Jau trešo gadu Augšdaugavas novada pašvaldība īsteno pasākumus cīņā ar latvāņiem. Pašvaldības Dabas resursu nodaļas vadītāja Jolanta Bāra atzīst, ka pagaidām darbi tiek veikti bijušā Daugavpils novada teritorijā, kur ir ievērojamas latvāņu platības, savukārt bijušā Ilūkstes novada teritorijā vēl tiek veikta invadēto platību apsekošana.
Latvāņu iznīcināšanas pasākumi šogad veicami 35 pašvaldības zemes vienībās, kur latvāņi kopumā aizņem 25,68 ha platību Višķu, Ambeļu, Kalkūnu, Medumu, Biķernieku un Naujenes pagastā. Visvairāk tie ir vērojami Višķu un Biķernieku pagastā.
Katru gadu šos pasākumus veic cits uzņēmējs, šogad noslēgts līgums 9474 eiro apmērā ar sertificētu uzņēmumu “BD Baltic Group”, taču J. Bāra aicina pieteikties vietējos uzņēmumus, kam ir tiesības lietot augu aizsardzības līdzekļus. Pašu spēkiem ar latvāņiem cīnās arī Višķu, Naujenes un Demenes pagasta pārvalde.
Diemžēl darbi šī invazīvā auga apkarošanā tik raiti nesokas. Labāks rezultāts ir vietās, kur latvāņi nebija pārāk blīvi saauguši. Lai pilnībā iznīcinātu latvāņu platības, var paiet vismaz 10-12 gadu cikls, stāsta J. Bāra. Diemžēl latvāņi var parādīties arī jaunās vietās, piemēram, pārvedot melnzemi no invadētas teritorijas.
Latvāņus var apkarot ar dažādām metodēm, piemēram, regulāri pļaujot vai miglojot ar specializētiem herbicīdiem, taču labākam rezultātam vēlams šīs metodes apvienot. “Regulāra appļaušana jāveic vietās, kur nedrīkst lietot herbicīdus, piemēram, ūdensteces tuvumā vai apdzīvotā vietā. Viens no latvāņu iznīcināšanas veidiem ir noganīšana ar aitām, ko varētu izmantot privāto zemju īpašnieki,” saka J. Bāra.
Latvāņu apkarošanā aktīvi jāiesaistās arī privāto zemju īpašniekiem, pretējā gadījumā tā esot cīņa ar vējdzirnavām, jo pašvaldība veic latvānu apkarošanas pasākumus tikai tai piederošās platībās. Ik gadu tiek saņemtas arī daudzas sūdzības no iedzīvotājiem par latvāņu izplatību privātās zemēs, šī informācija tiek nodota Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoriem, kas veic apsekošanu. Pērn apsekoti 11 īpašumi, dažos gadījumos ierosināts administratīvais process. J. Bāra atzīst, ka uzliktais sods dažus īpašniekus motivē sakopt savu zemi.
Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu un Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas noteikumiem, valsts līmenī tiek noteikti invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas pasākumi, tā iznīcināšanas kārtība un metodes. Tāpat tajos noteikta kārtība, kādā zemes īpašnieki sniedz informāciju par latvāņa izplatību zemes lietošanas mērķu grupās, un informācijas saturu, kas ir brīvi pieejams sabiedrībai, kā arī darba aizsardzības prasības, veicot latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus.
Saskaņā ar noteikumiem katrai pašvaldībai ir jādomā, ko darīt ar latvāņiem aizaugušajām platībām. Latvāņi aug kā uz pašvaldībai piederošām zemēm, tā arī uz privātajām, tostarp arī gar ūdenstilpēm un neapsaimniekotajās zemes platībās. Ikviena zemes īpašnieka pienākums ir rūpēties ne tikai par sev piederošo zemes īpašumu, bet arī nepieļaut invazīvo augu sugu izplatību ārpus sava īpašuma. Ikvienam īpašniekam ir jāziņo Valsts augu aizsardzības dienestam, kādi pasākumi notiek cīņā ar latvāņu aizaugušajām teritorijām, kā arī jāsniedz informācija par latvāņu atradņu paplašināšanos vai samazināšanos. Zemes īpašnieki var vērsties arī pašvaldībā pēc konsultācijas par iespējamiem pasākumiem latvāņu izplatības ierobežošanā.
Jāatgādina, ka padomju gados latvāņi Latvijā tika ievesti kā kultūraugi, kurus tika paredzēts izmantot skābbarībai liellopu fermās. Vairāku gadu desmitu laikā šis augs izplatījies savvaļā. Šo augu sula satur vielas, kas ultravioletā starojuma iedarbībā var radīt ādas apdegumus. Latvānis ir grūti iznīdējams, tā sēklas saglabājas augsnē ilgstoši. Lauksaimniecībai derīgo zemju, kur ieviesies latvānis, izmantošana ir apgrūtināta, bet īpaši sarežģīti ir panākt šī invazīvā auga iznīdēšanu ūdeņu krastos, ceļmalās, pamestās un degradētās teritorijās.
