Latvija par Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (NATO) locekli kļuva 2004. gada 29. martā. Ceļš uz to aizņēma desmit gadus. 1994. gadā process iesākās ar Latvijas pievienošanos NATO partnerattiecību programmai, bet 2002. gadā Prāgā tika saņemts oficiāls ielūgums iestāties aliansē.
Kas ir NATO?
Tā ir militāra savienība, kas apvieno Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi saglabāt un attīstīt aizsardzības spējas, nodrošinot kopīgu aizsardzību pēc principa “viens par visiem un visi par vienu”. Pavisam nesen (7. martā) aliansei pievienojās 32. sabiedrotā valsts – Zviedrija.
Kādēļ NATO tika dibināts?
Bieži vien dažādos krievu propagandas kanālos var dzirdēt, ka NATO tika dibināts kā pretspars Padomju Savienībai. Tāpat tiek kultivēts viedoklis, ka NATO bija jāizbeidz eksistēt līdz ar tās galvenā sāncenša – PSRS bojāeju 1991. gadā.
Šie agrumenti neatbilst patiesībai.
Jāmin, ka Ziemeļatlantijas līgums tika parakstīts 1949. gadā, ar mērķi nodrošināt demokrātisko un brīvo valstu kopīgu aizsardzību, katra indivīda brīvību un likuma varu. Tā saucamais “Varšavas pakts”, kas ir komunistiskais NATO analogs, tika dibināts sešus gadus vēlāk (1955. gadā), kā pretspars NATO aliansei jeb citiem
NATO karoga pacelšana pie Rīgas pils. 2004. gads. Foto: Ilmārs Znotiņš
vārdiem sakot, tas nodibināts kā reakcija pret rietumu aliansi un nevis otrādāk. Izņemot PSRS, zem komunisma aizsega tika iekļauti Centrālās un Austrumeiropas sociālistiskie satelīti. Ar laiku abas alianses sāka ideoloģisko un ieroču cīņu, kuru pazīstam kā “Auksto karu”. Pēc komunistiskā bloka sabrukuma NATO mērķi nemainījās – bloks eksistē demokrātijas, indivīda brīvības un likuma varas aizsardzībai, kas būs aktuāli visos laikos.
Vai NATO aizstāvēs Latviju?
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs skaidro, ka “šaubām un bažām” par NATO rīcību kara gadījumā nav pamata. Alianses līguma pamatā ir slavenais 5. pants, kurš skaidri pasaka, ka uzbrukums vienai vai vairākām dalībvalstīm ir uzbrukums visām dalībvalstīm.“ Ir prātīgi saprast, ka, ja piepildās sliktākais scenārijs, arī mums ir un būs savi darbi veicami,” piebilst E. Rinkēvičs.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs
Baltija – nākamā?
Bieži vien var dzirdēt izteicienus, ka Baltijas valstis obligāti būs nākamais Kremļa upuris pēc Ukrainas. Īstenībā šo argumentu nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt. Neviens nevar skaidri un gaiši zināt, kāds ir krievijas autoritārā režīma nākamais mērķis. Taču
Par NATO līguma 5.pantu, kolektīvo un nacionālo atbildību valsts aizsardzības jautājumos👇 pic.twitter.com/QhDjOauRQp
argumentam, ka noteikti gaidāms iebrukums Baltijā ir viens ļoti nopietns pretarguments – NATO. Baltijas valstis ir šīs alianses dalībnieces. Pastāv daudz mazāka iespējamība, ka krievijas režīms izvēlēsies uzbrukt kādai NATO dalībvalstij, nevis kādai valstij, kas nav nevienas alianses sastāvā, piemēram, Moldovai, Kazahstānai u.c.
Kāds ir spēku samērs?
Spēku samērs nav par labu krievijai. Praktiski visos rādītājos NATO ir pārāks pār krieviju 5 līdz 20 reizes:
armijas skaitliskais sastāvs: NATO 5,8 miljoni karavīru, krievijai – 1,3 miljoni (krievijas cipari realitātē ir mazāki, jo Ukrainā tika zaudēti jau vairāk nekā 400 tūkstoši okupantu, tādēļ krievijas armijas kopējais karaspēka sastāvs ir sarucis līdz apmēram 800 tūkstošiem);
iznīcinātāju skaits: NATO 3398, turpretī krievijai tikai 773;
helikopteri: NATO – 8614; krievijai tikai 1531;
karakuģi: NATO – 2251; krievijai tikai 598;
Aviācijas bāzeskuģi: NATO – 16; krievijai tikai 1;
Bruņuautomobīļi: NATO – nedaudz virs 1 miljona gab.; krievija – tikai 51 tūkstotis gab.;
Aizsardzības budžets: NATO - 1 triljons 264 miljardi (ASV dolāros), krievijai tikai 65 miljardi jeb aptuveni 20 reizes mazāks.
“NATO gaisa spēku pārākums pret krieviju kara gadījumā ātri nodrošinās pārākumu gaisa telpā. Līdzīgi arī jūrā, jo Ziemeļatlantijas aliansei ir četrkārtīgs pārākums. Plus, NATO dalībvalstu kopējais iedzīvotāju skaits ir virs 1 miljarda jeb gandrīz 7 reizes lielāks nekā krievijai,” Čethemas aizsardzības konferencē skaidro Lielbritānijas admirālis Tonijs Radakins.
Vienīgā pozīcija, kurā NATO un krievijai sasniegta stratēģiskā paritāte ir kodolarsenāls, proti, kodolkara gadījumā viena puse garantēti iznīcina otru. Tas arī ir nopietns arguments par labu tam, ka karš ar NATO praktiski ir izslēdzams.
“NATO solīja nepaplašināties”
Tas ir mīts, kurš ir plaši izplatīts krievu propagandas medijos. Šo nepatiesību atkārto tik bieži, ka ļoti daudzi sākuši tai ticēt. Visu savu pastāvēšanas vēsturi NATO nemainīgi saglabāja atvērto durvju politiku. Ja kāda valsts vēlējās iestāties aizsardzības aliansē, tai tika dota iespēja, iepriekš veicot nepieciešamos sagatavošanās pasākumus. Alianse nekad nav devusi solījumus nepaplašināties, ne mutiski, ne arī dokumentāli.
Drošība maksā dārgi
Kopš 2014. un 2022. gada krievijas iebrukuma Ukrainā NATO ir daudz darījis, lai pilnveidotu kolektīvo aizsardzību. Militāra iebrukuma gadījumā Latvijā pirmos pretsoļus jebkurā gadījumā būs jāsper mūsu bruņotajiem spēkiem un NATO sabiedroto spēkiem, kas ir dislocēti Latvijā. Paralēli notiks arī sabiedroto spēku mobilizācija un pārsviešana uz “5. panta reģionu,” tā situāciju apraksta E. Rinkēvičs, piebilstot, ka “Drošība maksā dārgi, bet brīvība ir nenovērtējama!”
Lielākās militārās mācības kopš Aukstā kara
Tuvākajos mēnešos (konkrēti līdz jūnijam) Eiropā notiks lielākās NATO mācības kopā Aukstā kara laikiem – “Steadfast Defender”. To mērķis būs pārbaudīt karaspēka gatavību, 5. panta iedarbināšanas gadījumā.
Manevros pulcēsies vairāk nekā 90 000 karavīru un neskaitāmas kaujas tehnikas vienības. Arī Latvijas teritorijā. Daļa no tehnikas un karavīriem paliks te pat, jo pērn Kanāda bija apņēmusies palielināt savu klātbūtni Latvijā līdz brigādes līmenim (5000 karavīru).
Mācībās piedalīsies vairāk nekā 50 jūras spēku vienības – fregates, korvetes, aviācijas bāzes kuģis, vairāk nekā 80 gaisa kuģu, iznīcinātāji un helikopteri, virs 1100 kaujas transportlīdzekļiem – tanki, kājinieku kaujas mašīnas, bruņutransportieri.
Nacionālie bruņotie spēki aicina nesatraukties
5. martā NBS nāca klajā ar pamudinājumu Latvijas iedzīvotājiem neticēt spekulācijām par iespējamo apdraudējuma pieaugumu Eiropā, tostarp Latvijā. Bruņotie spēki aicina šādus paziņojumus vērtēt kritiski, neatbalstot krievijas propagandas mašinēriju. “Mēs aicinām saglabāt vēsu prātu, nedalīties un pastiprināt vēstījumus no tādām personām, kas nedienē bruņotajos spēkos vai vispār nav saistītas ar aizsardzības nozari,” teikts ziņojumā.
NBS arī atzīst, ka miers nav pašsaprotams, un Latvija, līdzīgi kā Igaunija un Lietuva, kā arī citi NATO dalībnieki ikdienu gatavojas karam, lai tas nebūtu. Tā vietā, lai tiražētu populistiskus ierakstus, NBS aicina iestāties Zemessardzē, valsts aizsardzības dienestā, vai apgūt militārās pamatiemaņas brīvprātīgo rezervistu kursā, piebilstot, ka Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga drošības situācijai, kāda tā ir citās NATO dalībvalstīs.
