Latvāņu apkarošana – katra zemes īpašnieka atbildības jautājums

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts par latvāņu izplatības problēmu. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta datiem, kopsummā Daugavpils novadā latvāņi aizņem ap 195 ha zemes. Pašvaldībai piederošajos īpašumos - 89 hektārus, bet pēc pagājušajā gadā veiktās pārbaudes, vairākās reģistrētajās platībās latvāņi ir iznīdēti.

Padomju gados latvāņi Latvijā tika ievesti kā kultūraugi. Vairāku gadu desmitu laikā šis augs izplatījies savvaļā. Latvānis ir grūti iznīdējams, tā sēklas saglabājas augsnē ilgstoši.

Palielinoties apsaimniekotās zemes teritorijām, kas ierobežo latvāņu izplatīšanos, situācija uzlabojas, taču lēnām. Sarežģītāk ar latvāņiem cīnīties, ja tie aug grāvmalēs, akmeņainās, krūmiem aizaugušās vietās.

Daudzās pašvaldībās zemes īpašnieki cīnās ar šo problēmu, ieguldot resursus, turpretī citi – nolaidības dēļ, nedara neko. Tikmēr Ambeļu pagasta “Ganeņu” mājas saimnieki Oskars un Ilze Mežnieki, jau vairākus gadus ar latvāņiem cīnās pašu spēkiem, pie tam, arī teritorijās, kas pieder citiem zemes īpašniekiem.

Pārlasot daudz pieejamās informācijas, Oskars Mežnieks ir pārliecināts – latvānis ir janīcina tā ziedēšanas laikā, atbrīvojoties no ziediem, kamēr sēklas vēl nav nobirušas.

“Pirmkārt, latvānis neizplatās ar saknēm. Tikai zieds un tikai otrajā gadā. Nevajag no latvāņa baidīties, tas neko tev neizdarīs, ja vien viņā nevārtīsies. Īstenībā arī nekādi speciāli apģērbi nav vajadzīgi. Latvānis ir divgadīgs augs. Ja tu tam nojauc ziedu, iejaucoties tieši vajadzīgajā laikā vajadzīgajā programmā, tas domā, ka ir izpildījis programmu un pats nomirst. Atnāci, nogriezi ziedu, savāc to un sadedzini. Ar to arī principā ir viss. Vienu gadu esam griezuši latvāni nost, kad sēklas jau gandrīz birušas nost. Šogad bijām to apskatīt, vairs nav. Mēs ar ģimeni turam zem kontroles 13 ha zemes.  Jo nevar jau zināt, kāds vējš to latvāņa sēklu aizpūtīs tālāk. Tā var invadēt ne tikai savus, bet arī kaimiņu laukus. Un neviens jau nepacietīs, ja tev blakus ir latvāņu audzētājs”, stāsta O. Mežnieks.

Uz iznīdēto latvāņu audzēm viņi klāj melno polietilēna plēvi. Saulē temperatūra zem plēves ir aptuveni 70–80 grādi, latvāņi izcepas un lielākoties aiziet bojā, bet zeme kļūst irdena un viegli apstrādājama.

Būtiska kļūda, ko cilvēki pieļauj, ir nopļautos ziedošos latvāņus atstājot zemē, taču tie būtu jāsavāc un jāutilizē.

Visus zemes īpašniekus, uz kuru zemes aug latvāņi, Oskars Mežnieks pielīdzina bio teroristiem, savukārt Ilze Mežniece ir pārliecināta, cīņa ar latvāniem vienatnē ir cīņa ar vējdzirnavām.

Oskars Mežnieks: “Būtu forši katram cilvēkam pa saliekamam kaplītim, ko paņemt līdzi piknikā. Ieraugi latvāni, katrs izvelk savu personīgo kaplīti un nokaplē. Tā 2 miljoni iedzīvotāji katru brīvdienu pa vienam latvānim, viss, trīs gadi un Latvija no latvāņiem brīva! Uzskatu, ka šī cīņa ar latvāņiem to ziedešanas laikā ir visefektīvākā. Redzi latvāni, tu jau viņu pazīsti. Ja kāds no zemes īpašniekiem, kas dzīvo, piemēram, ārzemēs, palūgtu, lai iznīcinu latvāni, es to darītu. Nav problēma! Toties zeme nebūs vairs invadēta. Galvenais ir nepalaist to sēklu. Kad ir 100 000 sēklas, viena nokritīs te, otra – kilometra attālumā. Jocīgi ir tas, ka latvāņi izplatās gar ceļa malām. Neticu, ka tos pārnēsā putni, jo tie neēdīs to, ko nevar sagremot, tas ir visuma enerģijas saglabāšanas likums. Es uzskatu, ka tie atnāk no invadētiem laukiem, un, lielzemnieki ar vaļējām kravām braucot, tos izputina”, spriež Oskars.

Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu un Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas noteikumiem, valsts līmenī tiek noteikti to izplatības ierobežošanas pasākumi, kārtība un metodes.

Sekojot Mežnieku saimes piemēram, ikvienam zemes īpašniekam būtu jārūpējas ne tikai par sev piederošo zemes īpašumu, bet arī nav jāpieļauj šo invazīvo augu sugu izplatību ārpus sava īpašuma robežām.

Ikvienam īpašniekam ir jāziņo Valsts augu aizsardzības dienestam, kādi pasākumi notiek cīņā ar latvāņu aizaugušajām teritorijām, kā arī jāsniedz informācija par latvāņu atradņu izmaiņām. Zemes īpašnieki var vērsties arī pašvaldībā pēc konsultācijas par iespējamiem pasākumiem latvāņu izplatības ierobežošanā.