Jezupovas (Juzefovas) parks ir veidots 19. gadsimtā holandiešu stilā. Mūsdienās ir saglabājusies tikai neliela daļa no muižas parka, kurā ir atrodamas vairāk nekā 100 dažādu augu sugu.
Šajā parkā, līdzīgi kā citos muižu parkos, atrodamās koku sugas ir ļoti īpašas. Juzefovas parka īpašo atmosfēru veido simtgadīgas Eiropas ciedru priedes, korķa goba un baltā papele. Parka tuvumā mīt retais liellūpas vīngliemezis (Isognomostoma isognomostomos), kas Latvijā atrasts tikai šajā apkaimē. No Jezupovas parka iztek avots, kura ūdenim piemītot dziednieciskas īpašības.
Kopš 1977.gada 6,2 ha plašais parks iekļauts aizsargājamo objektu sarakstā.
Parka dienvidaustrumu stūrī atrodas 82 cm garš, 46 cm plats un 10 cm augsts pelēkas krāsas laukakmens, kura plakanajā virsmā iekalts krusts. Pēc muižas pēdējā grāfa Bogdana Šahno ģimenes aukles stāstījuma, ar krustakmeni saistīti traģiski notikumi, kas risinājušies 1922. gadā. Divi jaunieši – muižas kalpone un staļļa puisis gatavojās kāzām, bet kalponi bija iekārojis vecais grāfs un precības nav atļāvis. Kalpone uzvilkusi līgavas kleitu un izmetusies pa logu, tā padarot sev galu. Līgavainis nav spējis pārdzīvot iecerētās nāvi un parkā pakāries. Muižas ļaudis tajā vietā novietojuši akmeni un iekaluši tur krustu.
Savulaik parkā atradās arī pati muižas ēka, no kuras palikusi vien pamati.
Livonijas ordeņvalsts laikā muiža atradās netālu no senās Dinaburgas pils, tādēļ tās senākais nosaukums bijis Hoftenberga jeb Hofzumberga (Hof zum Berg), kas tulkojumā no vācu valodas nozīmē "māja pie kalna". 17. gs. uz tās zemes izveidota jauna muiža, kas tās pirmā īpašnieka Juzefa Šadurska vārdā nodēvēta par Juzefovu. Viņa pēcnācējs Staņislavs Šadurskis 1782. gadā muižas tuvumā uzcēla Svētā Pētera un Pāvila baznīcu.
19. gs. beigās Juzefovas un Hoftenbergas muižas ieguva Šahno dzimta. Bogdans Šahno ap 1900. - 1901. gadu uzcēla jaunu Juzefovas muižas ēku pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta vēlīnā historicisma stilā. Muižas īpašnieks par paraugu ēkai esot izvēlējies Parīzes tuvumā redzētu pili. Viņa brālis Marians Šahno netālu esošajā Hoftenbergas muižā uzcēla otru kungu māju.
Pirmā pasaules kara laikā pazuda tikai muižas kungu mājas iekārta. Pēc kara muižas īpašnieks telpas atjaunoja. Muižas zirgu staļļa ēkā 1932. gadā iekārtoja spirta brūzi. 1942. gadā ēku nodedzināja un muižu izpostīja. Bijušais barona B. Šahno zirgu stallis ir vienīgā no Juzefovas muižas ēkām, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām.
Netālu no parka atrodas Juzefovas Sv.Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca.
Juzefovas (Jezupovas) vārds cēlies no muižnieka Juzefa (Jezupa) Šadurska. Agrāk, saukusies lietuviešu vārdā “Naujene” jeb “Novene”. Juzefovas pirmā koka baznīca celta jau pirms 1685. gada. Bīskaps N. Poplavskis 1685. gadā iesvētīja Jezupovas baznīcā vienu altāri. Varbūt baznīca bija tikko uzcelta un vēl nebija izbūvēti pārējie altāri, ko varētu iesvētīt. Šī baznīca Jezupovā pastāvēja vismaz 97 gadus. 1782. gadā par Staņislava Šadurska līdzekļiem Jezupovā tika uzcelta jauna koka baznīca, un tā bija veltīta sv. Pētera Pāvila godam. Šī baznīca pastāvēja 162 gadus, līdz tā nodega 1944. gadā, vāciešiem atkāpjoties. Pāri palika kāda draudzes māja. Daugavpils dekāns Vladislavs Zundo šajā mājā ierīkoja lūgšanu namu un tur noturēja dievkalpojumus. Prāvesta Jāņa Stroda darbības laikā šo māju pārbūvēja, proti, pagarināja, piebūvējot presbitērija telpu un sakristeju. Lai lūgšanu telpa būtu augstāka, tika izņemti griesti. Juzefovas draudzes baznīca (lūgšanas nams) ir 14 m gara un 9,8 m plata dzirnavu ēka. Prāvesta A. Blaževiča darbības laikā (1961.—1970.) baznīca tika apšūta ar dēļiem, uzlikts skārda jumts. Tika iekārtoti divi sānu altāri, iegādāta sv. Pētera glezna — mākslinieces Peilānes darbs. Prāvesta J.Mukāna darbības laikā (1970—1977) tika izkrāsota baznīcas iekšpuse, baznīcu apšuva ar baltajiem ķieģeļiem, ielika dubultlogus, ap baznīcas teritoriju uzcēla koka žogu, kuru saturēja betona stabiņi. Iegādātas Jēzus Sirds, sv. Jura, Jēzus dzimšanas, Pēdējo vakariņu un Jēzus augšāmcelšanās gleznas.
Juzefovas mūra baznīcu saka celt prāvesta I. Broka laikā (1934—1936). 1936. gada 29. jūnijā Aglonas ģimnāzijas direktors, dekāns Aloizs Broks iesvētīja pamatus. Baznīca būvēta no tēstiem akmeņiem. Prāvesta I. Broka laikā baznīcu uzcēla līdz logiem, bet prāvesta A. Turka vadībā tā tika uzcelta līdz jumtam. Tad nāca kara gadi, celtniecību, protams, pārtrauca. Tāda, nepabeigta, šī celtne bija līdz 1959. gadam. Prāvesta St. Petuško un Garīgā semināra audzēkņa Oļģerta Daļecka vadībā 1961. g. tās celtniecību pabeidza, bet pavisam drīz baznīcas ēku atsavināja. Padomju varas laikā tur bija gan klubs, gan bibliotēka, gan vēl citas iestādes. Baznīca tika atgūta tikai 1989. gadā. 1989. g. 27. decembrī bīskaps V. Nukšs to konsekrēja. 1990. gadā veica iekšpuses pārbūves darbus, piešķirot baznīcai agrāko veidolu.
