Augšdaugavas novada teritorijā ir apzināti, uzmērīti un dabas pieminekļu kategorijā ietverti 197 dižkoki. Materiālā ir minēti dižkoki, kuri sasnieguši vairāk nekā 5,1 m stumbra apkārtmēru. Tāpat tika apkopota informācija par neparastiem kokiem, kas atrodas novada teritorijā, kā arī par kādu īpašu vecu, aizsargājamu liepu aleju un nozaudēto dižkoku.
Pēc stumbra apkārtmēra Augšdaugavas novada dižkoki ir izvietojušies sekojošā secībā:
1. Dzērvju ozols
Platākais dižkoks ir atrodams pie Pīlādžu ciema Sventes pagastā. Tā apkārtmērs sasniedz 7,1 m. Ozola pamatā izveidojies dziļš un augsts dobums. Tautā tas iesaukts par Dzērvju ozolu (suga: quercus robur jeb parastais ozols).
2. Gauju ozols
Gauju ozols atrodas Bebrenes pagastā. Dižā ozola apkārtmērs sasniedza 6,74 m. Tas atrodas pie pamestas viensētas, uz klaja lauka.
3. Žeperu dizozols
Žeperu dižozols – 6,3 m. Tas arī atrodas Bebrenes pagastā pie pamestas viensētas. Apmēram 2 m augstumā koks sadalās vairākos lielos zaros.
4. Vagulānu dižozols
Vagulānu dižozols – 6,2 m. Dižkoks atrodas Eglaines pagastā. Tam ir izteikti kupls vainags, taču no otras puses kokam ir nolūzusi liela daļa zaru.
5. Pilskalnes pagasta ozols
Ozols ar apkārtmēru 5,99 m Pilskalnes pagastā atrodas, nobraucot no ceļa P70, labajā pusē pirms dīķa, dziļāk aizaugumos. Daudzi tā sāna zari ir nolūzuši, bet palikuši tikai tie, kas stiepjas uz augšu.
6. Purlandes ozols
6. vietā ierindojies Purlandes ozols, kas atrodas Laucesas pagastā, Ausmās. Tā apkārtmērs sasniedz 5,88 m.
7. Grancovas alejas liepa
Augšdaugavas novada dižāko koku sarakstu turpina parastā liepa (tilia cordata). Tā atrodas Grancovas alejā. Apkārtmērs - 5,8 m. Augstums – 15,5 m.
8. Lāčupes dižozols
Lāčupes dižozols – 5,8 m. Tas atrodas netālu no Subates, klajā laukā, Lietuvas pierobežā. Divi lieli sāna zari ir nolūzuši samērā nesen, taču kokam ir saglabājies kupls vainags.
9. Grancovas alejas divas liepas
Grancovas alejā atrodas divas liepas ar apkārtmēru – 5,6 m, ar augstumiem 19 m un 14,6 m attiecīgi, kuras izvietojām 9. vietā.
10. Muravku ozols
Muravku ozols atrodas Vecsalienas pagastā. Savā ilgajā dzīves mūžā koks sasniedzis ne tikai iespaidīgu stumbra apkārtmēru 5,5 m, bet arī augstumu - 28 m. Tā zari sasniedz līdz pat 16 m lielu garumu. Ozols ir sasniedzis tik lielu augstumu, pateicoties blīvi aizaugušam mežam, kā rezultātā koks bija tiecies arvien tālāk uz augšu.
11. Eglaines pagasta ozols
Eglaines pagasta ozols atrodas pie apdzīvotas viensētas. Salīdzinājumā ar citiem dižozoliem, tas nav pārāk augsts. Arī vainags nav pārāk kupls, tomēr stumbrs padevies - 5,5 m.
12. Prodes pagasta ozols
Prodes pagasta dižozols – 5,4 m. Atrodas samērā tālu no apdzīvotām vietām, un ir sasniedzams, brienot cauri dažādas sarežģītības pakāpes šķēršļiem. Koka iekšā ir izveidojies liels dobums.
13. Dvietes ozols
Dvietes ozols ar apkārtmēru 5,4 m atrodas Dvietē, pie muižas. Malējie zari tam tika apgriezti. Koks ir izteikti augsts, salīdzinājumā ar daudziem citiem dižkokiem.
14. Ķiploku vīksna
14. vietā pēc stumbra apkārtmēra atrodas Ķiploku vīksna (ulmus laevis). Tā aug Augšdaugavas novada Salienas pagastā, un ir sasniegusi 5,4 m apkārtmēru, savukārt augstumu - 19 m. Koka zaru garums stiepjas līdz 10,1 m. Tas ir viens no vizuāli izteiksmīgākiem savrupi augošiem dižkokiem Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū. Koka apkārtnē ganās raibie teļi.
15. Zamečkas pilskalna ozols
Nākamais pēc stumbra apkārtmēra ozols (5,4 m) atrodas Pilskalnes pagasta Zamečkas pilskalnā. Pilskalnu dēvē arī par Ozolkalnu. Zamečkas pilskalns ir viens no lielākajiem Sēlijas pilskalniem un Latvijas skaistākajiem pilskalniem, ir Latvijas kultūras piemineklis, kurš atrodas dabas parka „Dvietes paliene" pierobežā. Pilskalns ticis apdzīvots kopš 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz 13. gs. Padomju laikos pilskalna plakumā atradusies estrāde, bet pašreiz pilskalns netiek apsaimniekots. Ozolkalns apaudzis ar lielu dimensiju ozoliem, no kuriem pieci sasniedz dižkoku izmērus. Dižozoli izkārtojušies katrs savā debess pusē, ir noēnoti, jo ieauguši kokos un krūmos.
16. Grancovas alejas liepa
Grancovas liepu alejā atrodas parastā liepa ar apkārtmēru 5,3 m. Augstums – 18 m.
17. Prodes pagasta dižozols
Prodes pagasta dižozols – 5,2 m. Atrodas netālu no grants ceļa, stipri aizaugušā vietā, kurai grūti piekļūt.
18. Lustu ozols
Lustu ozols ar apkārtmēru 5,2 m atrodas Eglaines pagastā, klajā laukā. Tam ir izveidojies kupls vainags.
19. Rožlauku vecais ozols
Rožlauku vecais ozols – 5,18 m. Atrodas Pilskalnes Siguldiņas teritorijā. Daudzi no zariem ir nolūzuši. Stumbrā, apmēram 3 m augstuma ir izveidojies dobums.
20. Senču ozols
Senču ozols – 5,15 m. Atrodas Pilskalnes Siguldiņas teritorijā. Lai koku aizsargātu no izmīdīšanas, tika izveidots nožogojums.
21. Medumu pagasta liepa
Parastā liepa (tilia cordata), kas atrodas Medumu pagastā, netālu no Rozēm, lauka vidū. Apkārtmērs 5,1 m. Paejot zem koka, var redzēt liepas neparasto zaru veidojumu, kas stiepjas uz visām pusēm. No tāluma koka stumbrs nemaz nav redzams, jo apkārt tam ir izveidojies ciešs zaru un lapu vainags.
22. Grancovas alejas liepa
Liepa Grancovas alejā ar 5,1 m apkārtmēru, 17,2 m augstumā.
23. Grancovas alejas liepa
Divas parastās liepas ar apkārtmēru 5,1 m 17 m augstumā, kuras atrodas Grancovas alejā, pie pamestas viensētas ”Vecmājas”.
24. Eglaines pagasta dižozols
Eglaines pagasta dižozols – 5,1 m. Atrodas netālu no “Saliņām”, ceļa malā. Tam ir izteikti augsts stumbrs un kupls vainags.
25. Šēderes pagasta ozols
Šēderes pagasta dižozols – 5,1 m. Atrodas blīvi aizaugušā vietā, tādēļ grūti sasniedzams ar kājām.
Neparastie koki Augšdaugavas novadā
Riekstkoks Vecsalienā
Vecsalienas muižas pils parkā atrodas riekstkoks, kas stiepjas 25 m augstumā.
Zibens iesper osī
2020. gada 3. septembrī parka teritorijā augušajā osī iespēra zibens. 100 gadu vecs koks aizdegās. Atbraukušie ugunsdzēsēji nodzēsa liesmas un nozāģēja to. Tagad šī koka no iekšas izdegušais stumbrs kā ”eksponāts” ir apskatāms Vecsalienas muižas pils parkā.
Faļtopu kadiķis
Faļtopu kadiķis jeb parastais kadiķis (Juniperus communis) atrodas Salienas pagasta Faļtopos, aiz dzīvojamās mājas nogāzē uz Poguļankas upes ieleju, ceļa Lielborne – Elerne kreisajā pusē. Tā augstums ir 10,15 m, savukārt platums 1,07 m.
Simtgadīgā Ābele "Pabēržos"
Augšdaugavas novada ”Pabēržos”, Uļjanas Semjonovas dzimtajā mājā atrodas gadsimtu (vai vairāk) veca bumbiere, kas joprojām nes augļus.
Dati par tās vecumu atšķiras – dažādos avotos minētais vecums variē no 120 – 400 gadiem. Pēdējais cipars ir maz ticams, un visticamāk koks ir 120 - 220 gadu vecs.
Fotogrāfijās fiksētais liecina par to, ka ne tik sen bumbiere sašķēlās.
Strodu kadiķis (1910)
Dvietes pagasta Strodu kadiķis. (Juniperus communis) ir 112 gadu vecs (stādīts 1910. gadā). Tā apkārtmērs ir 0,65 m, savukārt augstums sastāda 7,2 m.
Rietumu tūja Bebrenes pagastā
Rietumu tūja – 2,3 m. Atrodas Bebrenes pagasta privātmājas teritorijā. Ar īpašu skaistumu tā neizceļas, taču augs ir ieguvis neparasti lielu stumbru, kas ļauj to iekļaut vietējās nozīmes dižkoku sarakstā.
Meža ābele
Laucesas pagastā meža masīvā aug Meža ābele (Malus silvestris) ar stumbra apkārtmēru 2,25 m. Diemžēl nav izdevies iegūt ābeles foto.
Katrīnas II laikā veidotā Grancovas aleja
Tekstā jau minētā Grancovas liepu aleja tika stādīta Krievijas impērijas ķeizarienes Katrīnas II laikā (18. gs. 2. puse). Tas nozīmē, ka vecākie koki tajā, iespējams, varētu sasniegt līdz pat 250 gadu vecumu. Aleja ir aizsargājama, tai ir arī valsts nozīmes aizsargājamā dabas pieminekļa statuss. Tā ir aptuveni 660 m gara.
Alejai ir ”tuneļveida” struktūra, koku vainagi saskaras, taču ir vērojami arī pārrāvumi. Šī ir viena no daudzveidīgākajām Latvijas alejām reto bezmugurkaulnieku dzīvotņu apstākļu ziņā. Alejā ir konstatētas divas aizsargājamas sugas – marmora rožvabole un lapkoku praulgrauzis, kā arī viena dabisko meža biotopu suga – lielais asmalis. Vairākas liepas veido divi vai pat vairāki kopā saauguši stumbri. Liela daļa alejas koku ir ar dobumiem.
Skalbiņu ozols – 7,11 m (beigts)
2018. gadā Bebrenes pagastā netālu no Ilzes ezera – bojā gājis izcilais Skalbiņu dižozols. Tas bija viens no dižākajiem Sēlijas ozoliem ar 7,11 m apkārtmēru. Ozols nolūzis 2017. gada vasarā vai rudenī. Dižozola stumbrs bijis tukšs kā milzīga čaula un pāršķeļoties tas nogāzies uz divām pusēm.
