Iedzīvotājus nepieciešamības gadījumā jāsasniedz neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādei, ugunsdzēsējiem vai policijai. Pašvaldība budžeta līdzekļus lieto tikai savu ielu un ceļu uzturēšanai, servitūtu un privāto ceļu attīrīšana no sniega paliek īpašnieku ziņā, tāpēc iedzīvotājiem pašiem jāvienojas ar jebkuru privāto pakalpojuma sniedzēju.
Nezināšana – augsne konfliktiem
Visi Latvijas autoceļi pēc to nozīmes iedalāmi valsts autoceļos, pašvaldību ceļos, komersantu ceļos, māju ceļos. Zemes reformas gaitā mūsu valsts pilsoņiem tika atjaunotas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kā arī mantojuma zemi. Pašvaldību zemes komisijas, pieņemot lēmumus par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā, lēma arī par servitūta ceļiem. Kopš zemes reformas sākuma pagājuši jau vairāk nekā 20 gadi, bet daudzi zemes īpašnieki vēl aizvien pilnībā nezina, ko nozīmē ceļa servitūts, kam tas jāuztur, tā izraisot ne vienu vien konfliktu starp blakusesošajiem zemes īpašniekiem, nomniekiem un pašvaldību.
Ceļa servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemesgabalam par labu. Ceļa servitūts ir reālservitūts, jo nodibināts nevis kādai personai, bet konkrētam īpašumam par labu. Servitūta tiesība kļūst par lietu tiesību no brīža, kad tā ir nostiprināta zemesgrāmatā.
Kalpojošais un valdošais īpašums
Likuma Par autoceļiem 6.1 pantā teikts: “Ja kāda īpašnieka zemesgabalu, ko viņš ieguvis sakarā ar īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes privatizāciju, pievedceļš nesavieno ar valsts vai pašvaldības ceļu, šādam īpašniekam ir servitūta tiesības lietot braukšanai citos zemesgabalos esošos ceļus vai ierīkot tos no jauna.” Kalpojošā īpašuma īpašnieks ir tas, kura īpašumā atrodas servitūta ceļš, bet valdošā īpašuma īpašnieks ir tas, kurš servitūta ceļu lieto.
Ceļš jāuztur lietotājiem
Ja pastāv strīdi un neskaidrības, kam servitūta ceļš jāuztur kārtībā, atbilstīgi Civillikuma 1151. pantam ceļš jāuztur servitūta lietotājam. Līdz ar to lietotājam ir pienākums uzturēt ceļu kārtībā. Ja viņš to nedara, zemes īpašnieks var celt pret servitūta lietotāju prasību tiesā. Tajā pašā laikā zemes īpašnieks nedrīkst pats sabojāt ceļu, tad tas ir Civillikuma 1140. panta pārkāpums. Vispareizāk būtu slēgt rakstisku vienošanos ar servitūta ceļa lietotājiem par ceļa kopīgu uzturēšanu un apsaimniekošanu, bet, ja tas neizdodas, privātīpašnieki arvien biežāk izmanto iespēju izvietot dažādas brīdinājuma zīmes.
Ceļu satiksmes likuma 4. panta astotajā daļā noteikts, ka satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu (tātad arī ceļa zīmju) izvietojuma atbilstību obligāti piemērojamo standartu un citu normatīvu prasībām uzrauga VAS Latvijas valsts ceļi (LVC). Tātad, lai uzstādītu likumīgu ceļa zīmi, kuru ņem vērā policija un par kuras pārkāpšanu var piemērot administratīvo sodu, jāiegūst LVC speciālistu atļauja.
