“Kā radās pirmais Alfabēts jeb satikšanās un draudzēšanās ar Radjarda Kiplinga blēņu stāstiem” bērnu rīts Nīcgalē

24. februāra priekšpusdienā Nīcgales bibliotēkā mazie lasītāji spēlēja un zīmēja skaņu spēles. Šai aizraujošajai un neparastajai nodarbībai bērni ierosmi atrada kopā ar audzinātājām, lasot grāmatu Radjarda Kiplinga grāmatu “Blēņu stāsti”.

Rakstnieks Kiplings savā pasakā “Kā radās alfabēts” stāsta  par džungļu meiteni Tafiju un viņas  tēti Tegumaju. Viņi abi sēdēja un ķēra karpas, bet Tafijai  nebija ko darīt. Tomēr vienā brīdī viņa pateica tēvam, lai atver muti vaļā un pasaka Ā. Viņa no skaņas Ā izdomāja burtu, ko ar haizivs zobu iegreba bērza tāsī. Tādā garā viņi palēnām izdomāja alfabētu, sakot vēl citas skaņas. Tā viņi turpināja daudzas dienas līdz bija uzzīmējuši visu alfabētu. Pagāja tūkstošiem gadu un tūkstošiem gadu un pēc hieroglifu un arābu, un rūnu un doriešu  rakstības un daudziem citiem trikiem  -  vecais, labais, saprotamais alfabēts – A, B, C, D, E un tā tālāk, atgriezās savā īstajā formā, un to tagad  mācās ikkatrs vecāku prieks un acuraugs, kad ir sasniedzis attiecīgo vecumu .

Angļu rakstnieks  Radjards Kiplings (1865-1936) ir pirmais angļu literāts, kas saņēmis Nobela prēmiju (1907.) Viņš ir sarakstījis fantastiku stāstu grāmatas par pasaules pirmsākumiem, par pirmajiem dzīvniekiem un cilvēkiem.” Blēņu stāsti maziem bērniem” tika izdoti 1902. gada’. Pārpilni ar prieku un vārdu spēlēm  tie pauž tēva mīlestību pret savu mazo meitu. Stāstos  rakstnieks  savu klausītāju uzrunā ar mīļumu – “mans prieks un acuraugs”. 

Ir prieks un gandarījums, ka R. Kiplinga brīnumainās iztēles uzburtie sirsnīgie un humoristiskie stāsti sajūsmināja Nīcgales bērnus.

Ruta Bogdanova, Nīcgales pagasta tautas bibliotēkas vadītāja