Iestājoties apkures sezonai, aktualizējas jautājumi par siltumenerģijas maksu jeb naudas apjomu, kuru ir jāsamaksā dzīvokļa īpašniekam par patērēto siltumu uz katru kvadrātmetru. Pirms vairākiem gadu desmitiem celtos mājokļos ar sliktu tehnisko stāvokli to iedzīvotāji zaudē naudu kopā ar siltumu – tā burtiski ”izkūp gaisā” caur ēkas sienām, pagrabiem, ieejas durvīm un bēniņiem.
Siltuma gala cenu ietekmē gan konkrētās mājas energoefektivitāte, gan tas, kā siltums tiek saražots, un ar kādām izejvielām. Kādas noteiktas vienas gala cenas visām pašvaldībām un mājām nepastāv, piemēram, siltums var būt lētāks gadījumos, kad tiek izmantots vietējais kurināmais. Tāpat tarifs ir atkarīgs no izvēlētiem siltumapgādes sistēmas tehnoloģiskiem risinājumiem, siltumapgādes sistēmas kompaktuma, tehniskā stāvokļa, kā arī katras apdzīvotās vietas ģeogrāfiskās u.c. īpatnības (reljefs, apbūves blīvums, siltumapgādes lietotāju daudzums utt.).
Ja aplūkojam ēkas ar centralizēto apkures sistēmu, Augšdaugavas novadā gala maksa par 1m2 dažādās vietās mēdz atšķirties diezgan būtiski. Šo faktoru ietekmē patērētā siltuma daudzums.
Kāds varētu būt risinājums?
Jādomā par ēku nosiltināšanas jeb energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem.
Kā atšķiras maksājumi nosiltinātajās mājās?
Tie ir daudz zemāki.
Ja aplūkojam Lociku ciemu, viszemākais siltuma maksājums (dati par 2022. gada aprīli) ir dzīvojamajā mājā Vienības ielā 8, kur maksa par 1m2 sastādīja 0,49 eiro par m2 ar kopējo mājas siltumenerģijas patēriņu 25 MWh. Šī ēka tika nosiltināta 2012. gadā. Taču tanī pašā ciemā, blakus esošā mājā Vienības ielā 6 (dati par analogo mēnesi), maksa sastādīja 0,92 eiro par 1m2, ar kopējo mājas siltuma patēriņu 46 MWh. Arī pārejās apkārt esošajās nenosiltinātajās daudzdzīvokļu mājās tarifi ir līdzīgi augsti. Nosiltinātajā ēkā maksa ir praktiski divas reizes zemāka nekā nenosiltinātajā daudzdzīvokļu mājā. Krietni mazāks ir arī kopējais ēkas patērētais apjoms.
Naujenē Vecpils ielā 3, nosiltinātajā daudzdzīvokļu ēkā siltumenerģijas maksa 2022. gada aprīlī sastādīja 0,46 eiro /m2, kas ir praktiski divreiz mazāks tarifs nekā blakus esošajā daudzdzīvokļu ēkā Vecpils ielā 6, kur tas sastāda jau 0,95 eiro /m2. Daudzdzīvokļu ēkās patēriņš sastāda 9,8 un 19,8 MWh. Nosiltinātajā ēkā tas ir divas reizes zemāks.
Kalkūnes ielā 14 un 16, kur savulaik veica novecojušās apkures sistēmas demontāžu, situācija arī būtiski atšķiras no citām daudzdzīvokļu ēkām šajā ciemā. Kalkūnes ielā 14 maksa par 1m2 aprīlī sastādīja 0,30 eiro, un mājā nr.16 - 0,43 eiro/m2. Abās ēkās remontdarbu ietvaros tika nomainīta ne tikai apkures sistēma, bet arī uzstādīta individuāla siltuma uzskaite katram klientam (dzīvoklī), izvietojot siltuma uzskaites ierīci, kura caur speciālo uztvērēju uzskaita individuālo siltuma patēriņu. Dzīvokļos ir iespēja kontrolēt un mainīt patērētā siltuma daudzumu, kas būtiski samazina rēķinus. Savukārt citviet, maksa mēdz būt pat ČETRAS reizes lielāka. Augstākā maksa Kalkūnos ir daudzdzīvokļu mājai Kalkūnes ielā 9, kas sastāda 1,34 eiro/ m2.
Kādu palīdzību sniedz pašvaldība?
Laika posmā no 2013. – 2020. gadam Daugavpils novada pašvaldība līdzfinansējusi 30 energoefektivitātes paaugstināšanas projektus, bet Augšdaugavas novada ietvaros jau tika atbalstīti divi energoefektivitātes projekti. Lielākoties tie bija jumta seguma nomaiņas darbi ar bēniņu siltināšanu, dažādi apkures sistēmas renovācijas darbi, gala sienu siltināšana. Atkarībā no veicamo darbu apjoma un specifikas, pašvaldība iedzīvotājiem sniedz līdzfinansējumu ap 50% apmērā no veicamā darbu apjoma, taču dažādos objektos tas sasniedz arī daudz lielākus procentus.
Pašvaldība piešķir līdzfinansējumu:
100 % apmērā – dzīvojamās mājas energoaudita pārskata sagatavošanai un termogrāfijas veikšanai, ja energoaudits un termogrāfija veikta vai aktualizēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām pēc šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienas;
100% apmērā – tehniskā projekta dokumentācijas sagatavošanai (tehniskā projekta izstrādes izmaksām);
jumta seguma nomaiņai ar bēniņu siltināšanu vai jumta ārējo norobežojošo konstrukciju siltināšanai – 75% apmērā no faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā 30000 euro;
mājas apkures sistēmas atjaunošanai – 50% apmērā no faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā 30000 euro;
mājas ārējo sienu siltināšanai:
visu ārējo sienu siltināšanai - 75% apmērā no faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā 20000 euro;
tikai gala sienu siltināšanai- 50% apmērā no faktiskajām izmaksām.
Kopš 2016. gada rudens mājokļa renovācijai ir pieejama īpaša valsts atbalsta programma daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai, kuru realizē Attīstības finanšu institūcija ALTUM.
Šis atbalsts izpaužas vairākos veidos:
bezmaksas konsultācijas par renovācijas projekta izstrādi;
dāvinājums jeb grants līdz 50% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām no Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem;
ALTUM garantija līdz 80% no aizdevuma, lai nodrošinātu aizdevumu kredītiestādē;
ALTUM aizdevums, ja komercbanka atsaka finansējumu.
