Kulinārā mantojuma telpā tapa Annas Rubines sietie sieri
25.06.2019
AKTUĀLI
Daugavpils novada Kultūras pārvaldes īstenotā projekta “Radīt, lai paliktu” ietvaros nesen atklātajā Vaboles pagasta Kulinārā mantojuma telpā Vaboles pagasta sieru sējējas Annas Rubines vadībā tapa Līgo sieri dažādām gaumēm. Šī jau ir otrā no sešām darbnīcām, kurās tiek pagatavots kāds no latviešu iemīļotajiem gastronomiskajiem gardumiem.
Visi Annas Rubines sietie sieri ir tradicionāli un pagatavoti, balstoties uz izsenām tradīcijām, savukārt saldie sieri vai sieri ar dažādām piedevām Annas Rubines sieto sieru izlasē nav iekļuvuši.
Kamēr saimniece šiverējas pa virtuvi un pagatavo sierus, galdā tiek celti mājās sietie sieri- tradicionālais Jāņu siers, kas tapis no saldā piena, olām un nedaudz klāt ticis arī kurkuma, pēc saimnieces vārdiem, krāsai, taču stāstot, ka kurkumam piemīt spēja cīnīties ar dažādām slimībām, kā arī būt par lielisku profilakses līdzekli. Ja pēc svētkiem siers ar ķimenēm paliek pāri, tad to var apcept sviestā uz pannas. Saimniece stāsta, ka arī tā ir ļoti gardi.
Kad piens uzkarsējies līdz mutuļošanai, klāt tiek likts kurkums un ķimenes. Tikko, sākot sildīt pienu, pievieno olu. Uz vienu litru piena - 1 ola, taču var arī vairāk, kā kurai saimniecei ierastāk. Tad pievieno skābumu – citronskābi, citrona sulu, etiķi vai esenci, kas pienu sarauj. Pēcāk viss tiek samaisīts, masa lieta caur sietiņu un nokāsta. Masu ar karoti izspaida un pievieno sāli. Gatavo masu sien marlē un liek traukā zem sloga.
Pēc siera vārīšanas nolietās piena sūkalas nav jālej ārā. Vairākkārt jau pierādīts, ka tās ir ļoti veselīgas, spējīgas uzlādēt ar pozitīvu enerģiju un prieku, kā arī ir lielisks produkts skaistumkopšanā.
Savukārt baltais siers, kura pagatavošanu varēja vērot Kulinārās telpas virtuvē, tiek pagatavots no skābpiena, kam klāt garšai – ķiplociņš un dilles – kaltētas vai svaigi grieztas. Ja grib nedaudz asāku garšu, klāt var pievienot arī sarkanos piparus. Anna Rubine stāsta, ka agrākos laikos bieži vien vārījuši tieši šo sieru.
Siera pagatavošanas procesā nav nekas tik sarežģīts, lai to nevarētu iemācīties jebkura saimniece. Anna Rubine stāsta, ka neviena no siera receptēm nav pārmantota no mammas vai vecmammas, savukārt siera pagatavošanas pieredze nākusi ar gadiem. Šobrīd sierus saimniecībā prot siet visas trīs Annas kundzes mazmeitas, jaunākajai no kurām vien 14 gadi. Anna Rubine pasmejas, ka smagākais siera pagatavošanas procesā ir trauku mazgāšana.
Tomēr no visiem pašas sietajiem sieriem Annas kundzei vislabāk garšo siers ar ķimenēm, kas pagatavots no saldā piena. To saimniece sien arī Līgo un Jāņu dienai.
Uz siera siešanas meistarklasi bija ieradušies daudzi skatītāji un siera degustētāji, kas meistarklases laikā tika nogaršot arī daudzveidīgās zāļu tējas, kuras pagatavoja biedrības “Zaļā krūze” pārstāves Vineta Era un Jolanta Bāra. Vineta Era stāsta, ka Jāņu sieri vislabāk garšojot ar tējām, kas pagatavotas no Saulgriežu laikā ievāktām zālēm, kurām piemīt īpašs spēks. “Vislabāk ir ievākt zāles, kad tām ir ziedēšanas laiks. Liepziedi, lapas no augiem, kas zied, kā arī zāles, no kurām tapis Jāņu vainags. Tās var izžāvēt un vārīt arī pēc svētkiem. Arī nopļautā siena smalkumus var žāvēt un izmantot tējas pagatavošanā. Tā top tēju maisījumi, kas satur ļoti daudz vērtīgu vielu. Ļoti vērtīgi ir malvas ziedi, bet diemžēl uz Jāņiem tie vēl nezied”, stāsta Vineta.
Vineta Era arī klātesošajiem pastāsta, kādas ir fermentētās un nefermentētās tējas atšķirības. “Visas pagatavojamās tējas, ko pērkam, ir fermentētas. Visas ievāktās zāles tiek samaltas, līdz no tām izdalās sula. Šo tēju atstāj uz 6-8 stundām zem mitra dvieļa vai salvetes un pēc tam izžāvē. Rodas piesātināta garša, jo izdalošās sulas ietekmē notiek fermentācija. Fermentētā tēja ir jāžāvē ļoti augstā temperatūrā. Ja tējas zāles parasti tiek žāvētas vienkārši zem jumtiņa, fermentēto tēju jāžāvē 100 grādos. Aktuāls ir jautājums, vai šī tēja pie tik augstas temperatūras nezaudē aktīvās vielas. Informāciju par to mēs vēl neesam atradušas”, tā V. Era.
Meistarklases dalībnieki ne tikai nogaršoja Annas Rubines pagatavotos sierus, bet arī paņēma līdzi pa zāļu tarbiņai, ko sarūpēja biedrības “Zaļā krūze” pārstāves.
