No 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam Rīgā norisināsies šī vasaras vērienīgākais kultūras notikums Latvijā – XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Nenogurstoši pārvarot visus Covid – 19 pandēmijas liktos šķēršļus un ierobežojumus, amatiermākslas kolektīvu ir turpinājuši Dziesmu un Deju svētku nepārtrauktības procesu.
Pasākums tiks atklāts 2. jūlijā ar Svētku gājienu “Novadu dižošanās”. Tā organizatori ir aicinājuši visus novadus celt saulītē un lepoties ar sev raksturīgu un īpašu kultūrzīmi.
Augšdaugavas novadā apvienojas divi kultūrvēsturiskie novadi – Sēlija un Latgale, tāpēc gājienā novads tiks pārstāvēts ar divkāršu spēku, ejot kopā gan ar Sēliju, gan Latgali un lepojoties ar divām kultūrzīmēm – putnu saimēm Sēlijas dižozola zaros un Lielo Augšdaugavas musturdeķi.
Kas ir Sēlijas DIŽOZOLS? Caur gadu simtiem pulsē Augšdaugavas novada Sēlijas ļaužu pašapziņas spēks gluži kā varenā dižozola košais dzīvīgums. Dižozola zaros daudzveidīgo putnu saimes, līdzīgi kā dzīves spīta pilnie sēļi nekad nebeidz vīt savas dzimtas ligzdas. Kā putnu daudzveidīgais skanējums un košums sabirst Sēlijas auglīgajās palieņu pļavās un ap sevi pulcina apbrīnas pilnus vērotājus, tikpat dzīvības spara pilni ir Sēlijas ļaudis, kuri neslinkojot, ar lepnumu raisa savus personīgos talantus un spējas, gudri, krāšņi, radoši un rūpīgi saimniekojot savā Tēvzemē.
Stilizētus putnus gājienam veidoja Ilūkstes Mūzikas un mākslas skolas vizuāli plastiskās mākslas 6.klases absolventi pasniedzēju Ilonas Linartes-Ružas un Ērika Valpētera vadībā.
Latgales puses kultūrzīme – Lielais Augšdaugavas musturdeķis – gājienā būs klātesošs divos veidos. Tā koši raibo fragmentu pa Rīgas ielām un bulvāriem stalti iznesīs Augšdaugavas novada Kultūras centra “Vārpa” Deju ansamblis “Līksme”, bet stilizēti deķa elementi būs redzami līdzās visiem novada kolektīviem.
Augšdaugavas novads ir vieta, kur satiekas Sēlija un Latgale. 2011. gadā uzsākām Lielā Augšdaugavas musturdeķa veidošanu. Tikpat neatturami kā uz Daugavu traucas tērces, urgas un strauti, tūkstošiem krāsainu dzīparu savijas vienā lielā musturdeķī, vienojot katru, kas ielicis savu artavu kopīgajā darbā. Ir tapis1.6m plats un 508m garš musturdeķis, ko darinājuši vairāk kā 5000 cilvēku no visas Latvijas un ārvalstīm. Katrs fragments nāk ar sirds siltumu, radot krāsainu mīlestības upi, tikpat pilnasinīgu un mainīgu kā Daugava. Šogad tas tika pārmests pāri Daugavai, simboliski vienojot abus krastus.
Arī Svētku gājiena musturdeķa elementu izgatavošanai nu jau ir savas stāsts un cilvēki, kas čakli rosījās idejas īstenošanas labā. Kad pavasarī tika izlemts, ka būs nepieciešami 150 musturdeķa elementi (30 x 30 cm lieli gabali), tika izsludināta akcija, kurā aicināja atsaukties rokdarbnieces. Sākumā likās, ka šī ideja būs nerealizējama, bet pēc pusotra mēneša jau visi fragmenti bija tapuši.
Augšdaugavas novada Kultūra pārvalde izsaku milzu pateicību visiem, kas atrada iespēju, laiku un vēlēšanos iesaistīties akcijā.
Absolūtā rekordiste šajā tamborēšanas akcijā ir Ineta Pīķe, kura atsūtīja veselus 50 musturdeķa elementus. Rokdarbniece tagad dzīvo Līgatnē, bet dzimtās vietas ir Augšdaugavas novadā.
20 musturdeķa elementus ir darinājusi Aija Upīte no Prodes, kura, lepojoties ar padarīto, saka: “Tie ir mani dziesmu svētki!”
Pateicamies Sintijai Gipterei, Marijai Vingrei, Elitai Poļakovai, Skaidrītei Bogdanovai no Līksnas, , Guntai Semjonovai no Subates, Diānai Mikulānei, Anitai Drozdovai, Olgai Jodiņai, Nataļjai Samojlovai no Medumiem, Ilvai Baranovskai no Demenes, Marijai Miševičai no Sventes, Olgai Kuzminai no Naujenes, Zilgmei Škutānei. Pateicamies arī Izglītības pārvaldes interešu izglītības metodiķei Inesei Zuģickai un Augšdaugavas novada Kultūras pārvaldes kolēģēm: Terēzijai Ūbelei, Vitai Litiņai, Marinai Baranovskai, Jeļenai Merņakai, Intai Uškānei.
Šie musturdeķa elementi jau rotāja un priecēja skatītājus 3. jūnijā Deju svētku ieskaņu kocertā Ilūkstes estrādē un 10. jūnijā Tautas mākslas festivālā “Augšdaugava 2023” Slutišķu vecticībnieku sētā, Naujenes pagastā.
Par aktīvu līdzdalību gājiena koncepcijas izstrādē un gājiena sagatavošanas darba grupā pateicamies Mārim Susejam.
Par koka rāmīšu un stilizētā dižozola izgatavošanu paldies sakām amatniekam Valdim Grebežam.
Svētku gājienā no Augšdaugavas novada piedalīsies 23 kolektīvi, ap 400 dalībnieki.
“KOPĀ BŪT. KOPĀ JUST” – tāds ir XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku moto, kas Augšdaugavas novadā ieskanas Sēlijas dižozola apkaimē mītošo putnu dziesmās un iekrāsojas tūkstošos cilvēku roku darinātos fragmentos Latgales Lielajā musturdeķī.
