Koris “Latgale” aicina uz 60 gadu jubilejas koncertu

19.01.2024

AKTUĀLI

Augšdaugavas novada Kultūras centra “Vārpa” jauktais koris “Latgale” šogad svin savu 60 gadu jubileju un aicina ikvienu 10. februārī uz svētku koncertu “Latgale mana” novada kultūras centrā “Vārpa”, kurā izskanēs gan dziesmu svētku repertuāra dziesmas, gan mūsdienu komponistu darbi un garīgās dziesmas.

Šajos 60 gados ir nomainījušās vairākas dziedātāju paaudzes. Ja sākotnēji tā pamatā bija mūzikas skolotāji, tad mūsdienās koris vieno visdažādāko profesiju un vecuma ļaudis.

Pirmie kora diriģenti bija Marjans Margevičs, Gatis Ozoliņš un Skaidrīte Ērliha. Vairāk nekā 20 gadu garumā kora diriģente bija Vispārējo latviešu Dziesmu svētku goda virsdiriģente Terēzija Broka, bet 2001. gadā par kora diriģenti kļuva viņas audzēkne Anita Zarāne, kura vada kori joprojām.

Korī “Latgale” Anita sākumā gan ienākusi kā dziedātāja, studējot Daugavpils Universitātē Mūzikas fakultātē un palīdzot Terēzijai Brokai strādāt ar atsevišķām balsīm, bet dažus gadus vēlāk kora vadīšanu saņēmusi gluži kā dāvanu savā dzimšanas dienā. “Terēzīte piezvanīja un aicināja mani uzņemties lielāku palīdzes lomu, kā es to biju sapratusi un kam es, protams, piekritu, kā gan es atteikšu. Bet, kad es atnācu uz “Vārpu”, mani nolika fakta priekšā, ka Terēze ir uzrakstījusi atlūgumu, dodas prom no kora atpūtā un man ir jāuzņemas kora vadība,” atceras Anita, kura zvanu no Terēzijas Brokas saņēmusi tieši savā dzimšanas dienā, 5. janvārī.

Vadīt tik lielu kolektīvu ir grūts uzdevums, taču paveicams, to ikdienā ar savu darbu pierāda gan pati Anita Zarāne, gan viņas palīgs kormeistare Olga Bančenkova, kurām izdodas turpināt pirms 60 gadiem aizsākto kordziedāšanas tradīciju un turēt latiņu ļoti augstu, par ko liecina arī koru skatēs gūtie panākumi.
Protams, ikdienā nākas sastapties ar dažādām grūtībām, piemēram, finansējuma trūkumu dažādu ieceru īstenošanai.

Toties korim “Latgale” izdodas piesaistīt arvien jaunus dziedātājus, kas daudziem koriem ir liela problēma. Vienīgi vīru rindas gan varētu būt kuplākas. Taču svarīgāka par visu esot ģimeniskuma un saliedētības sajūta kolektīvā, saka Anita.

“Visi zina, ka mēs neesam augstas raudzes laureāti, bet mēs esam ļoti ģimenisks, tiešām tautas koris, ne velti savulaik šāds nosaukums korim tika piešķirts. Milzīga pateicība jo īpaši ir lauku cilvēkiem, kuri brauc uz mēģinājumiem un piedalās kora dzīvē.”

Tieši koristu vēlme dziedāt un saliedētība ir ļāvusi pārvarēt dažādas grūtības, tostarp pandēmijas uzliktos ierobežojumus, kas ieviesa savas korekcijas amatierkolektīvu ikdienas darbā. Koris veiksmīgi tika galā arī ar šo izaicinājumu. Protams, vislielākās bažas bija, kas notiks pēc tam, vai kolektīvs neizjuks, taču tas nenotika.

Arī covid laikā koris rada iespēju satikties, ja tas bija iespējams, izmantoja Zoom tikšanās, lai gan tās vairāk bijušas sarunas nevis dziedāšana. “Toreiz digitālā formātā notika festivāls “Muzykys Skrytuļs”, mēs kopā ar grupu “Stage On” Līksnā ierakstījām divas dziesmas, ar ko piedalījāmies festivālā,” atminas Anita Zarāne.

Tieši covid laika tādā pat formātā, izmantojot koncertu ierakstus, koris piedalījās vairākos ārvalstu online koru festivālos un pat ieguva godalgotas vietas – bronzu Bulgārijā un sudrabu Grieķijā.

Savā pastāvēšanas laikā koris ir piedalījies visos Dziesmu svētkos, Latgales novada Dziesmu svētkos, kā arī Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos Zviedrijā, Norvēģijā un Lietuvā, pārstāvējis novadu daudzos mūzikas festivālos ārzemēs. Arī pērn koris godam pārstāvēja Augšdaugavas novadu Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. Taču ceļazīmi uz šiem svētkiem var nopelnīt vien ar neatlaidīgu darbu un mēģinājumiem.

Anita Zarāne uzsver, ka jebkuram korim dalība dziesmu svētkos ir augstākais gods: “Nevienu ārzemju braucienu, lai cik tas būtu skaists, nevar salīdzināt ar mūsu dziesmu svētkiem. Manuprāt Latvijas koriem dziesmu svētki ir pievienotā vērtība. Tas ir pavisam cits stāsts, ko ne ar kādiem pasaules labumiem neaizstāsi.” Kora vadītāja vien piebilst, ka paši dziesmu svētki kļuvuši par ko līdzīgu konkursam, kur notiek cīņa par labāko rezultātu, kas pašiem koristiem radot lielu spriedzi. “Gribētos, lai tauta var ar sirdi un dvēseli dziedāt un nedomāt par to, kā nodziedāt sarežģīto partiju, bet būtu arī tāds repertuārs, ko var vienkārša tauta nodziedāt,” saka Anita.

Koris “Latgale” izceļas ar savu daudzveidīgo sastāvu. Vecākie dziedātāji jau pārkāpuši 80 gadu slieksni, taču viņi rod sevī spēku un enerģiju turpināt apmeklēt mēģinājumus un piedalīties koncertos.

Antons Soms korī dzied jau 50 gadus un lepojas, ka šo stafeti pārņēmusi arī viņa meita un mazmeita, kas piepulcējušās kora saimei. Paša nokļūšanu korī viņš atceras ar smaidu un sauc par īstu anekdoti. “Manā Kraujas ciematā notika automobilistu sapulce, kura beidzās ar saviesīgu daļu, un tur mēs rāvām dziesmas. Kora dalībnieki ievēroja, ka man tur kāda nots skan. Kā tur bija, bet tiku uzaicināts uz mēģinājumu. Un ne tikai es, bet vairāki nekoristi, kas tur bija, tālāk velkam līdzi citiem. Ja man saka, ka es dziedu korī, es parasti atbildu, ka es piedalos korī,” teic Antons Soms. Viņš uzskata arī par tādu ka pienākumu piedalīties kora dzīvē, jo basu esot ļoti maz. “Paldies Dievam, kāds tomēr pienāk klāt, pateicoties kora vadītāju prasmei, dziedātāju daudz. Tagad pat, gatavojoties jubilejas koncertam, prieks skatīties, ka ļoti daudz dalībnieku.” Ar kori kopā ir daudz piedzīvots gan priecīgu mirkļu, gan arī trauksmainu, piemēram, 1991. gada janvārī, kad Viļņā risinājās traģiskie notikumi, koris ar vilcienu atgriezās no Bulgārijas, un neviens nebija drošs, ka nonāks Latvijā. Savukārt kādā kora braucienā ar kuģi uz Baltijas valstu koru koncertu Gotlandē, jūrā plosījās vētra, un koris par mata tiesu izkļuvis sveikā.
“Vislielākais novēlējums, lai koris paliktu tikpat liels, lai tradīcijas vēl daudzus gadu desmitus turpinās, jo tas ir populārs koris mūsu novadā,” teic Antons Soms.

Jau 50 gadus korī dzied arī Līde Vanaga. Viņa stāsta, ka dziedot jau no četru gadu vecuma, arī abi vecāki bijuši lieli dziedātāji. Dziesma Līdi pavadot visu dzīvi. Ar gandarījumu viņa atceras laiku, kad kori vadīja Terēzija Broka. Lai arī pašai vecums jau ievērojams, tas nav šķērslis, lai ik nedēļu dotos no laukiem uz mēģinājumu pilsētā. Dzīvesbiedrs viņu mīļuprāt izvadā ar mašīnu, dažkārt koristi no kaimiņu pagastiem kooperējas un brauc kopā. Līde ir piedalījusies vismaz desmit vispārējos dziesmu svētkos un dzied visos kora koncertos.
“Ziniet, tas laikam ir dzīves veids. Mani rātnie gadi un mana dzīve. Mīlu es to. Terēzīte kādreiz teica, ka jānoiet no skatuves laicīgi, bet kā lai aiziet, ja mīli dziesmu? Tagad, paskat, cik skaistas dziesmas dziedam, ir dziesmu svētki, ko atcerēties. Jā, es nevarēju tur augšā uz skatuves uzkāpt, piebiedrojos Jersikas senioru korim, bet es biju dziesmu svētkos!” saka Līde Vanaga un uzsver, ka dziesmu svētki viņai esot gluži kā lūgšana. “Kad jau brīvajā Latvijā vajadzēja dziedāt “Dievs, svētī Latviju”, es šo dziesmu nezināju, jo esmu dzimusi citas himnas laikā, man agrāk himna bija “Pūt, vējiņi”. Un kad dzied “Dievs, svētī Latviju”, es gluži kā notirpstu, to dziesmu dziedot. Un arī šoreiz dziesmu svētkos Lūcijas Garūtas “Mūsu tēvs debesīs” - tā ir tāda lūgsna, ka atveras visi mākoņi.”

Līde Vanaga priecājas, ka nāk klāt jauni dziedātāji, un cer, ka arī vecie vēl būs noderīgi. “Visiem veselību un prieku dziedāt un dziedāt. Dziesma jebkurā gadījumā palīdz cilvēkam grūtā brīdī un priekos, izglābj jebkurā situācijā. Dziedoši cilvēki man šķiet labestīgāki.”

Visjaunākajam kora dalībniekam Raineram Timšānam ir tikai 18 gadi. Korim “Latgale” viņš pievienojies nesen, dzied arī Daugavpils Valsts ģimnāzijas korī, kur viņu arī ievērojusi Anita un aicinājusi uz “Latgali”. Pērn pirmo reizi piedalījies Vispārējos dziesmu un deju svētkos. Rainers ir viens no retajiem tenoriem korī, tāpēc atbildība esot īpaši liela, jo dažreiz vienam jādzied tenoru solo. “Manuprāt, dziedāšanai ir jābūt talantam, nevar vienkārši paņemt kādu, kas ļoti grib, bet viņam, kā mana māsa saka, lācis uz auss sēž. Ir jābūt gan gribai, gan dzirdei un prasmēm, lai kaut nedaudz iedziedātu. Ja ir vēlme un dzirde, tad tiešām – aiziet. Nevienu nevar ar varu iestumt kādā lietā, ko negrib darīt, ir jābūt gribasspēkam, ja es to gribu, tad var pievilkt klāt draugus un viss izdosies,” saka Rainers. Tā kā jaunietis dzied divos koros un mācās 11. klasē, ik dienu esot liela slodze, daudz mājas darbu, turklāt pašlaik arī jāraksta zinātniski pētnieciskais darbs, kas rada stresu, tomēr viņš cenšas nekavēt mēģinājumus. “Pēc dziedāšanas ir tāds prieks - wow, man šodien izdevās diezgan labi nodziedāt, man viss izdevās! Tā ir sajūta, ko es jebkuram novēlu. Tāds prieks ir veselīgs, tāpēc man patīk šeit dziedāt. Pat ja es dienas sākumā domāju – ak, atkal uz kori jāiet, bet dienas beigās es jūtos ļoti labi.”

Gan paši koristi, gan kora vadītāja Anita Zarāne cer, ka koris pastāvēs vēl ilgus gadus, neskatoties ne uz kādam reformām. Saviem koristiem Anita vēl nezaudēt optimismu un mīlestību pret dziesmu: “Saglabāt cieņu vienam pret otru un turpināt dzīvot tādā ģimeniskā sajūtā, lai koris patiesi būtu viena liela skaista ģimene. Un ģimenē mēs visi esam ļoti dažādi, tāpēc prast pieņemt vienam otru, apmeklēt mēģinājumus un dziedāt, jo dziedāšana arī uzlabo veselību.”

Tiklīdz jubilejas koncerts būs nodziedāts, sāksies gatavošanās citiem pasākumiem. Īpaši ražīgs solās būt aprīlis, kad Daugavpilī norisināsies Daugavpils apriņķa koru koncerts, plānota dalība Lašu kora jubilejas koncertā un kopīgs koncerts Eglainē ar Vācijas kori. Savukārt vasarā koris ir uzaicināts piedalīties koru festivālā Maķedonijā, bet šīs ieceres īstenošana būs atkarīga no finansiāla atbalsta.