Kalkūnē norisinājās seminārs par ilgtspējīgu saimniekošanu mežā
28.09.2022
AKTUĀLI
Augšdaugavas novada Kalkūnē 23. septembrī norisinājās ceturtais no kopumā pieciem Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) rīkotajiem semināriem "Kā saimniekot videi draudzīgi, ilgtspējīgi un kā veicināt klimatneitralitātes sasniegšanu".Seminārā dažādu pašvaldību dalībnieki uzzināja par koku ciršanu ārpus meža zemes un kā saimniekot tā, lai tiktu veicināta klimatneitralitātes mērķu sasniegšana. Atklājot pasākumu, Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins atzīmēja temata svarīgumu, it īpaši ņemot vērā malkas, šķeldas un granulu faktoru apkures nodrošināšanā.
Pasākumā piedalījās Zemkopības ministrijas Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta un Meža nozares un stratēģijas atbalsta nodaļas vecākā eksperte Monta Siliņa. Pārstāves no Zemkopības ministrijas skaidroja Zemkopības ministrijas kompetenci klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā, prezentēja pētnieku izstrādātos mežu apsaimniekošanas scenārijus, nosauca arī pasākumus, kas veicinātu virzību uz klimata mērķu sasniegšanu.
Daugavpils Universitātes Vides zinātnes un ķīmijas katedras pārstāve Irēna Pučkina klātesošiem skaidroja klimata un siltumnīcas efekta nozīmi, globālās sasilšanas procesu un tā sekas, iepazīstināja ar nākotnes klimata prognozēm un klimata pārmaiņām Latvijā, kā arī adaptāciju tām. Pēc I. Pučkinas teiktā, vismaz kopš 20. gs. sākuma praktiski visā pasaulē ir vērojama zemes virsas temperatūras paaugstināšanās, kas reizē nes arī nokrišņu pieaugumu un dabas katastrofu biežuma palielināšanos. Cilvēka darbības rezultātā, proti, fosilā kurināmā sadedzināšanas rezultātā un intensīvās lauksaimniecības dēļ, Zemes atmosfērā strauji pieaug oglekļa dioksīda (CO2), metāna (CH4) un dislāpekļa oksīda (N20) apjoms. Pētnieki prognozē, ka Latvijā līdz 2100. gadam vidējā gaisa temperatūra arvien palielināsies. Krasākās izmaiņas būs sagaidāmas valsts austrumu daļā ziemas periodā. Ziemā pieaugs minimālās temperatūras grādi, bet vasarā maksimālās gaisa temperatūras rādītāji. Nākotnē Latviju sagaida karstuma viļņu biežums un ilgums, kā arī tropisko nakšu un vasaras dienu skaits. Paaugstināsies augšanas sezonas ilgums par 1 līdz 2 mēnešiem. Nākotnē nāksies saskarties ar Latvijas teritorijai neraksturīgiem un ekstremāliem laika apstākļiem.
Par dendroloģiskām vērtībām ārpus mežas zemes, kā arī to apsaimniekošanu skaidroja Dabas Aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns. Viņaprāt, viena no lielākajām vērtībām Latvijas kultūrainavā ir alejas. Kadreiz tās apliecināja īpašnieka prestižu. Vēl viena no aleju funkcijām – akcentēt skatu perspektīvu un tās galā esošo mērķi, kā arī akcentēt ceļa līniju, tādējādi dažādojot ainavu. A. Svilāns pašvaldībām iesaka saglabāt to teritorijās esošās alejas vai arī nepieciešamības gadījumā tās atjaunot. Tāpat svarīgs aspekts ir aleju kopšana, jo nekopts koks rada bīstamību arī bezvēja laikā. Lai saglabātu alejas, ieteicams veidot vietējās nozīmes dabas pieminekļu sarakstus un arī pieņemt attiecīgos saistošos noteikumus. Speciālists arī skaidroja ielu stādu stādīšanas nianses, to kopšanas veidus un atbilstošākās koku sugas.
Valsts Meža dienesta Dienvidlatgales virsmežniecības inženiere Lilija Teivāne klātesošos iepazīstināja ar koku ciršanas īpatnībām lausaimniecības zemēs. Viņa uzsvēra, ka, padziļinoties enerģētiskajai krīzei un pieprasījumam, iespējams, pieaugs koku ciršanas apjomi gan mežā, gan ārpus meža, tādēļ ir svarīgi nošķirt, kad cērt kokus mežā un kad ārpus meža, jo abiem gadījumiem ir atšķirīgs normatīvais regulējums. Par mežu zemi neuzskata autoceļa, dzelzceļa, elektrisko tīklu, sakaru tīklu, gāzes vadu, naftas vadu, ūdensvadu zemes nodalījuma joslu, kā arī kapsētas. Mākslīgās vai dabiskās koku rindas, kuru platums ir mazāks par 20 m, augļu dārzi, parki vai kokaudzētavas arī netiek pieskaitītas pie mežiem. Līdzīgi ir arī ar atsevišķi no meža esošu patību, kas atbilst meža definīcijai, bet tā nav reģistrēta un ir mazāka par 0,5 ha. Speciāliste arī skaidroja, kad ir nepieciešamas pašvaldības atļaujas, cērtot kokus, kā arī minēja gadījumus, kad platības jāizvērtē pēc atbilstības kategorijai “mežs”. Bez pašvaldības saskaņojuma var cirst kokus, kuru celms ir mazāks par 20 cm, tāpat to ļauts darīt teritorijās, kur koku audzēšana ir liegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Koku nociršanu nedrīkst atlikt, ja tie apdraud vidi un cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, bet, pirms to veikt, jāveic fotofiksācija un jāinformē pašvaldība. Aktuālo informāciju par koku ciršanu ir iespējams meklēt dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”: https://ozols.gov.lv/pub. Par koku ciršanu meža zemēs jāziņo Valsts meža dienestam, norādot zemes vienības kadastra apzīmējumu un plānoto ciršanas apjomu. To ir iespējams izdarīt tiešsaistē Meža reģistrā: https://gis.vmd.gov.lv.
Daugavpils Universitātes docents, dr. biol. Pēteris Evarts – Bunders uzstājās ar prezentāciju par dendroloģisko vērtību izvērtēšanas pamatnostādnēm un dendroloģisko vērtību saglabāšanas lietderību sabiedriskajos stādījumos. Nosakot dendroloģisko vērtīgumu, DU pētnieki uzmanību pievērš stādījumu taksonomiskajam sastāvam, reģionālai unikalitātei, dižkoku esamībai objektā, savdabīgo koku esamībai dendroloģiskajos stādījumos u.c. kritērijiem. Nosakot, vai konkrētais parks ir saglabājams, vērā tiek ņemts arī tā ainaviskums, publiskās pieejamības nodrošināšana, informatīvo materiālu jeb stendu esamība.
Pēc semināra notika objektu apskate un tās laikā arī diskusija par aleju un autoceļu rekonstrukciju. Objektu apskatē kopā ar pašvaldību speciālistiem devās Augšdaugavas novada pašvaldības centrālās administrācijas Dabas resursu nodaļas vadītāja Jolanta Bāra, VSIA „Latvijas Valsts ceļi” Daugavpils nodaļas pārstāvis, DAP ģenerāldirektors Andrejs Svilāns un Zemkopības ministrijas Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas vadītāja vietniece Lāsma Āboliņa.
Projekta noslēguma seminārs ”Kā ilgtspējīgi saimniekot dabas piemineklī - aizsargājamā dendroloģiskā stādījumā pilsētas teritorijā. Meža apsaimniekošana, CO2 emisijas un klimatneitralitāte” notiks 14. oktobrī, Emzes parkā, Gulbenē.
