Varbūt kādam var šķist, ka lauku bibliotekāra darbs ir ļoti vienmuļš un garlaicīgs. Taču Ambeļu bibliotēkas vadītāja Zoja Rubene 30 darba gadu laikā panākusi, ka darbs kļuvis reizē par vaļasprieku, un ik dienu viņa dodas uz bibliotēku ar prieku.

Ambeļu pagasts iedzīvotāju skaita ziņā ir vismazākais novadā, tas, protams, ietekmē arī bibliotēkas ikdienu, jo lasītāju skaits sarūk. Tomēr nevar teikt, ka apmeklētāju nav – cilvēki nāk ja ne pēc grāmatām, tad pēc jaunām zināšanām un iespaidiem, jo katru ceturtdienu te notiek aizraujošas nodarbības, bet Zoja izdomā arvien jaunas iespējas piesaistīt cilvēku uzmanību. Viņa atzīst, ka ar grāmatām vien nevar piesaistīt. Protams, ir pastāvīgi lasītāji, taču jauniešus vairāk interesē iespēja darboties internetā, kur viņi atrod sev nepieciešamo informāciju.

Ambeļu Kultūras nama otrajā stāvā atrodas ne vien grāmatu plaukti, bet arī datorklase, bērnu atpūtas istaba, meistardarbnīcu telpa un neliela virtuvīte, bet gaitenī izveidota neparasta fotozona, kas ir Zojas jaunā ideja. Visās telpās jūtams radošs dizainera rokas pieskāriens. Izrādās, Zoja Rubene pēc izglītības ir māksliniece noformētāja un ainavu dizainere. Lai gan šajās radošajās profesijās tā īsti pastrādāt nav nācies, toties šīs zināšanas viņai lieti noder bibliotēkā, iekārtojot telpas, padarot tās mājīgas un interesantas.

Zoja uz dzīvi Ambeļos pārcēlusies pirms 40 gadiem, līdz meitas piedzimšanai strādāja par noformētāju, vēlāk darba nebija, tāpēc piekritusi bibliotekāres darbam. “Ja man kāds jaunībā būtu teicis, ka strādāšu par bibliotekāri, nekad nebūtu noticējusi,” saka Zoja. Viņa stāsta, ka sākumā neko jautru šajā darbā nesaskatīja, gaidījusi darba dienas beigas, lai var doties mājās. Nogurdinājusi rutīna, aizpildot dažādus dokumentus, bez kā neiztikt arī tagad. “Sākumā gan bija grūti, alga maza, bija garlaicīgi. Tikai ar laiku es sapratu, ka šajā darbā var izmantot visu, jebkuras zināšanas.”

Zoja pēc dabas ir zinātkāra, tiecas apgūt arvien jaunas iemaņas, mācās restaurēt mēbeles, apguva floristikas zināšanas. Kopš bērnības viņu aizrauj šūšana. Jau 4. klasē viņa mammai palūgusi nopirkt auduma gabalu, pati uztaisīja piegrieztnes un uzšuva sev garus svārkus, kādi tolaik bijuši modē. Kādreiz vēlējusies kļūt par apģērbu modelētāju, guva neilgu pieredzi darbā šūšanas fabrikā Daugavpilī, taču monotonais un nogurdinošais šuvējas darbs lika atmest idejai ar roku. Taču šūšanas prasmes viņai ļoti noder ne tikai ikdienā, bet arī tagadējā darbā. Bibliotēkas telpu interjerā lieliski iederas Zojas šūtie aizkari logiem un virtuves skapīšiem. Pirms gadiem desmit viņa bibliotēkai iegādājusies šujmašīnu, par ko daudzi brīnījušies, kā tas saderas ar bibliotēkas darbu. Taču Zoja izveidoja bibliotēkā tā saucamo radošo laboratoriju, kur pirmās nodarbības bija tieši šūšanā, sapulcināja vietējās sievietes, kas vēlējās apgūt šūšanas pamatus. “Te bija pilns cilvēku, kāds piegrieza audumu, kāds šuva. Es biju izbrīnīta, cik daudz cilvēku atnāca - gan jauni, gan gados. Cilvēki mācījās šūt no nulles. Mums pat bija modes skate. Ja cilvēks kaut ko grib, visu var izdarīt,” ir pārliecināta Zoja Rubene.        

Vietējie jau zina, ka Zojai var nest dažādas vecas mēbeles un priekšmetus, kas uziet māju bēniņos vai šķūnīšos, viņa tos atjaunos un radīs pielietojumu. Daudzām šķietami nevajadzīgām lietām viņa jau devusi otru iespēju, tās atjaunojot un padarot par bibliotēkas interjera daļu. Protams, goda vietā vecās šujmašīnas, kas tapušas par moderniem galdiņiem, te iederas gan Zojas vecmāmiņas vecās mēbeles, gan senie koferi, spoguļa rāmis un citi priekšmeti, kas savu pirmatnējo uzdevumu sen jau paveikuši un kļuvuši par neparastu dekoru. Floristes zināšanas Zojai lieti noder gan bibliotēkas telpu, gan dažādu kultūras un saviesīgu pasākumu noformēšanā.

Amebeļu bibliotēkā notiek daudzveidīgas nodarbības – gleznošana, šūšana, herbāriju un telpisku gleznu veidošana, dekupāža un citas radošas lietas. Zojas jaunākā ideja ir rīkot fotokursus kāda profesionāla fotogrāfa vadībā. Viņa jau sarūpējusi nepieciešamo aprīkojumu miniatūras fotostudijas izveidošanai, pati mācās fotografēt, lai gan atzīst, ka šī nodarbe ļoti neaizrauj, taču viņa vēlas vismaz apgūt pamatzināšanas un dot tādu iespēju arī citiem. Fotografēt cilvēkus Zojai nepatīk, viņu aizrauj sīku priekšmetu fotografēšana. Bibliotēkas foajē Zoja izveidoja fotozonu, liekot lietā florista un noformētāja zināšanas. Te ikviens var atnākt un nofotografēties uz skaista fona paša priekam, šo instalāciju var arī pārvietot un izmantot kādos kultūras pasākumos. Pateicoties Zojas izdomai un idejām, Ambeļu vārds izskan plašāk, bet uz nodarbībām ierodas ne tikai vietējie, bet arī viesi no apkārtējiem pagastiem un pat pilsētas.

“Esmu laimīgs cilvēks, jo darbā varu izmantot visu, kas man patīk, un tas ļauj strādāt ar prieku. Ja es ar kaut ko aizraujos, man pat temperatūra ceļas, vaigi deg, es smejos, ka tad man izveidojas saikne ar kosmosu,” smejas Zoja Rubene.  

Teksts, foto: Inese Minova