Slovēniju, pēc tam devos uz Itāliju un Norvēģiju. Paralēli meklēju vietas, kur varētu aizbraukt, un tēmas, kas mani varētu interesēt. Tā es arī nonācu līdz jauniešiem, ar otro projektu jau sapratu, kas ir neformālā izglītība, kā darbojas projekti, kādas aktivitātes un mērķus cenšas panākt ar apmaiņas projektiem. Pamazām sāku darboties pati,” stāsta Laura. Pēc vidusskolas domājusi par tālākām studijām, uz Rīgu braukt negribēja, jo nepatīk lielpilsētas burzma. Pabeigusi mākslas skolu un būdama radošs cilvēks, Laura lūkojusi iespēju arī studijas izvēlēties sev atbilstošas, tāpēc devusies uz Daugavpils Universitāti studēt mākslas menedžmentu. Lai arī mākslas jomā Laura nestrādā, taču iegūtās zināšanas ļoti noder darbā ar jauniešiem, jo ikdienā arī jāorganizē daudz dažādi pasākumi, tostarp saistīti arī ar mākslu. “Universitāte man ielika pamatus, zinu, kā organizēt pasākumus, kā rakstīt projektus, ko var īstenot. Tobrīd arī nebija piedāvājumu strādāt kultūrā, tā es te arī nonācu.” Aicinājums iesaistīties jauniešu darbā nāca no kolēģes un domubiedres Zanes Ozolas, ar kuru kopā tiek īstenotas visdažādākās idejas.     

Darbā ar jaunatni neesot gatavas receptes, ir jāprot jauniešus uzrunāt un piedāvāt kaut ko, kas viņus var ieinteresēt. Katrā pagastā ir sava pulcēšanās vieta, kurp Laura dodas reizi nedēļā vai biežāk. Par gaidāmo tikšanos jaunieši tiek apziņoti WhatsApp grupiņās. Protams, jaunieši ne vienmēr var atnākt, jo pēc skolas stundām kādam ir nodarbības sporta vai mūzikas un mākslas skolā. Gadās arī, ka telpa paliek tukša, tāda ir dzīves realitāte.

Katrā pagastā ir atšķirīga situācija, ir savi aktīvie jaunieši, kas visbiežāk apmeklē dažādus pasākumus, palīdz tos organizēt kā brīvprātīgie. Visaktīvākā ir Vabole un Kalupe, kur darbojas skola un jaunieši nāk pa taisno pēc stundām.

Atrast pašai sevi un palīdzēt citiem

Jauniešus laukos uzrunā dažādas lietas, jāspēj pārliecināt, ka pasākumā gūtā pieredze viņam noderēs. Laura teic, ka sasniegt visus jauniešus neizdodas, taču galvenais esot kvalitāte nevis kvantitāte. Neilgajā darba pieredzē viņa ievērojusi, ka jauniešiem ir svarīga kopā būšana, daudzi atnāk kopā ar draugiem, lai lietderīgi pavadītu laiku. “Jauniešiem patīk kaut kas savādāks nekā skola vai mājas. Viņiem patīk kaut ko izdomāt, atrisināt uzdevumus, strādāt komandā.”

Lai arī jaunieši mūsdienās ir noslogoti skolā un ārpus tās, tomēr atrod laiku arī kopīgām nodarbēm un ideju īstenošanai, taču vienmēr jārēķinās ar to, ka kādam var mainīties plāni.  

Saprast jauniešus Laurai ir viegli, jo arī pati nesen bija pusaudze, zina visas jauniešu problēmas. Taču šajā darbā noteicošais neesot vecums, bet gan enerģija un vēlme darīt. “Ja proti viņus piesaistīt, saproti viņu vajadzības, tad viņi pavilksies. Varbūt es kā jauniete viņus labāk saprotu, bet starp maniem kolēģiem vecuma diapazons ir dažāds un mēs visi atrodam komunikāciju ar jauniešiem neatkarīgi no vecuma.”

Laura atzīst, ka šajā darbā pašu visvairāk piesaista iespēja veidot komunikāciju ar jauniešiem, sniegt padomus un palīdzēt atrisināt kādu problēmu. “Nesen esmu ieguvusi sociāli emocionālo prasmju trenera sertifikātu, man ir ļoti tuva mentālās veselības tēma, cilvēka iekšējo domu uzbūve, tāpēc vēlos vairāk palīdzēt jauniešiem, dot padomu, iemācīt viņus komunicēt, labāk izprast sevi, lai viņi redzētu apkārtējo vidi, prastu mijiedarboties ar apkārtējiem cilvēkiem.”

Laura nemitīgi cenšas mācīties, pilnveidoties, iegūt jaunas zināšanas. Viņa atzīst, ka sevis iepazīšana notiek visu dzīvi, katru dienu, tāpēc labprāt izmanto dažādas iespējas mācīties ko jaunu. “Mani interesē supervīzijas, koučings, viss, kas tendēts uz pašizaugsmi, tas mani piesaista un iet roku rokā ar manu darbu, jauniešiem un cilvēkiem man apkārt.”

Jauniešiem nereti ir vajadzība izrunāties, ko nevar izdarīt mājās, jo vieglāk ir atklāties saviem vienaudžiem nevis tuviniekiem, turklāt jaunatnes lietu speciālists uzklausīs un nekad nepārmetīs. “Mēs viņus nenosodīsim, mēs mācam, ka kļūdīties ir normāli, no kļūdām mācamies un tikai tā varam izaugt. Jaunieši noteikti vēlas būt sadzirdēti. Tas ir pat svarīgāk nekā visi pasākumi, kas ir redzamā daļa, bet komunikācija ir aisberga neredzamā daļa, svarīgi būt par atbalstu jaunietim.”

Ikdienā jaunieši labprāt iesaistās dažādās radošās un sporta nodarbībās. Idejas meistarklasēm Laura kopā ar kolēģi Zani meklē internetā, jautā pašiem jauniešiem, ko viņi vēlas iemācīties. Iecienīti ir sadraudzības vakari, kad ir iespēja satikt vienaudžus no visa novada. “Ar neformālās izglītības metodēm mācām jauniešiem būt empātiskiem, komunicēt, daudzas ikdienišķas lietas.”

Pašlaik novadā tiek izstrādāta jaunatnes darba stratēģija, kurā liela vērība veltīta tieši neformālajai izglītībai, kam pēc Lauras domām ir liela nozīme. “Tā kā jaunieši nav viegli sasniedzami, mēs iesim uz skolām, lai vairāk varam darboties tur. Visu laiku jāmeklē risinājumi, kā sasniegt jauniešus, jo viņi visu laiku rotē, dodas mācīties uz pilsētu, atkal jāmeklē jaunietis, ar ko strādāt.” Uz jauniešu centriem nāk arī bērni, kas ir Lauras topošā auditorija, tāpēc iepazīšanās un kopā būšana sākas jau pakāpeniski.

Jaunatnes lietu speciālisti savstarpēji komunicē, dalās pieredzē, taču cenšas nekopēt otra idejas, bet radīt kaut ko savu. Ne vienmēr tas ir viegli, taču gadās arī nakts vidū pamosties ar jaunu ideju un tūlīt pat uzrakstīt kolēģei, apspriesties un gūt atbalstu. “Protams, ne vienmēr viss sanāk kā plānots, var aiziet arī pa pieskari, bet kļūdas pamanām tikai mēs paši un ņemam vērā, citi no malas pat neievēro, tā veidojas pieredze. Jo vairāk eksperimentējam, jo bagātāka pieredze.”

Darbs jaunatnes jomā pašlaik Lauru aizrauj, taču nākotnē viņa vēlas iet tālāk, vadīt apmācības, veidot programmas gan jauniešiem, gan citām vecuma kategorijām.

Laiks arī vaļaspriekiem

Ārpus darba un studijām Laurai ir arī divi nopietni vaļasprieki – dejas un floristika. Ar dejām Laura aizraujas jau vairāk nekā astoņus gadus, deju ansamblī “Laismeņa” iesaistījusies jau skolas laikā. “Gribējās kaut ko darīt pēc skolas brīvajā laikā. Sakumā domāju par hiphopu, bet ātri sapratu – nē, tas nav man. Man nebija pieredzes, biju dejojusi vien sākumskolā nedaudz, tāpēc sāku no nulles, bet esmu izaugusi. Piedzīvoti jau divi dziesmu un deju svētki, kas ir vesels elpu aizraujošs stāsts, bagāts atmiņām. Dejas ir arī veids, kā uzturēt labu fizisko formu.”

Savukārt aizraušanās ar floristiku sākās īsi pirms pandēmijas, kad Laura cītīgi meklēja dažādu kursu piedāvājumus un nolēma apgūt floristiku. Kādu laiku tā nebija aktuāla, bet pēc pandēmijas, pastaigājoties pa laukiem, pamanījusi pļavu ziedu daudzveidību, sākusi likt kopā, smelties pieredzi, līdz tas iepaticies. Savam deju kolektīvam tieši Laura veido ziedu pušķus koncertiem. Lielākais izaicinājums bija kursa biedrenes lūgums izdekorēt viņas kāzas, tā gūta pirmā nopietnā pieredze. Laura sevi īpaši nereklamē, taču draugi un paziņas zina, pie kā var vērsties nepieciešamības gadījumā.  

Atrast visam laiku neesot grūti, jo kamēr dari, laika pietiek visam, kas patīk un aizrauj, teic Laura.  

Teksts, foto: Inese Minova
Foto no Lauras Grigorjevas personiskā arhīva