Kā prasmīgāk apsaimniekot BIO atkritumus savā mājsaimniecībā
15.04.2024
AKTUĀLI
Augšdaugavas novada Špoģu mūzikas un mākslas skolā 12.aprīlī noritēja seminārs “Bioloģisko atkritumu praktiskas šķirošanas un efektīvas kompostēšanas pamatprincipi mājsaimniecībās”, kas rīkots projekta “Sila ezera ekoloģiskās kvalitātes uzlabošana, veicot niedru pļaušanu” ietvaros. Vietējiem iedzīvotājiem seminārā bija iespēja uzzināt teorijā un praktiskajos piemēros par bioatkritumu videi draudzīgas apsaimniekošanas iespējām savā mājsaimniecībā. Zināšanās un pieredzē dalījās vides pārvaldības inženiere, “Komposts LV” vadītāja Zane Kopštāle.
BIO atkritumu apsaimniekošana novadā
Ar mērķi samazināt atkritumu daudzumu, kas tiek apglabāts poligonos, no 1. janvāra visā Latvijā uzsākta bioloģisko atkritumu dalīta vākšana. Ikvienai mājsaimniecībai ir jārūpējas, lai no citiem atkritumu veidiem tiktu atdalīti tie atkritumi, kuri bioloģiski noārdās, piemēram, virtuves atkritumi (bez iepakojuma), zāle un lapas, novītuši ziedi u.c.
Augšdaugavas novadā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu nodrošina SIA “AADSO”, maksa par bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanu ir noteikta 60% apmērā no nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas un attiecīgi veido EUR 5,54 (bez PVN) par 1m3.
Iedzīvotājiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, jāvēršas pie sava namu pārvaldnieka par iespējām uzstādīt bioloģisko atkritumu konteineru jūsu atkritumu novietnē. Lai pie dzīvojamās mājas novietotu konteineru bioloģisko atkritumu dalītai vākšanai, namu pārvaldniekam jāvēršas ar iesniegumu SIA “AADSO”, norādot vēlamo konteinera tilpumu, konteineru skaits un sākotnējais šo atkritumu izvešanas biežums. Ja izvešanas reizē konteineros tiks fiksēti neatbilstoši atkritumi, šādos gadījumos tiks piemērota pilna apmēra nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa.
Seminārā sniegtie ieteikumi - veido komposta burgeri
Privātmāju īpašniekiem ir iespēja izvēlēties, izmantot bioloģisko atkritumu konteineru vai pašiem īstenot bioloģisko atkritumu kompostēšanu sava īpašuma teritorijā.
Zane Kopštāle seminārā pastāstīja, ka vidēji gadā viens cilvēks rada ap 480 kg atkritumu, no kuriem 30-50% ir tieši bioloģiski noārdāmie atkritumi. BIO atkritumi sadalāmi 3 grupās: virtuves atkritumi, pārtika un zaļie atkritumi. Šķirojot šos atkritumus var izmantot lietderīgi, piemēram, nodot atkritumu apsaimniekotājam, lai atkritumi tālāk tiktu izmantoti biogāzes vai atjaunojamās enerģijas iegūšanai, bet privātmāju īpašnieki var izmantot BIO atkritumus komposta veidošanai, lai to pārvērstu dārzkopībā izmantojamā biomasā.
Kā tieši kompostēt, ir katra paša ziņā atkarībā no iespējām. Komposta veidošanai būvniecības veikalos var iegādāties rūpnieciski ražotas komposta tvertnes. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji var iegādāties t.s. “slieku mājas”, ko var izvietot uz balkona vai lodžijas.
Veidot kompostu var tam īpaši izraktā bedrē vai tranšejā, režģī, likt kaudzē vai maisos. Šajā gadījumā var piedomāt arī par estētisko pusi, ja privātmāja atrodas pilsētas robežās vai ciematā, tāpēc var veidot glīta dizaina kastes, kas iederēsies apkārtējā vidē, nebojās skatu un netraucēs arī kaimiņiem. Zane Kopštāle atzīst, ka var veidoties arī veiksmīga sadarbība ar kaimiņiem, veidojot kopīgu komposta vietu uz īpašumu robežas, bet svarīgi vienoties, kādus atkritumus šajā kompostā likt.
Izvēloties vietu komposta izvietošanai, jāņem vērā vairāki faktori – kompostam jābūt pēc iespējas pieejamam jebkurā gada laikā un tas nedrīkst atrasties zemā slapjā vietā. Lai kompostā neieviestos grauzēji, tas jāizvieto aktīvā zonā ar iespēju to apiet no visām pusēm.
Visveiksmīgākais risinājums ir pašu veidota komposta sistēma no koka, kur var laist lietā arī vecus dēļus. Jāņem vērā, ka zem kokiem koka tvertnes ātrāk bojājas, bet tiešā saulē (īpaši atvērta tipa komposts) pastiprināti izžūst un tāpēc palēninās sadalīšanās.
Lai komposts pēc iespējas ātrāk sadalītos un būtu izmantojams dārzā, ir svarīgi to pareizi veidot, proti, jāievēro “burgera” princips, liekot BIO atkritumus kārtās: apakšā liek zarus un tad kārtam miksē zaļos un brūnos bioatkritumus.
Zaļie atkritumi (mitri, ar slāpekli bagāti): augļu un dārzeņu mizas, serdes, bojātās daļas, istabas un dārza augu paliekas, laksti, pļautā zāle, kafijas un tējas biezumi, sēnes, aļģes.
Nedrīkst likt kompostā: piena, gaļas, zivju, jūras produktu pārpalikumus, eļļu un taukus, tūjas, pelnus, tējas maisiņus, kosmētikas vati, mitrās salvetes, autiņbiksītes un higiēnas preces, stikla, metāla, plastmasas izstrādājumus, laminētu papīru (spīdīgus žurnālus, dāvanu maisiņus), vienreiz lietojamus traukus un galda piederumus, mājdzīvnieku pakaišus un ekskrementus, putekļu sūcēja saturu, slimos un invazīvos augus, nezāļu daļas, kas var vairoties.
Nelielā daudzumā un izklaidus var likt: sīpolus, ķiplokus, citrusus, eksotiskos augļus, olu čaumalas, lielus augļu kauliņus, zīles, kastaņus, maizi, pagatavotu ēdienu, nagus, skujeņus.
Kad komposta burgers gatavs, to svarīgi apsegt ar vāku, plēvi vai biezu kartonu.
Parasti komposts ir gatavs 3-4 mēnešu laikā. Par gatavību liecina smarža, kas atgādina salijušu mežu, tumši brūna krāsa, smalka, viendabīga konsistence.
Ja kompostam ir nepatīkama smaka, tātad tajā ir par daudz zaļo materiālu, tas ir pārāk mitrs vai smalks. Tad komposts jāpapildina ar brūno masu, jāuzliek vāks.
Veidojot komposta kasti, vienai malai jābūt noņemamai, lai var viegli tikt klāt jau gatavajam kompostam.
Svaigu kompostu ieteicams samaisīt ar augsni, pirms tajā kaut ko stāda. Kompostu var uzkaisīt dobēm kā mulču vai iestrādāt augsnē. Var uzglabāt maisos, lai neaizaug ar nezālēm.
Semināra dalībniekiem bija iespēja praktiski pārbaudīt iegūtās zināšanas, izveidojot nelielu komposta burgeri no dažāda veida BIO atkritumiem.
Niedres izmanto permakultūras dobes veidošanā
Augšdaugavas novada pašvaldība jau pērn sāka īstenot projektu “Sila ezera ekoloģiskās kvalitātes uzlabošana, veicot niedru pļaušanu” ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. 2023.gadā Silā ezerā 0,3 ha platībā nopļautās niedres tika izmantotas kā pamatmateriāls permakultūras dobē. 2024.gadā tiks atkārtoti pļautas niedres, kā arī novērots kā norit pavasarī iestādīto augu veģetācija permakultūras dobē.
Projekts tiek īstenots sadarbībā ar biedrībām “Jubra” un “Silenes stariņi”.
