Naujenes pagasta zemnieku saimniecībā “Smilgas” āra aplokos ganās gan gaļas šķirnes liellopi, gan vistas. Abas lauksaimniecības nozares ieviesis jaunais saimnieks Juris Grustāns, kurš, ieguvis augstskolā lauksaimniecības tehnikas inženiera diplomu, atgriezās dzimtajā Daugavpils novadā un saimnieko vecāku izveidotajā saimniecībā.
Ikdienā Juris strādā Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, taču augstskolā iegūtās zināšanas vēlas pielietot savā saimniecībā. “2000. gadā mani vecāki nodibināja zemnieku saimniecību “Smilgas”, sāka savas zemnieku gaitas ar piena lopiem, vienu Latvijas brūno govi. Pirms trim gadiem pēc studiju pabeigšanas Latvijas Lauksaimniecības universitātē es pārņēmu saimniecību un no piena lopiem pārgāju uz gaļas liellopiem,” stāsta Juris.
Šogad realizēti pirmie gaļas liellopi, bet jaunais saimnieks turpina attīstīt pirms pāris gadiem uzsākto putnkopību un arī ievieš jaunas nozares. Saimniecībā tiek audzēti arī broileri un tītari, pagaidām vien pašu vajadzībām. Šogad parādījās arī Vīnes Zilās un Lielās Vācu tauriņu šķirnes truši, kuriem jau ir mazuļi. Arī tos pagaidām nav plānots realizēt. Juris Grustāns atzīst, ka ir jāizmēģina šīs nozares, jāpēta tirgus un pieprasījums. Savukārt dējējvistu audzēšanu saimnieks uzskata par perspektīvu nozari, turklāt tā dod ātrāku peļņu, bet produkcija lieti noder arī pašu ikdienas patēriņā.
Pirms kāda laika Juris nopietni aizrāvies ar armrestlingu un atzīst, ka arī viņam kā sportistam ir būtiski lietot uzturā vistu olas. Ola ir tīrākais olbaltumvielu avots. Sportistam ir ļoti svarīgi iegūt olbaltumvielas, Omega 3 taukus, ko satur olu dzeltenums. Uzskatu, ka olas jāēd visiem, jo tas ir ļoti veselīgs produkts, jo īpaši, ja vista tiek turēta labvēlīgos apstākļos, netiek barota ar antibiotikām un citam nevajadzīgām piedevām,” saka Juris Grustāns.
Paši saimnieki mājputnus jokojot sauc par laimīgajām vistām, jo tām tiek ļauta diezgan liela brīvība, dzīvojoties aplokā zem klajas debess. Turpat atrodas neliela mobila vistu kūts, kur vistas pārlaiž nakti un dēj olas. Barotavās tiek bērta bioloģiska barība, graudi un neliela kombinētās spēkbarības deva. Ik pēc pāris dienām aploks ar visu kūtiņu tiek pārvietots atkarībā no tā, cik ātri vistas noēd vai nomīda zāli. Šādas pārvietojamas mājputnu novietnes ideju Juris aizguvis no Eiropā pazīstama atjaunojošās lauksaimniecības praktiķa Ričarda Perkina.
“Vistas uzturas maksimāli tuvu to dabiskajai videi. Nav ierobežots laiks, ko tās pavada ārā. No rīta vistas tiek izlaistas laukā, bet vakarā pašas ieiet mobilajā vistu kūtī,” stāsta Juris. No plēsīgiem dzīvniekiem mājputnus pasargā elektriskais siets apkārt aplokam. Turklāt vistas jau iemanījušās, ka, tuvojoties kādām briesmām, tās var paslēpties zem pārvietojamās kūts.
Ziemu vistas pavadīja kūtī, taču rezultātā samazinājās dējība. Juris atzīst, ka pastaigas svaigā gaisā veicina ne tikai dēšanas procesu, bet arī labvēlīgi ietekmē olu kvalitāti: ”Ja vista tiek turēta sprostā, olas kvalitāte ir zema, mikroelementi, šķiedrvielas, ko viņas uzņem caur zāli, kukaiņiem, un D vitamīns atspoguļojas olu kvalitātē. Jo labāki vistu turēšanas apstākļi, jo kvalitatīvāks ir pats produkts.”
Lai īstenotu savu ieceri par mobilas vistu kūts izveidi, Juris pieteicās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra un Valsts Lauku tīkla konkursam “Laukiem būt”, taču tur viņa projekts neguva atbalstu. Tad nolēmis īstenot ieceri paša spēkiem, izveidojis vistu kūti un iegādājies vistas, ieguldot ap 700 eiro savas naudas. Pats izgatavojis vistām barotavas un dzirdnes, kas nebija pārāk labas, jo vistas varēja izliet ūdeni un izmētāt barību, kas sadārdzināja vistu uzturēšanu. Pērn pieteicies Daugavpils novada pašvaldības granta projektu konkursam un guvis atbalstu, pateicoties kuram iegādājies barotavas, dzirdni, inkubatoru un ledusskapi olu uzglabāšanai.
Galvenokārt saimniecībā dzīvo Leghornas brūnās vistas. Ganāmpulkā pašlaik ir 70 dējējvistas, taču mobilā kūts paredzēta vismaz 250 putniem. Cik ilgā laika posmā tiks sasniegts tik liels vistu ganāmpulks, Juris vēl nemācēja teikt, taču iegādātais inkubators tagad ļauj perināt cāļus pašu saimniecībā. Nupat inkubatorā izšķīlušies cālīši, ar kuriem ņemšanās ir tikpat daudz kā ar maziem bērniem. Tiklīdz cālēns no iekšpuses ir izskrubinājis čaulā caurumiņu, olas pastāvīgi jāmitrina, neļaujot iekalst, lai cālis var izšķilties. Jāizvāc nevajadzīgās čaumalas un jāraugās, lai mazajiem cālēniem nav par karstu.
Saimniecība saņēmusi Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju olu realizēšanai nelielos apjomos. Dienā vistas izdēj aptuveni 30 līdz 40 olas, kas tiek realizētas pa tiešo pircējiem, reizi nedēļā Juris tās piegādā klientiem pilsētā, bet daudzi brauc paši uz saimniecību pakaļ veselīgajai produkcijai. Juris atzīst, ka pagaidām pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.
