Pieminot 1991.gada barikāžu laiku un traģiskajos notikumos bojā gājušos, Kalupē, pie ozola, tika iedegts barikāžu ugunskurs. Arī šogad kalupieši pulcējās uz tradicionālo pasākumu – gan barikāžu dalībnieki, gan Kalupes pamatskolas skolēni un bērnu dārza audzēkņi, gan mazpulcēni, gan aktīvākie ciemata ļaudis un tuvāko pagastu ciemiņi.
Barikāžu dalībnieki stāstīja par to, kā tika organizēti braucieni uz Rīgu, kur bija izvietotas barikādes, kas vispār notika un varēja notikt Rīgā.
Paldies barikāžu dalībniekiem par to, ka viņu emocionālajā stāstījumā tika dota iespēja saprast labāk šīs vēstures lappuses. Sapratām, ka ļaužu vienotība, drosme, izturība ir stiprāka par ieročiem. Sapratām, ka uz barikādēm nāca tauta, lai nosargātu savas mājas, lai nosargātu savu Valsti.
Kalupes pagasta kultūras darbinieku sarūpētajā cienastā bija īsta rudzu maize ar speķi, pīrādziņi un karsta tēja, - kā tajās aukstajās dienās un naktīs, pirms 34 gadiem Rīgā.
Pēc svinīgā pasākuma kopā ar barikāžu dalībniekiem skolas mazpulcēni mēroja ceļu uz Pirmā pasaules kara muzeju Medumos, lai labāk iepazītu sava novada un valsts vēsturi. Viena no emocionāli iespaidīgākajām ir ekspozīcijas daļa ar krievu armijas bunkura imitāciju. Šeit fonā skan šāviņi un sprādzieni, bet uz ekrāna aizņirb ainas no spēlfilmas “Dvēseļu putenis”.
Vēsturniece Miropija Petkune lika saprast, ka karš nav izklaide, ka karš nes tikai postījumus, sadragā gan cilvēku attiecības, gan ekonomiku un kultūru. Karš izposta visu, ko cilvēks izveido.
Esam pateicīgi barikāžu dalībniekiem, ka varam runāt savā dzimtajā valodā un dzīvot brīvā Latvijā!
