Ķēdaiņos 6.septembrī tika parakstīts sadarbības līgums starp Augšdaugavas novada un Ķēdaiņu rajona pašvaldībām, lai radītu iespēju realizēt kopīgus projektus un veicinātu pieredzes apmaiņu.
Vizītes ieskaņā notika delegāciju oficiāla tikšanās, lai pārrunātu abām pusēm aktuālus jautājumus un ieplānotu turpmākos soļus sadarbības veicināšanai. Jaunās lietuviešu partnerpašvaldības mērs Valentinas Tamulis uzsvēra, ka jau daudzus gadus Ķēdaiņi meklēja partnerus kaimiņvalstī un Augšdaugavas novada pašvaldība ir pirmā Latvijas pašvaldība, ar ko tiek slēgts sadarbības līgums. Abu pašvaldību pārstāvji īsumā pastāstīja par savu administrāciju organizatorisko struktūru, risināmajiem jautājumiem, pašlaik realizētajiem projektiem un nākotnes iecerēm, kurās būtu nepieciešami partneri.
Ekskursijas laikā Augšdaugavas novada delegācijai bija iespēja apmeklēt ne tikai pilsētas vēsturisko centru, bet arī aplūkot Vincsa Svirskisa (1835–1916), viena no ievērojamākajiem Lietuvas krustu darinātājiem un talantīgākajiem senās lietuviešu tautas monumentālistikas jeb tautas mazās arhitektūras radītājiem, šedevrus Ķēdaiņu Reģionālajā muzejā. Lietuvas krustu izgatavošanas tradīcija un krustu simbolika 2008. gadā iekļauta UNESCO mantojuma sarakstā.
Līguma parakstīšanā plkst. 18.30 piedalījās Ķēdaiņu pašvaldības vadība un domes deputāti, kā arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Saskaņā ar parakstīto dokumentu sadarbības attiecības starp pašvaldībām tiek izveidotas publiskās administrācijas, tirdzniecības, teritoriālās plānošanas, komunālo pakalpojumu, sociālās labklājības un drošības, sabiedriskā transporta jomā. Pašvaldības veicinās starppašvaldību industriālo un komerciālo sadarbību, investīciju aktivitātes un uzņēmēju tiešu sadarbību. Puses sadarbosies projektu attīstībā un realizēšanā, vides aizsardzības un izglītības iestāžu sadarbības jomā. Tiks stiprināta kultūras apmaiņu starp pašvaldību biedrībām un mākslas kolektīviem, institūcijām un kultūras organizācijām, kā arī mākslas un kultūras nozares pārstāvjiem.
Augšdaugavas novada pārstāvju vizīte bija svarīgs punkts Ķēdaiņu pilsētas svētku svinībās, kas šogad notika 5.–8.septembrī. Oficiālā pilsētas svētku atklāšana notika 6.septembrī plkst. 19.00 Lielajā Tirgus laukumā. Iedzīvotājus un viesus uzrunāja pilsētas mērs Valentinas Tamulis. Vārds tika dots arī Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektoram Pēterim Dzalbem, kurš ar savu uzrunu lietuviešu valodā izpelnījās neviltotas skatītāju ovācijas. Pasākuma laikā pasniedza pilsētas apbalvojumu – Česlava Miloša balvu. Svētku koncertu sarūpēja Lietuvas kamerorķestris ar diriģentu Karolisu Variakojisu priekšgalā, kā arī fantastiskie solisti Ona Kolobovaite un Egidijuss Bavikinass.
Ķēdaiņu vārds pirmoreiz rakstu avotos minēts 1372. gadā. Pilsētas tiesības Ķēdaiņiem piešķirtas 1590. gadā. Aptuveni 300 gadus Ķēdaiņi piederēja Radziviliem – vienai no varenākajām un ietekmīgākajām Lietuvas dižkņazistes augstmaņu dzimtām. No XVI gs. vidus pilsēta bija viens no protestantu reliģiskajiem, kultūras un izglītības centriem Lietuvā. Ķēdaiņu vecpilsēta ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Te ir saglabājies senais ielu tīkls, tirgus laukumi, XVI–XIX gs. sakrālās, dzīvojamās, sabiedriskās ēkas. Pastaigāties pa līkumotajām vecpilsētas ieliņām ir gluži kā pastaigāties pa XVII gs. pilsētu. Ķēdaiņu īpatnības un interesantie tūrisma objekti saistīti ar XVII–XVIII gs., ar šeit dzīvojušo lielo skotu kopienu, ebreju kopienu, kuri šeit apmetās kopš XVII gs. divdesmitajiem gadiem (saglabājušās trīs bijušo sinagogu ēkas), kā arī reliģisko mantojumu – ir saglabājies ap 1880. gadu grāfa Eduarda Totlebensa būvētais, 28m garais minarets. Aptuveni 13 km no Ķēdaiņiem, Šeteņu muižā, dzimis un bērnību aizvadījis dzejnieks un rakstnieks, literatūrvēsturnieks, tulkotājs, Nobela prēmijas laureāts Česlovs Milošs (1911–2004). Pašlaik Ķēdaiņi ir nozīmīgs rūpniecības centrs un viena no vadošajām pilsētām ārvalstu investīciju ziņā Lietuvā.
