Liepājā 12. septembrī koncertzālē “Lielais dzintars” notika Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu programmu noslēguma konference “Kopā viedai un noturīgai pašvaldību izaugsmei”, kuru kopā ar sadarbības partneriem organizēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Konference piedalījās projektu īstenotāji, lai kopīgi runātu par programmas sasniegumiem un sadarbības iespējām nākotnē. Konferenci atklāja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa un Norvēģijas Karalistes vēstniece Latvijā V. E. Īne Morenga.
Pasākumu ievadīja Liepājas pilsētas mērs Gunārs Ansiņš, stāstot par investīciju piesaisti Liepājas attīstībai. Konferences gaitā Latvijas un Norvēģijas pašvaldību pārstāvji dalījās pieredzē par pasākumiem, kuri sekmē veiksmīgu pašvaldību attīstību. Latgales plānošanas reģiona pārstāvji iepazīstināja ar mazā biznesa attīstību Latgalē un Austrumu pierobežas izaicinājumiem. Tā kā visi projekti tika īstenoti EEZ un Norvēģijas grantu programmās, īpaša uzmanība tika pievērsta donorvalstu ieguldījumam un divpusējās sadarbības nozīmei.
Konferences paneļdiskusijās viesi kopīgi meklēja atbildes uz sabiedrībai un pašvaldībām aktuāliem jautājumiem, gan par jauniešu līdzdalības un kultūras nozīmi vietējā attīstībā, gan to, kā veicināt pašvaldību izaugsmi un noturību dažādās jomās. Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe pastāstīja par realizēto Norvēģijas grantu programmas projektu “Vēsturiski piesārņotās vietas “Višķu profesionālās vidusskolas mazuta glabātava” sanācija Višķu pagastā, Augšdaugavas novadā”. Teritorijā bija spēkā visi riski, kas saistīti ar vides piesārņojuma izplatības draudiem un ierobežojumi, kas attiecīgi atstāj ietekmi uz apkārtējās vides attīstību. Esošais piesārņojums radīja riskus gruntsūdeņu kvalitātes pasliktināšanai, draudus apkārtējiem ūdensobjektiem un pazemes ūdens kvalitātei. Degradētajā teritorijā citādāka darbība, nekā mazuta uzglabāšana, nebija pieļaujama, tas neļāva attīstīt šo teritoriju, kurai bija potenciāls atrašanās vietas dēļ.
Svarīga projekta ieviešanas daļa bija jauniešu iesaistīšana dažādās vides izglītības aktivitātēs. Notika vizuālās mākslas konkurss “Klimata pārmaiņas – ko ES varu darīt?”, tika organizēti divi Klimata pārmaiņu pikniki Višķu pagasta estrādē, diskusija par degradētajām teritorijām, sadarbojoties ar Valsts vides dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi. Daugavpils Inovāciju centrā Augšdaugavas novada pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Višķu attīstībai”, Daugavpils Inovāciju centru un SIA “Daugavpils ūdens” organizēja vides izglītības konkursus par ūdens tēmu un naftas produktu piesārņojuma tēmu, kopā ar biedrību “Zaļā brīvība” tika novadīta interaktīvā darbnīca "Dzīvosim zaļi!” un diskusiju-koprades darbnīca “Radīt zaļi kopā!”
“Uzskatu, ka šie pasākumi sekmēja jauniešu izpratni par vides jautājumiem. Par to, kāda ir katra paša un pašvaldības atbildība vides jautājumu kontekstā. Turklāt tika veicināta jēgpilna un saturīga jauniešu laika pavadīšana, rosinot domāt, pētīt un izvērtēt situāciju gan savā dzīvē, gan pašvaldībā, gan valstī, gan pasaulē kopumā klimata pārmaiņu ietvarā,” uzsver Peteris Dzalbe.
Tika pārrunāti jautājumi par pašvaldību viedumu, drošību un noturību. Konferences noslēgumā notika tīklošanas pasākums.
