4. septembrī pasākuma “Satiec savu meistaru 2020” ietvaros Naujenes Novadpētniecības muzejā norisinājās kļavu lapu darināšanas darbnīca, ko vadīja Tautas Lietišķās mākslas studijas “Pūpoli” vadītāja, Latvijas Amatniecības kameras pinēju amata meistare Maija Kivleniece.
Patīkama lapu čaukstoņa, rudenīgas smaržas un jaukas sarunas – šādā radošā atmosfērā ikviens varēja iemācīties no dabas materiāliem pagatavot sev neparastu galvassegu, ko var izmantot iešanai pirtī.
Gatavojoties darbnīcai, Maija Kivleniece saplūkusi palielu maisu ar kļavu lapām. Vienas cepures izgatavošanai to vajagot daudz – apmēram 200 lapas, kā arī lielu pacietību. Vēl šajā procesā būs nepieciešams īlens vai koka irbulītis un šķēres, pārējais ir tikai meistarības jautājums.
Maija pamāca, ka cepurei jāizvēlas lielas kļavu lapas ar visiem kātiņiem, kuriem nogriež pašus galus, lai var iedurt lapā. Cepures pīšanu viņa sāk ar četrām krusteniski saliktām lapām. Tās sasprauž kopā ar piekto lapu, ar kuru sākas pīšana. Katra lapa tiek pārlocīta un piesprausta ar nākamo lapu. Lapu dzīslojums paliek iekšpusē, bet caurdurtie kātiņi no iekšpuses tiek sasieti kopā pa pāriem. Jāraugās nesalauz lapu kātus, lai darbs nebūtu jāizjauc un jāsāk no gala. Gatavā cepure pirms lietošanas ir nedaudz jāizžāvē.
Vienas cepures pagatavošana var ilgt vairākas stundas, taču lietpratēji to var pagatavot krietni īsākā laikā. No kļavu lapām var pagatavot platmales un konusveida cepures. Katrai ikdienā ir savs pielietojums. Platmales vasarā pasargās no saules, bet konusveida cepures lieti noderēs pirtī. Rūpīgi apejoties ar cepuri, to var izmantot vairākus gadus. Maija pamāca, ka pirts cepurei spicajā galā derētu iesiet vilnas dzijas cilpu, lai pēc kārtējās pēršanās cepuri var uzkārt uz vadža un izžāvēt.
Līdz šim Maija ir izgatavojusi ap 50 pirts cepurēm, kas tapušas gan meistarklasēs, gan uz pasūtījumu. Ikdienā tam neatliek daudz laika, jo ir citi darāmi darbi, turklāt cepuru meistarošana ir sezonāla nodarbe.
Kļavu lapas var vākt visu vasaru. Līdz Jāņiem tās esot maigākas un plānākas, taču arī no tādām var izgatavot dāvanā cepuri kādam Jāņa bērnam. Savs šarms piemīt arī rudens iekrāsotām lapām, no kurām var tikt pie dzeltenas vai sarkanas cepures. No kļavu lapām var veidot arī citus dekorus, piemēram, ziedus, ko ielikt vāzē vai izmantot cepures rotāšanai. Otrādi apgāztu platmali var izmantot arī kā dekoratīvu vāzi – ielikt tajā stikla trauku ar ūdeni un iemērkt puķes.
Maija Kivleniece stāsta, ka pirtnieki esot iecienījuši no kļavu lapāmdarinātus pirts spilvenus, kurus var pildīt ar dažādiem smaržīgiem augiem un likt uz lāvas pagalvī. Tie gan ir vienreiz lietojami, taču sagādā īstu baudījumu. No kļavu lapām Maija ir darinājusi arī dāvanu maisiņus. Tos var piepildīt ar gardām konfektēm vai citiem kārumiem un droši pasniegt cilvēkam, kas prot novērtēt šādu dāvanu.
Ik pa laikam Maija piedalās radošās nodarbībās, palīdzot apgūt cepuru darināšanas māku citiem. Interese esot. Jo īpaši lielu sajūsmu kļavu lapu cepures raisījušas Sanktpēterburgā, kurp Maija bija devusies pasākuma “Latgales dienas” ietvaros. Cilvēki nāca klāt un jautāja, kas tas ir un kā tādu izgatavot. Arī pati šādu cepuru izgatavošanu savulaik noskatījusi kādā pasākumā, piedaloties pirms gadiem 15 šādā meistarklasē Brīvdabas muzejā. No pirmā acu uzmetiena šķitis, ka viss ir ļoti vienkārši. Mājās saplūkusi lapas, taču ar to arī viss – nekas nesanāca. Pēc laika Daugavpils novada dienās vērojusi darbojamies citu amatnieci, kura darinājusi kļavu lapu cepures, turpat uz vietas arī pati uzmeistarojusi mazu cepurīti, lai saprastu, kas un kā jādara. Tajā pat vakarā devusies pēc lapām un līdz nakts melnumam dabūjusi gatavas veselas četras cepures, nostiprinot iegūtās prasmes. Tagad cepures pīšana viņai nesagādā nekādas grūtības.
Ikdienā Maija vada Tautas Lietišķās mākslas studiju “Pūpoli”, kopā ar citiem studijas dalībniekiem sevi nemitīgi pilnveido un mācās. Studijas dalībnieki darbojas ar klūgām, no kurām top dažādas praktiskas un skaistas lietas. Pašlaik aktuāli esot pīti veļas grozi un šķīvji. Rudens pinējiem esot jaunas sezonas sākums. Maiju mājās gaida ne tikai iepriekš sagatavotie klūgu krājumi, bet arī divi veci pīti krēsli, kurus viņa plāno restaurēt. Taču šobrīd Maija steidz izmantot kļavu skaisto lapu rotu cepuru meistarošanai un labprāt dalās savā pieredzē arī ar citiem.
