Lauku bibliotēka ir neliela kultūras saliņa ikvienā pagastā, kurp iegriezties pēc jaunas lasāmvielas, pasērfot internetā vai aprunāties. Nīcgales tautas bibliotēka apmetusies bērnudārza ēkā, kur kādreiz kūsājusi dzīve, bet nu rūmes pietiek gan pirmsskolas vecuma grupiņām, gan feldšeru punktam un bibliotēkai. Gluži kā trīs vaļi, uz kuriem balstās dzīve pagastā.
Rīta stundā bibliotēkas telpās ir klusums. Bibliotekāre Žaklīna Teilāne šo laiku izmanto, lai sakārtotu dokumentāciju un dažādus darbus ar krājumu, saplānotu darbus. Jauniete atzīst, ka dažkārt šis klusums ir nomācošs, taču viņa to cenšas izmantot lietderīgi. Dienas laikā ienāk pa kādam vietējam lasītājam, pēcpusdienā no skolas atgriežas bērni, kas mēdz ielūkoties bibliotēkā, visbiežāk lai tiktu pie interneta, taču Žaklīna viņus cenšas ierunāt paņemt arī kādu grāmatu. Pirmsskolnieki, kas jau iemanījušies burtu pasaulē, nāk ar vecākiem pēc Bērnu žūrijas un citām grāmatām. Bibliotekārei prieks par katru apmeklētāju.
Žaklīna ir visjaunākā bibliotekāre Augšdaugavas novadā, kas darbu bibliotēkā sākusi vien pirms gada. Daugavpils Universitātē ieguvusi bakalaura un maģistra diplomu psiholoģijā. Par savas izglītības izvēli jautri teic, ka mūsdienās tie jaunieši, kas īsti nezina, ko darīt pēc skolas absolvēšanas, parasti izvēlas studēt psihologos vai robežsargos. Žaklīnai psiholoģija patīk, tomēr pagaidām viņa neredz iespēju strādāt šajā jomā. Arī jaunākā māsa Kristiāna pašlaik Daugavpils Universitātē studē psiholoģiju, kas viņai labi padodas, teic Žaklīna.
Pirmo darba pieredzi Žaklīna guvusi jau studiju laikā, palīdzot digitalizēt dokumentus Daugavpils latviešu biedrībai un strādājot par skolotājas palīgu Vienības pamatskolā, kur devās mācību praksē ka psiholoģijas studente. “Tobrīd sākās Covid pandēmija, klasēs bija jāievēro distance, klases dalīja, skolotājiem bija nepieciešama palīdzība skolēnu pieskatīšanā. Tajā brīdī uz dažiem mēnešiem kļuvu par skolotāja palīgu,” teic jauniete. Darbs skolā ar pamatskolas vecuma bērniem viņai ļoti paticis. Kamēr Žaklīna bija darba meklējumos, saņēma piedāvājumu vadīt Nīcgales pagasta bibliotēku, kas jau pāris mēnešus nevarēja atrast bibliotekāri. Piedāvājumu pieņēmusi, jo darbavieta esot vien 10 minūšu gājienā no mājām, arī alga pagaidām apmierina, bet tālāk jau dzīve rādīs. Pirmais darba gads bijis diezgan spraigs, jo bibliotekāra darbs bija kaut kas pilnīgi jauns un nezināms, trūka pieredzes, visu nācies apgūt pašai, jautājusi padomu kolēģēm. Daudz laika aizņēmusi krājuma ievietošana nesen ieviestajā bibliotēku informācijas sistēmā ALISE, toties tas pašlaik atvieglo ikdienas darbu.
Visbiežākie apmeklētāji esot vietējie pensijas vecuma cilvēki, kas nāk pēc grāmatām vai žurnāliem. Pēcpusdienā iegriežas skolas vecuma bērni, kurus vairāk gan interesējot iespēja paspēlēt datorspēles. Žaklīna cenšas iesaistīt bērnus kādās radošās aktivitātēs vai piesaistīt literatūrai, taču atzīst, ka tas ir ļoti grūts uzdevums, jo bērniem vairāk patīk iegrimt savos telefonos un izklaidēties. Vieglāk esot ar pirmsskolas vecuma bērniem, kuri ar interesi piedalās kādos konkursos un radošās nodarbībās. Bibliotēkā uz sienas var aplūkot ziedu zīmējumus, ko veidojuši mazie mākslinieki. Žaklīna atzīst, ka esot vēl tikai ideju meklējumos, kā piesaistīt apmeklētājus. Tās varētu būt kādas radošās nodarbības, piemēram, saistītas ar rokdarbiem, arī izstādes. Dažkārt viņa noskatās idejas no kolēģēm citās bibliotēkās.
Ņemt grāmatas uz mājām mēdz arī Žaklīna, izvēloties kādu romānu vai vēstures grāmatu. Turklāt Žaklīna mēģina arī pati rakstīt. Jau pirms laika ir tapuši jaunietes pirmie dzejoļi, bet pašlaik aizsākti pāris romāni. Gan dzeja, gan proza veltīta mīlestības tēmai, taču Žaklīna pagaidām nevienam tos nerāda.
Brīvajā laikā jauniete apgūst korejiešu valodu. “Man vienmēr ir patikusi Āzija. Pirms tam divus gadus mācījos ķīniešu valodu kursos augstskolā. Bet skolotāja nebija stingra, neko daudz neiemācījos. Tā ir viena no sarežģītākajām valodām, jo nav alfabēta, bet hieroglifi, katram no tiem sava nozīme un izruna. Korejiešu valoda ir nedaudz vieglāka, ir alfabēts, katrs hieroglifs apzīmē konkrētu burtu,” stāsta Žaklīna. Viņa jau apguvusi korejiešu alfabētu un var pateikt dažas frāzes. Šo valodu viņa apgūst pašmācības ceļā ar mērķi kādreiz nākotnē paceļot pa Āzijas valstīm. Jauniete izvēlas klausīties korejiešu popmūziku, kas tagad esot populāra. Viņas favorīti ir Korejas grupa BTS, kas viņu arī iedvesmojusi sākt mācīties korejiešu valodu.
Valodu apguve nav vienīgā jaunietes aizraušanās. Žaklīnai patīk fotografēt un veidot sapņu ķērājus. Viņas kolekcijā, kas aizsākta pirms septiņiem gadiem, ir jau vismaz 100 sapņu ķērāji. Dažus no tiem var aplūkot bibliotēkā. Žaklīna prāto, ka varētu arī izveidot bibliotēkā izstādi.
Nīcgalē ģimenei ir neliels piemājas dārzs, siltumnīcas, kur audzē visu pašu galdam. Žaklīna no bērnu dienām radusi pie dārzu darbiem, taču bikli piebilst, ka liela dārzniece gan neesot un labprātāk rosās nevis dārzā, bet audzē istabas augus, piemēram, kaktusus. Tie atraduši mājvietu bibliotēkā. Mājās uz palodzēm tiem esot par aukstu vai karstu, bet šeit, grāmatu svētnīcā, kaktusi jūtas tīri labi, saka Žaklīna.
Nīcgale ir Žaklīnas vecāku dzimtā vieta. Lai arī bērnība un skolas gadi pašai pagājuši pilsētā, visas nedēļas nogales vienmēr pavadītas pie vecvecākiem laukos. “Vienmēr esmu bijusi lauciniece, kas dzīvo pilsētā. Ko tur pilsētā darīt? Šeit ir daba, savi dzīvnieki, man ir seši kaķi, suns un divi truši. Šeit ir dzīve,” saka jauniete.
