Īsumā:

• Saskaņā ar Civillikumu, aizliegts meklēt apslēptu mantu svešā īpašumā.
• Likumu pārkāpjot, atrastais pieder zemes īpašniekam.
• Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā un aizsardzības zonā jāņem vērā arī likums Par kultūras pieminekļu aizsardzību, kas aizliedz izmantot metāla detektorus bez NKMP atļaujas.
• Senlietas, kas vecākas par 1701. gadu, pieder valstij.
• Par atrastu senlietu, vai iespējamu senlietu, neatkarīgi no atrašanas vietas, piecu dienu laikā jāziņo NKMP.

Līdz ar pavasara atnākšanu Latvijā ik gadu aktīvi atsākas apslēpto dārgumu meklēšana ar metāla detektoriem. Pati par sevi nodarbe nav aizliegta, taču meklētājiem jāņem vērā Latvijā spēkā esošie normatīvie akti.

Saskaņā ar Civillikumu, aizliegts meklēt apslēptu mantu svešā īpašumā. Likumu pārkāpjot, atrastais pieder zemes īpašniekam. Taču valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā un aizsardzības zonā jāņem vērā arī likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", kas aizliedz izmantot metāla detektorus bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) atļaujas.

Piederības jautājumā svarīgs atrastās mantas datējums - senlietas, kas vecākas par 1701. gadu, pieder valstij. Par atrastu senlietu, vai iespējamu senlietu, neatkarīgi no atrašanas vietas, piecu dienu laikā jāziņo NKMP.

Ja senlietas, kas ir vecākas par 17. gs. (ieskaitot), ir atrastas ārpus senvietas, tad pēc atradumu uzrādīšanas NKMP un to kultūrvēsturiskās vērtības izvērtēšanas, atradējs priekšmetus var paturēt, saņemot no NKMP apliecinājumu par senlietu likumīgu izcelsmi. Atsaucoties uz Civillikumu, atrastais likumīgi pieder zemes īpašniekam.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pateicas visiem senlietu atradējiem, kuri godprātīgi, atbilstoši likumam, ziņo par atradumiem, sekmējot Latvijas vēstures izzināšanu.

Avots: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde